Vasara ir īstais laiks, lai tuvākos vai tālākos ceļos dotos ar velosipēdu. Kāda veida braucamo labāk izvēlēties, kā to kopt un uzturēt, padomus «Dzīvespriekam» sniedz veloveikala «Varavīksne» meistars Jānis Brūns.
Jāizvēlas piemērotākais Ja ir nodoms iegādāties jaunu divriteni, vispirms rūpīgi jāapsver, pa kādiem ceļiem iznāks braukt, piekodina eksperts. Viņš novērojis, ka daudzi nopērk kalnu velosipēdu, bet pēc tam sūdzas, ka ir neērta braukšana, sāp mugura, jāgādā papildu aprīkojums. Kalnu velosipēds domāts īpašām sportiskām aktivitātēm, agresīvākai braukšanai pa bezceļiem. Tam nav nekādu lieku aksesuāru, ir speciālas riepas, vadītājs parasti sēž 45 grādu leņķī. Vairumā gadījumu tomēr noderēs universālāks divriteņa modelis, ar kuru var braukt gan pa asfaltētām ielām, gan grantētiem zemes ceļiem. Ar to pārvietojoties, velosipēdists sēdēs 90 grādu leņķī, varēs ērtāk noregulēt stūri, riepas būs šaurākas, ar mazāku protektoru. Šāds velosipēds jau rūpnīcā būs aprīkots ar dubļu sargiem, atbalsta kājiņu un citām noderīgām lietām, kas pārvietošanos dara ērtāku. Pareizi jānoregulē Sēžoties uz divriteņa, sēdekļa augstums jānoregulē atbilstoši velosipēdista augumam. Braucējam nostājoties tam blakus, sēdeklim jābūt gurnu augstumā. Apsēžoties un kājas taisni izstiepjot, zemi drīkst skart tikai ar pašiem pirkstgaliem. Uzliekot kāju uz pedāļa un minot to ar papēdi, kājai jābūt taisnai. Savukārt nospiežot pedāli ar pirkstgalu, ceļgalam jābūt viegli ieliektam. Ja šie nosacījumi tiks ievēroti, muskuļi strādās pareizi un būs ērtāka braukšana. Daudziem modernajiem velosipēdiem ir iespējas variēt ātruma izvēli un noregulēt braukšanas veidam piemērotāko. Ja ķēde ir uz lielā vidējā zobrata, velosipēdists var slēgt praktiski visus ātrumus. Savukārt, ja vidū ķēde tiek uzlikta uz lielā zobrata, aizmugurē tā jāliek no mazākā līdz vidēja izmēra zobratam. Šādi būs iespējams visātrāk braukt pa asfaltu. Savukārt, ja centrā ķēde uzlikta uz mazākā zobrata, aizmugurē tā būs no lielākā līdz vidējam. Tad būs ērtāka braukšana pa smiltīm vai citām vietām, kur apgrūtināta pārvietošanās. Vienu atstāt nedrīkst Ja pedāļi izgatavoti no lētāka materiāla, piemēram, plastmasas, tos viegli sabojāt, uzkāpjot uz ārējās malas. Lai negadītos nepatīkami pārsteigumi, labāk to nedarīt. Mūsdienās ražotajiem velosipēdiem pats braucējs bez īpaša aprīkojuma maz ko var salabot, labāk šos darbus uzticēt speciālistam. Taču, ja pārdurta riepa, protams, to var mainīt paša spēkiem. Kameru līmēt meistars neiesaka, labāk nopirkt jaunu – tā nemaksā dārgi. Jaunas riepas var iegādāties cenu amplitūdā no trim līdz septiņiem latiem. Pērkot riepu, līdzīgi kā automašīnai, jānoskaidro tās izmēri – ražotāji norāda diametru un platumu.«Par riteni ir jārūpējas – to nedrīkst atstāt vienu pašu,» pasmaida eksperts. Svarīgi velosipēdu regulāri notīrīt. Ar ūdeni mazgāt mehānismu var tikai dārgākiem modeļiem, kuru detaļas ražotas līdzīgi kā automobiļiem. Ja ūdens iekļūs lēta velosipēda mehānismā, tas drīz vien būs pagalam. Labāk ķēdi un zobratus notīrīt ar lupatiņu vai speciālām birstēm. Ķēde noteikti regulāri jāieeļļo. Cik bieži – tas atkarīgs no velosipēda izmantošanas intensitātes. Ja brauc katru dienu, būs jāeļļo reizi mēnesī. Labs nav lēts Ja nopirkts lēts velosipēds, jārēķinās, ka problēmas var rasties ātri vien un ar jebkuru detaļu. Ar kvalitatīvu braucamo gādīgam saimniekam rūpes būs vien tik, cik nomainīt ķēdi vai zobratus, apgalvo Jānis Brūns. Kārtīgu universālu divriteni pieaugušajiem var atrast par pusotru simtu, savukārt kalnu velosipēdiem ir plaša cenu amplitūda – no 170 līdz 500 latiem. Divriteņi ar alumīnija rāmi un kvalitatīvu zīmolu detaļām maksās vairāk.Lietots velosipēds maksā aptuveni no 40 līdz 100 latiem, pastāsta komisijas veikala īpašnieks Artūrs Baumanis. Jo kvalitatīvāks mehānisms, jo lietotais braucamrīks būs dārgāks.
