Bijušais «spīdolietis» Māris Krūmiņš saņēmis Fulbraita stipendiju un devies uz Ņujorku padziļināti studēt ekonomiku.
Kad lasāt šo stāstu, Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas 2006. gada absolvents Māris Krūmiņš jau atrodas Ņujorkā, lai sāktu ekonomikas maģistra studijas prestižajā Fordhamas Universitātē. Tā ir viena no četrām Amerikas Savienoto Valstu augstākajām mācību iestādēm, kas izteica gatavību uzņemt Māri pēc tam, kad viņš bija izcīnījis Fulbraita stipendiju un veiksmīgi nokārtojis iestājeksāmenus. No rīta prom, vakarā – atpakaļKad «Ziņas» zinātkāro jelgavnieku sastapa vēl tepat dzimtajā pilsētā, viņam līdz aizbraukšanai bija palikušas trīs dienas. Māris bija nolēmis satikt draugus, būt kopā ar ģimeni, kā arī ar savējiem uzspēlēt basketbolu. Viņam atlika nedaudz laika novērtēt pārmaiņas pilsētā, kuru Fulbraita stipendiātam parasti nākas redzēt vien agra rīta dūmakā vai laternu apgaismojumā vēlā vakara stundā. Māra darbavieta ir Ekonomikas ministrija. Līdz aizbraukšanai viņš strādāja ES fondu ieviešanas departamentā. Puisis Rīgas Biznesa skolā bija sācis arī maģistra studijas, kuras nu uz brīdi nācies pārtraukt, un vienu laiku cītīgi apguvis franču valodu. Rezultātā – ar pēdējo vilcienu uz Jelgavu un no rīta atkal prom.Uztraukumu pirms aizbraukšanas Mārī nekādu lielo nemana. Nav jau pirmā reize. 2008. gadā «Erasmus» apmaiņas programmas laikā piecus mēnešus viņš pavadījis Francijā, bet no 2009. gada augusta līdz 2010. gada jūnijam mācījies Maršalas Universitātē ASV. Vilina arī Brodveja un basketbols«Lai pieteiktos stipendijai, dokumentus sāku kārtot pērn vasarā. Līdz septembrim tie jau bija iesniegti. Tad notika intervija, pēc kuras uzreiz tika paziņoti rezultāti, ka esmu ticis tālāk. Tas bija patiess prieks, ka izdevās ko tādu paveikt, un kārtīga enerģijas injekcija procesu turpināt. Pusotru mēnesi gatavojos augstskolu testiem. Nokārtoju un gaidīju atbildes. Tas bija diezgan smags posms. Visu laiku gribējās «čekot», vai nav atnākuši piedāvājumi. Tāpēc centos vairāk pievērsties darba lietām. Uzspēlēt basketbolu. Esi visu izdarījis – atliek tikai gaidīt!» saspringtās emocijas pirms lielā dzīves pagrieziena atklāj Fulbraita stipendiāts.Gatavību uzņemt M.Krūmiņu savās studentu rindās pirmā universitāte izteica janvārī, līdz aprīlim – arī trīs pārējās. «Man bija jāpieņem ļoti grūts lēmums starp Djūka universitāti, kas arī ir prestiža, ar augstiem sasniegumiem ekonomikā, un Fordhamu. Tomēr nosliecos par labu Fordhamas Universitātei, jo tā atrodas Ņujorkā, kas pazīstama arī kā finanšu meka. Būs iespējams baudīt plašu kultūras dzīvi, satikt dažādus cilvēkus. Tur taču ir arī NBA basketbola klubi – mana pavisam lielā «vājība»,» smejas Māris, piebilzdams, ka ir arī ekstrēmo sporta veidu piekritējs. Viņam patīk raftings. Māris ir lēcis ar izpletni, baudījis brīvo kritienu gumijās, kas sniedzis neaprakstāmas pozitīvas emocijas. Taču ne tikai – tā arī ir iespēja sevi pārbaudīt. Kad esi uz upes un brauc pa krācēm, lēmumi jāpieņem ātri un precīzi.Vēlas attīstīt domāšanuTomēr uz tālo Ameriku Māris pirmkārt dodas studēt. Viņš ir gatavs divus gadus pilnībā ziedot sevi zinību un prasmju spodrināšanai. Latvijā daudziem studentiem tas neizdodas, jo dažādu apsvērumu dēļ viņi strādā. «Būtu loģiski, ja studiju programmās tiktu iestrādātas arī prakses vietas, lai studenti varētu gūt kādu pieredzi. Tomēr ir liela atšķirība starp universitāti un dzīvi. Kad kādā brīdī jāizvēlas, kur padarīt vairāk – darbā vai mācībās –, skola diemžēl nebūs prioritāte. Tāpēc arī ir tik liels studējošo atbirums,» spriež Māris, priecādamies, ka stipendija viņam pilnībā atrisinājusi šo dilemmu. Fordhemā viņš kāro ne tik daudz uzkrāt teorētiskās zināšanas, kā attīstīt domāšanu, spēju analizēt, kritiski palūkoties uz apkārtējām lietām, atrast un novērst nepilnības. Pēc tam darbs grupās, starptautiskā komunikācija un iespēja pētīt sev interesējošas tēmas.Mainīt skolu mudina vecākiZinātkāre ekonomikas zinātnēs Mārim, šķiet, nāk no ģimenes un skolas. Viņa mamma Elita Krūmiņa arī savulaik studējusi ekonomiku un patlaban strādā Valsts kontrolē. Savukārt tētis Arnis darbojas uzņēmumā «Spodrība». Ar stratēģiju, plānošanu un rēķināšanu saistīta Māra jaunākā māsa Santa, kas studē Rīgas Ekonomikas augstskolā.«Mani vecāki vienmēr bijuši ļoti mērķtiecīgi. Skolas laikā viņi piedalījušies dažādās olimpiādēs. Tas motivē neatpalikt un pat pārspēt viņus. Novērtēju, ka viņi man devuši lēmumu pieņemšanas brīvību. Tas palīdzējis pašam uzņemties atbildību,» savus vecākus slavē Māris, atklādams, ka uz vienu izvēli gan viņi dēlu pamatīgi pierunājuši – mācīties Jelgavas Spīdolas ģimnāzijā.«Sākumā nemaz tā negribēju. 1. ģimnāzijā bija pierasta vide, bet pēc trim gadiem «spīdolā» tiešām priecājos, ka tā notika. Liels nopelns ir pasniedzējai Intai Jorniņai, kura strādā ar lielu entuziasmu. Bija interesanti saprast, kas notiek valstī. Kāpēc viens saka to, bet otrs – gluži pretēji. Dažādi konkursi, olimpiādes, zinātniski pētnieciskie darbi, mācību uzņēmumi. Tas viss daudz pielicis manai attīstībai,» atzīst Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes absolvents. Plāno atgriezties darbā ministrijā Taču, lai kādus zināšanu un profesionālās darbības apvāršņus dzīve arī neatvērtu, Māris nolēmis vienmēr atgriezties Latvijā, jo te viņš ir un paliks viens no savējiem.«Apmaiņas programmās pavadīju kvalitatīvu laiku, un man ar daudziem izveidojās ļoti labas attiecības. Taču viņi nav šejienieši – nesaprot ne mūsu humoru, ne grūtības, kurām esam gājuši cauri. Turklāt Latvijā ir skaisti,» atgriešanās iemeslus skaidro M.Krūmiņš. Viņš piebilst, ka pēc Ņujorkas grasās atgriezties ne tikai dzimtajā zemē, bet arī Ekonomikas ministrijā. Tas esot mīts, ka ierēdniecība ir garlaicīgs un pat valstij ļaundabīgs veidojums, kā to daudzi uzskata. Ne katrā darbavietā iespējams būt klāt dažādu procesu dinamiskā veidošanā un virzīšanā, kur rezultāts (ES struktūrfondu līdzekļu izlietojums) ātri redzams taustāmā veidā.Savukārt skolēniem Māris novēl pēc iespējas agrāk apzināties mērķi, uz kuru tiekties. «Līdz ar to būs krietni vieglāk definēt līdzekļus, kā līdz tam tikt. Tas palīdzējis arī man – solīti pa solītim tuvoties savam lielajam mērķim. Citādi var zaudēt laiku un iespējas,» teic bijušais «spīdolietis». Fulbraita stipendija Programmu 1946. gadā nodibināja bijušais ASV senators Viljams Fulbraits un pārrauga Valsts departamenta Starptautiskās izglītības departaments. Latvijas iedzīvotājiem, kuri ieguvuši vismaz bakalaura grādu, stipendija studijām kādā no ASV augstskolām tiek piedāvāta kopš 1991. gada. Stipendija finansē studijas, kā arī sedz ceļa, veselības apdrošināšanas un uzturēšanās izdevumus. Programmai aicināti pieteikties ne tikai studenti, bet arī pētnieki un skolotāji. 2010. gadā stipendiju studijām Hārvardā ieguva arī Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas absolvents Andris Rimša.
