Mums visiem gribētos, lai mājas mīluļi dzīvotu draudzībā un saticībā. Bet ir neskaitāmi piemēri, kad mājoklī iet «spalvas par gaisu» un kautiņš nonāk līdz asinīm. Kāpēc kaķim ar suni rodas domstarpības, un kā no tām izvairīties?
Divi dažādi mednieki Gan suņi, gan kaķi pēc dabas ir mednieki (plēsēji), un abi ir teritoriāli dzīvnieki, kas pieskata apkaimi, kuru uzskata par savu. Pēc suņu un kaķu uzvedības speciālistu domām, tas ir galvenais iemesls, kāpēc starp šīm sugām parasti mēdz būt konflikti. Suņi, kuriem ir ļoti izteikts medību instinkts, kā traki dzīsies pakaļ skrejošam kaķim, pat ja labi zinās, ka tas ir tas pats mincis, kas pirms mirkļa rāmi murrāja istabā uz palodzes un pret kuru sunim principā pat nav īpašu pretenziju. Tāpat tas joņotu pakaļ no krūma spēji izlēkušam zaķim. Savukārt kaķis mūžīgi patur prātā, ka no plēsēja, kas fiziski varenāks par viņu, jebko var sagaidīt. Vienā mājoklī dzīvojot, suns un kaķis «apsaimnieko» vienu un to pašu teritoriju, un, protams, katrs no viņiem tajā grib justies kā saimnieks. Varbūt teritoriju un medīšanas jautājumus kaķis ar suni vēl varētu diplomātiski risināt, bet, kā par nelaimi, viņi runā katrs savā valodā. Kad kaķis pašūpo asti, sunim šķiet, ka tas ir draudzīgs aicinājums, bet kaķis īstenībā rāda savu neuzticēšanos. Kad mincis apveļas uz muguras, atsegdams vēderiņu, suns dzird saucienu «padodos!», bet kaķis par tādu mīkstčaulību nemaz i nedomā un tieši no šā stāvokļa gatavs ar visām četrām iemesties sunim purnā. Viņiem abiem arī grūti būt savstarpēji pieklājīgiem. Suns, sastopoties ar kaķi, kā pieņemts suņu manierēs, pilnīgi neitrāli vēlas viņu atpazīt, noskaidrot ziņas par minča vecumu, dzimumu un pašreizējo veselības stāvokli, tāpēc regulāri cenšas apostīt viņa dibenu, taču kaķi tāda uzvedība vienkārši tracina, viņam nepavisam nenāk prātā, ka suns šādi varētu rīkoties vienkārši aiz ziņkārības, jo kaķi sasveicinās un viens par otru painteresējas, saliekot kopā deguntiņus!Draugi – no bērnībasJa vēlaties, lai mājās būtu gan suns, gan kaķis, lieliskākais variants – paņemt tos abus pavisam mazus. Pazīstamais kaķu un suņu uzvedības eksperts profesors Nikolass Dodmens, kura komentārus bieži var vērot televīzijas kanālā «Animal Planet», iesaka draudzēšanos sākt, kad suns ir 3 – 12 nedēļu, bet kaķis 2 – 7 nedēļu vecumā. Tad panākumi būs vislabākie. Kucēni un kaķēni, kopā augot, apgūst viens otra valodu un spēj, ja ne gluži tajā izteikties, tad vismaz saprast otra mājienus vai pat izveidot paši savu savstarpējās saziņas veidu. Interesanti, ka šajā vecumā gūtā pieredze dzīvniekam paliek atmiņā uz mūžu. Gan suņi, gan kaķi, kas uzauguši kopā ar citu sugu, arī vēlāk savas dzīves laikā vieglāk pieņem svešus dzīvniekus, katrā ziņā starp viņiem neveidojas liels un ilgstošs naids.Kā saradināt pieaugušosNav neiespējami saradināt jau pieaugušus mājdzīvniekus, tikai tādā gadījumā jārēķinās ar lielāku laika un darba ieguldījumu. Abi naidīgi noskaņotie mīluļi no jauna viens ar otru būs jāsapazīstina, ievērojot drošu distanci vai pat turot katru savā telpā, kurām pa vidu ir aizvērtas durvis.Kad dzīvnieki ir pavisam nomierinājušies un viens otru netraucē, bet zina, ka otrs ir tepat tuvumā, abiem jāpiedāvā patīkamas lietas, ko ikdienā viņi nedabū, kad vien iegribas. Piemēram, īpaši gardumi, rotaļlietas, uzslavas, samīļošana. Šādai īpašās tikšanās procedūrai jānotiek vismaz divas trīs nedēļas vienu vai vairākas reizes dienā. Visa gudrība ir tā, ka abiem dzīvniekiem jāpierod pie tā, ka ikreiz, kad kaut kur tuvumā parādās «naidnieks», allaž notiek ļoti patīkamas lietas. Ja jūtams, ka abi divi to ielāgojuši, var pamazītēm dienu no dienas samazināt distanci starp viņiem un paildzināt otra klātbūtnē pavadīto laiku. Gan nevajag sacerēties, ka viņi kļūs vislabākie draugi, kas dala vienu guļvietu un ēdiena bļodiņu.
