Nodarbošanās ar šķirnes suņiem nebūt nav vieglāks darbs par graudu vai kartupeļu audzēšanu.
«Darbs un sirdslieta vienlaikus,» tā par savu nodarbošanos – šķirnes suņu audzēšanu – saka Milda un Aivars Buši no Platones pagasta. Viņu suņu audzētava «Milbu» ir jau ar 30 gadu stāžu un labu slavu iemantojusi ne tikai mūsu valstī, bet arī daudzās kaimiņzemēs. Kad piebraucam pie mājas, mūs ielenc krietns pulks lielu suņu. Pēcāk pagalmā iznāk arī paši saimnieki, turot krietni mazākus draugus. Ieraugot saimniekus, visi kā viens metas Mildas un Aivara virzienā. Tā ir mīlestība, ko vārdos nedzird, bet ar sirdi sajūt.Viss pakārtots suņiemBušu ģimene ir bagāta bērniem – trim dēliem un vairākiem desmitiem rējēju, kurus viņi arī uzskata tikpat kā par saviem bērniem, ko mīlēt un aprūpēt. Aivara senču mājās «Jaunkutēni» viss pakārtots četrkājaino draugu labsajūtai. Saimniece smejas, ka mājās nav greznu mēbeļu vai parketa grīdu, jo suņiem tiek ļauts viss – staigāt pa māju, gulēt dīvānos un krēslos. Bet, cik neparasti, telpās ne vēsts no suņu smaržas – mīluļi tiek regulāri mazgāti, ķemmēti un sakopti. Viena no istabām iekārtota kā jaundzimušo palāta. Te dzimst un savas pirmās dzīves dienas pavada kucēni. Blakus speciāli izveidotiem aizgaldiem novietota saimnieku gulta, jo kucēnu dzimšanas laikā un viņu pirmajās dzīves dienās cilvēkam noteikti jāatrodas līdzās. Lielie suņi dzīvo savās krāsainajās mājiņās, kas cita pie citas izvietotas pagalmā ap saimnieku māju. Tās Aivars mīluļiem pats meistarojis un krāsojis. Galvenā suņu saimniece un lielās saimes aprūpētāja ir Milda. «Tāda īsta mīlestība pret suņiem radās jau 14 gadu vecumā, kad vecāki man iegādājās pirmo suni – kolliju. Tad arī sapratu, ka manas simpātijas pieder lieliem dzīvniekiem. 1982. gadā jau apzināti nopirku afgāņu kurtu ar domu nodarboties ar to profesionāli,» stāsta Milda. Pa gadiem šķirnes pamainītas, taču visas bijušas viegli kopjamas – suņi, kas neprasa cirpšanu, regulāru ķemmēšanu un frizēšanu. Iepazīstoties nākamajam vīram nekas nav bijis pret sievas aizraušanos, tieši pretēji – pamazām ar vaļasprieku «saslimis» arī Aivars. Murrājošie spanieli un pasaules skaistuleŠodien Bušu ģimenes saimniecībā ir četru šķirņu suņu meitenes, kopumā 20, un viņu mazuļi, kas uz savām jaunajām mājām vēl tikai dosies. Lielākais ir melno «lāču» pulks – Bernes kalnu ganu suņi. Buši bijuši pirmie audzētāji Latvijā, kas šo šķirni mūsu valstī ieveduši no Lietuvas. Bernieši ir burvīgi ģimenes draugi, ļoti paklausīgi skolēni, labas bērnu aukles un mājas sargi, bezgalīgi uzticīgi saviem saimniekiem. Īsti miera mikus ir arī zelta retrīveri. Savukārt amizantie papiloni cilvēkiem patīk to maigā rakstura un skaisto ausu dēļ. Stāstot par vienu no papiloniem, kucīti Punktiņu, saimniece slavē, ka šī esot pasaules klases suņu meitene – Zalcburgā pasaules suņu izstādē savā klasē izcīnījusi galveno godalgu.Pēdējās audzētāju saimniecībai piepulcējušās divas Kavaliera Kinga Čārlza spaniela kucītes. «Šī Latvijā vēl ir ļoti reta šķirne, kas ievesta no Igaunijas, bet mūsu dāma jau paspējusi iegūt Baltijas čempiones titulu. Vedām uz Vāciju pie kavaliera, un šovasar esam sagaidījuši arī kucēnus. Paklausieties, kā viņa murrā,» klēpī turot savu mīluli, mudina saimniece, piebilstot, ka šai šķirnei vienīgajai piemīt murrāšanas māksla. Noiets ārzemēsBušu ģimenes suņu audzētava reģistrēta arī Briselē, ir Starptautiskās Kinoloģijas federācijas biedre, bet teju visi mīluļi ir daudzu starptautisku konkursu uzvarētāji un laureāti. Trofejām, kausiem un medaljoniem ģimenes mājā jau trūkst vietas, tāpēc daļu godalgu saimnieki sapakojuši kastēs. Milda uzsver, ka kvalitatīvu šķirnes suņu audzēšana ir smags un ļoti atbildīgs darbs un saimniekam jābūt savu suņu šķirņu patriotam. «Mūsu suņu meiteņu pārošanai partnerus meklējam pa visu pasauli, pētot, skatoties ciltsrakstus un nežēlojot tam naudu. Tas nav lēts prieks, piemēram, ja peldam uz Somiju vai Zviedriju ar kuģi, tad man obligāti jāizpērk visa kajīte, arī maksa par pārošanu nav maza. Izdevumi ir lieli. Barību saviem suņiem pērkam tikai pašu labāko, un, piemēram, viens bernietis mēnesī «apēd» vidēji 40 latu. Tāpēc izcilu šķirnes suņu cena arī nav maza un nevaram atļauties tos pārdot lēti,» skaidro saimniece. Taču «Milbu» audzētavas pēcnācējiem jaunus saimniekus atrast neesot problēmu – labā slava un saimnieku nopietnā attieksme ir galvenais biznesa trumpis. Platonē dzimušie kucēni pārsvarā pie saviem jaunajiem saimniekiem dodas uz ārzemēm. Turklāt ārzemnieki par labu suni gatavi arī labi maksāt. Aivars salīdzina: Latvijā Bernes kalnu ganu šķirnes kucēnu var pārdot vidēji par 400 latiem, bet ārzemnieki par to gatavi maksāt pusotru tūkstoti eiro, norvēģi vēl vairāk. No vārda «bizness» Milda un Aivars gan izvairās, jo suņu audzēšana ir vairāk sirdslieta un neko dižu ar to nopelnīt nevarot, bet savai iztikšanai pietiekot. Šajā biznesā nav arī brīvdienu – suņi prasa uzmanību un rūpes 24 stundas diennaktī, bet brīvdienas parasti aizrit, dzīvojot pa izstādēm un konkursiem. Visu četru suņu šķirņu pārstāvji sadzīvo ļoti labi, greizsirdība citam uz citu manāma vien saimnieku klātbūtnē, taču samīļoti un sabužināti tiekot visi – citādi nemaz nevarot būt, atsmej Aivars. Suņu audzētavas «Milbu» īpašumā Bernes kalnu ganu suņi Zelta retrīveri Papiloni Kavaliera Kinga Čārlza spanieli
