Nepieredzētu izbrīnu savā piemājas dārziņā Parka ielā piedzīvojusi jelgavniece Vija, kas uz lauka pupas lakstiem pamanījusi lielu kāpuru. Dabas muzeja entomologs Jānis Dreimanis mierina, ka tas nav nekas neparasts – kazrožu sfinga kāpuri Latvijas florā ir diezgan izplatīta suga, tomēr uzmanību piesaista ar lielo ķermeni. Lai popularizētu kukaiņu skaistumu un sugu unikalitāti, muzejs arī aicina ikvienu fotografēt pamanītos kustoņus un piedalīties konkursā, kurā var laimēt 350 latu.Virzīts gada kukaiņa titulamEntomologs J.Dreimanis par Jelgavā atrasto kāpuru saka – diezgan uzkrītoša suga, jo kāpurs ir liels un sastopams uz dažādiem augiem dārzos. «Muzejā katru gadu vairākas reizes interesējas par šo sugu,» atklāj kukaiņu pētnieks. Kazrožu sfings ir viena no 18 sfingu dzimtas sugām Latvijā, savulaik visa šī tauriņu dzimta tikusi izvirzīta kā «Gada kukainis 2003».Tauriņi, kas ir sfingu pieaugusī stadija, lido krēslas stundās un naktī no maija līdz jūlijam. Pēc tam līdz septembrim barojas izšķīlušies kāpuri, līdz iekūņojas, lai pavasarī atkal izšķiltos. Īpatnējais kāpurs var atgādināt čūsku ar diviem lielu acu pāriem – izskats kāpuram palīdz aizbiedēt putnus.Pieaugušajā stadijā sfingu tauriņi, kuru spārnu platums sasniedz septiņus centimetrus, barojas ar augu nektāru. Bieži redzami pilsētvidē. Tauriņš ir satriecoši krāsains, bet kustībā to spārnus klāj šķietams mirdzums zaļos un sarkanos toņos. Tauriņus nakts maltītēs labprāt notiesā arī dažas sikspārņu sugas.Konkurss «Kukaiņi tuvplānā»Lai sabiedrībā popularizētu kukaiņu daudzveidību, skaistumu, aizsardzību un sugu unikalitāti, Latvijas Dabas muzejs izsludinājis konkursu «Kukaiņi tuvplānā». Līdz 7. oktobrim muzejā (K.Barona ielā 4, Rīgā, LV-1050) jāiesniedz 30×40 centimetru izmēra fotogrāfija. Darbi tiks vērtēti četrās kategorijās: kukaiņu attīstības stadijas (olas, kāpuri, kūniņas); vaboles pieauguša kukaiņa stadijā; tauriņi pieauguša kukaiņa stadijā un pārējie kukaiņi. Lai nodrošinātu dalībnieku anonimitāti, uz fotogrāfijām nekādas atzīmes par autora personību iesniedzējs neveic. Uz attēla otras puses jāuzlīmē fotogrāfijas nosaukums, stāsts līdz 1000 rakstu zīmēm par to, kur, kad, kā bilde tapusi, oriģinālās fotogrāfijas lielums megabaitos un parole (burtu vai vārdu kopa, kas neidentificē dalībnieka personību. Tā domāta anonimitātei fotogrāfiju vērtēšanas laikā. Līdz ar foto iesniedzama atsevišķa aploksne, kurā jābūt paroles atšifrējumam, autora vārdam, uzvārdam, adresei, telefona numuram un, ja ir, e-pastam. Konkursu rīko Dabas muzejs un žurnāls «Vides Vēstis», labākie attēli tiks izstādīti muzejā un publicēti izdevumā. Galvenā balva – dāvanu karte 350 latu vērtībā fototehnikas veikalā. Vairāk var uzzināt muzeja interneta lappusē www.dabasmuzejs.gov.lv.
