Bērnam piedzimstot, 90 procentu no viņa svara ir ūdens, pieaugušam cilvēkam – 75, bet vecam – tikai 65 procenti. Ar gadiem mēs «izžūstam». Tātad – lai aizkavētu novecošanās procesu un ilgāk saglabātu veselību, cilvēkam jādzer daudz ūdens.
Dietoloģe Lolita Neimane atgādina, ka dzīves laikā cilvēka organismā nokļūst ļoti daudz kaitīgu vielu – ar pārtiku, gaisu un nekvalitatīvu ūdeni. Papildus tam daudzi savu veselību bojā ar alkoholu, nikotīnu, citām atkarību izraisošām vielām, arī medikamentu pārmērīgu lietošanu. Situāciju pasliktina mazkustīgs dzīvesveids, vitamīnu un minerālvielu trūkums, stress, nepareiza ēšana, kā arī šķidruma nepietiekama uzņemšana. Slimību nedraugsDabā nav brīnumlīdzekļa, kas ārstētu visas slimības, taču, ja tāds būtu, tad nākamais aiz tā būtu kvalitatīvs ūdens. Ģimenes ārste Inga Zemīte stāsta, ka cilvēka šūnas un starpšūnas satur aptuveni 90 procentu ūdens un to normālai funkcionēšanai ūdens uzņemšana ir vitāli svarīga: «Piemēram, kosmetoloģijā par standartu tiek uzskatīta trīs litru ūdens uzņemšana dienā, tad cilvēks būšot skaists un «svaigs». Literatūrā esmu lasījusi, ka Vācijā speciālisti iesaka dienā izdzert pat līdz pieciem litriem ūdens. Es gan neieteiktu pārspīlēt, bet nodrošināt, lai tas vienmēr un visur būtu pa rokai.» Ūdens samazina sirdslēkmju un insultu iespējamību, ievērojami mazāks risks saslimt ar sirds infarktu. Taču vienmēr ieteicams konsultēties ar ārstu, jo atsevišķos gadījumos uzņemts liels ūdens daudzums organismam var kaitēt. «Piemēram, sirds mazspējas gadījumā ūdens apmaiņa organismā ir traucēta un organismam pietrūkst spēka to pumpēt, tāpēc audos veidojas tūskas. Arī nieru problēmu gadījumos ne vienmēr ieteicams daudz dzert ūdeni,» atgādina ģimenes ārste.Ūdens ir ienaidnieks tādām saslimšanām kā aptaukošanās, diabēts, hipertonija, depresija, izkaisītā skleroze, Alcheimera, Parkinsona slimība, audzēji, katarakta. Ūdens deficīta apstākļos organisms no sākuma samazina dažas savas funkcijas, tad ķeras pie dažu struktūru noārdīšanas, kas veicina dažādas saslimšanas.Ūdens dzeršana var mazināt galvassāpes, jo visbiežāk to cēlonis ir skābekļa trūkums galvas smadzeņu šūnās, bet ūdens ir skābekļa nesējs. Lolita Neimane uzskata, ka vairāk nekā puse slimību mūsdienās kaut nelielā mērā saistītas ar ūdens līdzsvara un tiem sekojošiem vielmaiņas traucējumiem. Galvenais iemesls – tīra ūdens vietā tiek lietoti gāzēti, saldināti dzērieni, kas organismu pārmērīgi piesārņo. Kad jādzer vairāk?Vasarā ūdens jādzer īpaši daudz, jo ar sviedriem tas izdalās pastiprināti, atgādina Inga Zemīte. Daudz jādzer, slimojot ar infekcijām, vīrusiem. Nierēm tīk, kad līdz tām nonāk asinis, kurās ir daudz ūdens. Tām nav jāpiepūlas, lai aizturētu ūdeni organismā, tad arī vairāk tiek izvadīti toksīni. Visjutīgākās pret ūdens trūkumu ir galvas smadzeņu šūnas. Pirmā šķidruma trūkuma pazīme organismā ir nogurums. Mācieties dzert ūdeni!Dienu vēlams sākt ar glāzi ūdens, tam var pievienot svaigu citrona sulu vai arī medus karotīti – tas uzlabo zarnu darbību, novērš aizcietējumus. Arī darbā dienas laikā ik pa brīdim vēlams padzerties. Latvijā salīdzinājumā ar citām valstīm ūdens ir pieejams it visur un vienmēr. Pietiekamā daudzumā lietojot kvalitatīvu ūdeni, soli pa solim var iegūt lielisku veselību. Arī bērns jāradina dzert ūdeni, tas nāks par labu viņa veselībai. «Vislabāk dzert tīru ūdeni bez piejaukumiem. Šķidruma svarīgākā loma ir nodrošināt, lai organismā notiek pietiekami aktīva vielmaiņa un bioķīmiskie procesi un lai no organisma labāk izvadītos toksīni,» stāsta daktere Inga Zemīte.Vārīts un plastikāta pudelēs pildīts ūdens ir miris, jo tajā maz skābekļa, bet bez tā nav dzīvības. Savukārt gāzētie dzērieni organismam atņem šķidrumu, tāpēc jādzer parasts ūdens un pēc iespējas – dzīvs. Labākais ir avota ūdens, piebilst Lolita Neimane. Diētai Ja organisms nesaņem pietiekami ūdens, tas sāk krāt šķidrumu un ūdens organismā tiek «atlikts» tauku šūnu veidā. Ja organisms ūdeni saņem pietiekami, tad «krājuma» veidošanas nepieciešamība atkrīt un tauki vienkārši izšķīst. «Mūsdienu pārtika pārsvarā tiek papildināta ar sintētiskajām piedevām, konservantiem, krāsvielām, un nereti nedomājam līdzi, ko ēdam ikdienā, tādējādi graujot veselību un arī izskatu,» atgādina dietoloģe.Nereti cilvēki gatavi pirkt dārgus medikamentus un uztura bagātinātājus, lai kļūtu veselīgi un skaisti, bet organismam no tā labāk nekļūst. Daudz vērtīgāk ir iespēju robežās ievērot pareizu ēšanas režīmu, ēst kvalitatīvus, dabiskus produktus labā noskaņojumā, pilnvērtīgi atpūsties un neaizmirst par vislabāko «tīrīšanas līdzekli» – ūdeni. «Dažreiz organisms neatšķir badu no slāpēm. Ja, šķiet, ka gribam ēst, iesaku vispirms padzerties ūdeni, jo bieži vien ar to pietiek, un ēstgriba ir bijis signāls, ka organismam vajag padzerties. Ja cilvēkam patiešām slāpst, tad jau organismam šķidrums trūkst katastrofāli,» uzsver ģimenes ārste Inga Zemīte. Ja izvēlas minerālūdeni, tad Lolita Neimane iesaka labāk dzert dabiskos: «Šāds minerālūdens ir ne tikai lielisks šķidruma avots un slāpju dzesētājs, tas arī uzlabo organisma vispārējo darbību, ļoti labi palīdz atbrīvoties no liekā svara un toksīniem. Ūdens, protams, jālieto katru dienu, taču var veikt arī nelielu attīrīšanas kursu. Ja to dara pirmo reizi, tad nedēļu minerālūdens jādzer vairākas reizes dienā pusstundu pirms ēšanas.» Dietoloģe aicina neaizmirst arī par mentālo tīrību – vairāk domāt labas domas, būt priecīgiem, labu vēlošiem, lieki neuztraukties un dzīvot nevis tā, kā citiem liktos pareizi, bet tā, lai tu pats justos labi.
