Pilsētā un novados nākamajā mācību gadā attīstīs informāciju tehnoloģijas, pastiprināti mācīs svešvalodas un tuvinās profesijām. Skolēnu skaita kritums mācību iestādes nebaida, intervijā «Zemgales Ziņām» apgalvo Jelgavas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Ginta Avotiņa, Jelgavas pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza un Ozolnieku novada pašvaldības Izglītības nodaļas vadītājs Uldis Gāle.
Intervijā izglītības vadītāji neslēpj nepatiku par preču un pakalpojumu noteikšanu atklātās iepirkumu procedūrās, Ozolnieki ir gatavi pastiprināti mācīt svešvalodas, lai tad, ja jaunieši pamet valsti, viņi spētu iekļauties ārzemju darba tirgū, kā arī skolotājiem iesaka nesacerēties uz valsts piešķirto papildu finansējumu atalgojumu fondā, jo jau tagad mūsu skolotāji saņemot vairāk, nekā standartlikmē paredzējusi valsts. Plašāk par jaunumiem un problēmām izglītības nozarē – intervijā laikrakstā. Vienam caurules līdz sētai, citiem jāmeklē simtiPilsētas vadība noraida pārmetumus, ka dažiem pietuvinātiem cilvēkiem atšķirībā no vairuma kanalizāciju plānots pievilkt līdz namdurvīm, tā ļaujot ietaupīt tūkstošiem latu. Tomēr shēma, kurā atainoti plāni ievilkt kanalizācijas tīklus Parka, Apiņu un Biešu ielās, skaidri apliecina – tikai vienā no mazajām ieliņām domāts ierakt garākas caurules līdz vairāku namu durvīm, no kurām pēdējās ved uz pilsētas vicemēra Viļa Ļevčenoka radinieku mājām.Mazos veikalniekus uztur aizmāršas un pensionāriMazo veikaliņu trumpis ir atrašanās vieta un pārdevēju personiskā attieksme – iespēju aprunāties ar laipnu pārdevēju daļa pircēju vērtē augstāk nekā to, ka maizes klaipiņa cena ir par dažiem santīmiem augstāka, vērtē Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Imants Kanaška. Veikalnieki, kas vienās telpās mājo vairākus gadus, atzīst – viņus uztur pļāpīgi pensionāri un tie, kas aizmirsuši ko sagādāt lielveikalā. Abos gadījumos iedarbojas fakts, ka veikaliņš ir «tepat aiz stūra». Tirgu cer iekarot ar peldošām saunāmJelgavnieks Mikus Lode vienīgais Latvijā izgatavo peldošās saunas. Viņš biznesa haizivju pasaulē vēl ir kā sīka zivtiņa, kurai jācīnās par izdzīvošanu un savu vietu plašajos ūdeņos, taču ambīciju viņam netrūkst. «Nākotnē ir plāns pirtis aprīkot ar saules paneļiem, kas ražotu elektrību, līdz ar to sauna būtu apdzīvojama arī tumšajā laikā. Taču jau tagad uz tām var dzīvot arī ziemā, jo telpas ir apsildāmas,» klāsta uzņēmējs. Jelgavnieka gatavotās saunas mājiņas jau peld Zviedrijas ūdeņos, interesi par tām izrādījuši norvēģi un somi, bet vietējā tirgū interese pagaidām neliela. Par viņa ambīcijām lasiet laikrakstā.Plašāk lasiet «Zemgales Ziņu» 28.augusta numurā.• Drukātas avīzes saturs pieejams arī portālā zz.lv, ko var atrast sadaļā «Avīze» vai spiežot šeit .• Reģistrējoties portālā, tā konta papildināšana iespējama, spiežot šeit .• Tāpat portālā iespējams abonēt avīzi, par ko sīkāka informācija – šeit .
