Mums ir četri bērni. Meitai šogad paliks trīs gadiņi. Savukārt puikas ir piecus, septiņus un deviņus gadus veci. Abi ar vīru strādājam Rīgā. Vīrs – maiņu darbu, bet es braukāju katru rītu turp un vakarā atpakaļ. Mājās mums vēl ir vecāmamma. Viņai gan ir švaka veselība – parasti bērnus ārā neved, kā arī neiet ne uz skolām, ne bērnudārziem. Toties vecāmamma pa māju mums gan bērnus pieskata, gan ēst uztaisa. Ja nebūtu viņas, es laikam nevarētu strādāt, kamēr visi bērni neapmeklē kādu izglītības iestādi. Manuprāt, patstāvība ir atkarīga no paša bērna – vienam tā piemīt lielākā, citam mazākā mērā. Piemēram, mūsu vecākais bērns vienmēr par visu baidījies – ka tik kaut kas nenotiek! Viņš ļoti rūpējas par visiem un uztraucas vairāk par visiem. Kad jaunākie bija mazāki, vienmēr ņēma pie rokas vai veda pie mammas un tēta. Arī uz skolu vecāko bērnu pirmo pusgadu vadāju. Savukārt vidējais tagad ies ar brāli vai viens pats. Viņš jau piecu gadu vecumā varēja viens aiziet uz veikalu, kas atrodas mūsu pagalmā.Uz pulciņiem ārpus skolas bērni gan vēl nebraukā. Pēc stundām vecākais dažreiz aiziet pie klasesbiedriem ciemos vai kāds draugs atnāk pie viņa. Ar mācību izpildi gan – vecākajam visu pirmo gadu vajadzēja sēdēt klāt. Otrajā gadā viņš jau daļēji bija kaut ko izpildījis pats, bet teksta uzdevumus un latviešu valodu – kopā ar mammu. Tāpat bija ar pagalmā iešanu. Vecākais vienkārši tur nevēlējās ilgi palikt viens. Savukārt vidējais puika jau no kādiem trīs gadiem gribēja ārā – pabraukt ar riteni vai paspēlēt bumbu. Mums no loga pagalms ir redzams, ārpus tā gan neļaujam vieniem bez atļaujas iet. Arī mājās vecākajam vēl vajag, lai viņu appuišo – uztaisa maizīti, aplej brokastu pārslas ar pienu, kaut pats to visu māk. Vidējais, kurš tikai šogad sāk iet skolā, to izdara bez prasīšanas. Pats paņem produktus no ledusskapja, sataisa maizes, vēl sieram nomaina ietinamo maisiņu, ja iepriekšējais saplīsis. Piecgadnieku gan vecāmamma ir izlutinājusi. Visu viņam pienesīs, kad tik pasauks! Savukārt ārpus mājas jaunākais ir drosmīgs un arī ļoti atbildīgs. Māk pāriet ielu un arī ar riteni braukt uz bērnudārzu kopā ar vecākiem. Ko mēs mācām par drošību bērniem? Vidējam bērnudārzā bija «Džim-bas skola», kur viņi tika mācīti par drošību no visiem aspektiem. To arī pārrunājām mājās ar visiem. Protams, mācām satiksmes noteikumus, lai neiet nevienam svešam līdzi, kā arī lai internetā nestāsta daudz par sevi un nesarunā nekādas tikšanās. Arī par ugunsdrošību un elektrību mācām. Kad kur jāzvana un ko darīt, ja, piemēram, kāds iekrīt ledū.
