Galdsegas sarežģītos mežģīņu rakstos parasti darina tamborējot. Bet pļaviņiete Alvīne Lejniece jau vairākus gadus greznus galdautus ada. Darbs gan prasa lielāku pacietību un rūpību, bet rezultāts ir tā vērts.
Rokdarbi ir Alvīnes kundzes vaļasprieks jau no bērnības, kad, ejot ganos, adījusi zeķes. Pamazām radās interese par smalkākiem darbiem. Kad kaut ko skaistu redzējusi, vēlējusies arī pati tādu darināt. Apguvusi gan adīšanu, gan tamborēšanu. Reiz ievērojusi adītus galdautus un sedziņas. Kāda pazīstama rokdarbniece teikusi, ka tas esot ļoti sarežģīti, viņai nekas neesot iznācis. Tomēr, citas adītājas iedrošināta, Alvīne sākusi ar to nodarboties, un izdevies ļoti labi. Darbs pacietīgajiemLai adītu galdautus, jābūt ļoti uzmanīgam, jo tas nav kā tamborējums vai adīta apģērba detaļa, kuru var izklāt un redzēt, kā iznācis, stāsta Alvīne Lejniece. Galdauta adīšanu sāk no vidus, un tas veidojas pa apli. Ja pamanīta kļūda vai noiris valdziņš, citus darbus iespējams veikli atārdīt, bet šo tā nevar. Tā kā precīzi jāseko tehniskajam zīmējumam, jābūt pacietīgam līdz pat darba beigām. Viena galdauta noadīšana gan aizņem krietnu laiku. Alvīnes kundze atklāj, ka savulaik cēlusies pat piecos no rīta, lai sēstos pie rokdarba. Tad arī pacietība bijusi krietni lielāka. Tagad viņa pielāgojas savam noskaņojumam. Diegus šiem adījumiem labāk izvēlēties smalkākus. Arī tumšas krāsas neizskatīsies tik labi. Alvīnes kundzes «pūrā» jau daudz šādu rokdarbu – lielāku un mazāku, ar greznākiem un vienkāršākiem rakstiem. Piemērotus diegus nopirkt nav problēma, jo veikalos piedāvājums ir gana plašs. Ja rakstu izvēlas pēc kāda rokdarbu žurnāla, lielākoties jau ir norādīts, kura numura diegus attiecīgajam darbam labāk izmantot. Adījumam jāpatērē mazāk materiāla nekā tamborējumiem. Veiksmīgais pirkumsAlvīnes kundze atceras, ka pirms vairākiem gadiem bijusi Rīgā un pirms mājup braukšanas iegājusi kādā rokdarbu veikaliņā. Tur viņa ieraudzījusi žurnālu «Burda» ar skaistiem rokdarbiem. Arī citas pircējas tam pievērsušas uzmanību, tāpēc Alvīnes kundze, daudz nedomādama, to pirkusi. Vēlāk kārtīgi izpētot, viņa atklājusi, ka tajā ir vienīgi adītie galdauti. Tas bija «Burdas» speciālizlaidums, kas veltīts tieši šiem rokdarbiem. Veiksmīgais gadījums vēl vairāk viņu iedvesmojis uz jauniem galdautiem un sedziņām. Čaklās rokdarbnieces mājās var redzēt arī citus rokdarbus. Gultai pārklāta dekoratīvā sega, kas, izrādās, ir tamborēta. «Tamborēt nav grūti, vien jāpārzina dažādās tehnikas. Tad var veidot skaistus darbus. Tikai kur tos izmantot? Tagad jau veikalā var nopirkt, kādus vien gribi. Bet es joprojām vēl «ķimerējos»,» tā Alvīne Lejiņa. Kundze joprojām darbojas arī Pļaviņu kultūras centra lietišķās mākslas pulciņā «Skanstupe», kurā ir stabilas un senas aušanas tradīcijas. Savulaik viņas māte audusi, un arī Alvīne to izmēģinājusi, bet tagad viņa labprātāk ada un tamborē.
