Laimīgu jauno gadu! – pirmo reizi šo vēlējumu, pirmajai skolas dienai sākoties, septembrī pirms vairākiem gadiem dzirdēju no kādas skolotājas. Asprātīgs salīdzinājums. Patiesi, šai dienai ir daudz kopīga ar jaunā gada sākšanos 1. janvārī. Tāpat ir jaunas apņemšanās, cerība paveikt kaut ko vairāk un labāk. Tiek nosprausti jauni mērķi un vīzijas. Tas nepieciešams kā ārējs signāls laikam, ko katrs no mums piepilda ar saturu. Es jau sen sapratu, ka laikam ir ne tikai lineārs raksturs, bet tam ir sava ietilpība. Tam ir vēl kāda dimensija līdztekus mums jau tik saprotamām stundām, minūtēm un sekundēm, ko tik vienkārši var attēlot kā līniju, kas skrien uz priekšu. Laiku var pavadīt, tukši nosist, piepildīt, un ļoti bieži mums nemaz nav laika. Viss iepriekš minētais parāda, kā mēs saprotam vai arī nesaprotam, kā mēs domājam par to, kas ir laiks, un ko mēs vispār darām. Laiks ir viena no tēmām, par ko bieži vien domā mākslinieki. Rīgas Doma dārzā vēl pusotru nedēļu būs apskatāma mākslinieka Artūra Bērziņa izstāde «Bez nosaukuma (Veltītais laiks)», kur autors rosina aizdomāties par attiecībām ar laiku. Vienlaicīgi viņš akcentē šābrīža attieksmi pret laiku kā šķietami nevērtīgu lietu. Interesanta ideja un galarezultāts. Projekta izstrādei mākslinieks esot veltījis vairāk nekā 160 stundu, un patērētais laiks kopā ar izstādē redzamo galaproduktu – telpisku objektu sēriju – tiek veltīts skatītājam. Uz katra izveidotā objekta viņš atzīmējis tā izgatavošanai veltīto laiku. Piemēram, uz nelielas pacietīgi nopulētas metāla plāksnes, kurā spoguļojas debess toņi un mākoņi, filigrāni uzlicis atzīmi – 6,5 H. Tas ir mērs, ko mēs visi protam nolasīt un saprast. Tātad, lai panāktu šādu rezultātu, nepieciešamas sešas stundas ar pusi. Savukārt novietotais akmens uz pulētās plāksnes ieguvis vienu apstrādātu skaldni piecās stundās.Atgriežoties pie domām par laiku, pievērsiet uzmanību tam, ka mums visiem diennaktī ir dots vienāds stundu skaits – 24. Vai mēs to piepildām ar kaut ko vai vienkārši niekojamies, tas ir katra paša ziņā. Filozofs, domātājs Šopenhauers ir teicis: «Viduvējība ir norūpējusies par to, kā nosist laiku, bet talants – kā laiku izmantot.»Mēs laiku pārvēršam izdarītajā. Arī man pagāja zināms laika sprīdis, lai uzrakstītu to, ko jūs pašreiz lasāt. Es veltīju laiku jums, un jūs – man, uzrakstīto lasot.
Pretskats
00:01
06.09.2012
85