Andreja Kopilova (25) talantu būt profesionālās izglītības skolotājam savulaik atklājusi pati skola, un patlaban Andreja darbavieta – Jelgavas Tehnikums.
Jelgavas Tehnikuma (līdz augustam Jelgavas Amatniecības vidusskola) profesionālās izglītības skolotājs Andrejs Kopilovs topošajiem mēbeļu galdniekiem pasniedz materiālmācību, galdniekdarbu tehnoloģiju, kā arī vada praktiskās mācības. Smagatlētikas pulciņa skolotājs. Šogad arī dienesta viesnīcas audzinātājs. Jelgavas novada Aizupes pamatskolas mājturības skolotājs. No jaunā gada – Jelgavas Tehnikuma filiāles kokapstrādes darbu vadītājs ieslodzījuma vietā. Aizrautīgs sportists. Liels kalnos kāpējs. Tāda īsumā ir gados jaunā pedagoga vizītkarte, kurā, šķiet, brīvas vietas īpaši nesanāk. Tad diena būtu jāpastiepj vēl par pāris stundām garāka, jo darīt ķeksīša pēc nav Andreja gaumē.Tēva pēdās«Strādāt skolā mani pamudināja pati skola. Pats to kā mēbeļu galdnieks pabeidzu. Tāpēc labprāt atsaucos. Arī tamdēļ, ka darbu varēju veiksmīgi apvienot ar studijām. Tā gan man nebija nekāda piepelnīšanās, bet uzreiz pamatdarbs. Mazāk par divām slodzēm nekad nav bijis,» Andrejs atceras notikumus pirms septiņiem gadiem, kad pirmo reizi uzvilcis pedagoga mundieri. To viņš visu šo laiku nesis ne tikai atbildīgi, bet arī viegli, jo koks ir jaunā speciālista sirdslieta un mācīt par to – prieks.«Neesmu vispārējās, bet profesionālās izglītības skolotājs. Tāpēc šajā amatā pirmkārt svarīgas ir profesionālās spējas. Man patīk kokapstrāde. Viss, kas saistās ar inženieriju, dizainu un mākslu. Strādāt cehā rutīnas darbu no pulksten 8 līdz 17 mani ne pārāk interesē. Skola kokapstrādi tomēr vairāk saista ar mākslu,» radošo šķautni sevī atklāj Andrejs. Tā, visticamāk, viņam tikusi no tēva galdniekmeistara Pāvela Kopilova, kurš arī strādājis skolā un vadījis mēbeļu darbnīcu.Zūd interese par galdniecībuPedagoga darbs nevar būt veiksmīgs, ja audzēkņi kūtri ņem pretī piedāvātās zināšanas. Ar Jelgavas Tehnikuma topošo galdnieku motivāciju apgūt profesiju viss ir kārtībā, priecājas Andrejs. Daži gan neiztur četru gadu maratonu, jo ļaujas peļņas vilinājumam. Taču tie, kas iztur, ir lielāki ieguvēji – atraduši labu darbu, ver vaļā savas galdniecības, novērojis pasniedzējs.Šā gada pirmais kurss gan komplektējies slinki. «Tas saistīts ar ekonomisko situāciju. Mēs esam diezgan atkarīgi no darba devējiem un ražotājiem. Ražotnes, kas orientētas un eksportu, turas. Nesūdzas arī mazās galdniecības, jo tās balstās uz individuāliem pasūtījumiem, ko parasti izdara turīgi cilvēki. Savukārt lielajiem cehiem klājas diezgan grūti, jo nav vairs tā apjoma. Jaunieši redz šo panīkumu, tāpēc labāk izvēlas, piemēram, automehāniķa profesiju, jo automašīnu ir daudz, tās plīst un cilvēki maksā,» situāciju nozarē min jaunais pedagogs.Neatšķir zāģi no lineālaTaču interese par profesiju nesākas, tikai vērojot kādas nozares uzplaukumu vai kritumu. To vajadzētu tīstīt vaļā pēc iespējas agrākā vecumā, bet mūsu izglītības sistēma tam pagaidām vēl netiek līdzi, strādādams arī Aizupes pamatskolā, secinājis Andrejs Kopilovs.«Mājturībā puišiem patlaban iet ļoti grūti. Daudziem šķirtas ģimenes, tēvu nav. Prasu iedot zāģi, bet puika skatās lielām acīm un sniedz man lineālu. Daudzi nepazīst instrumentus, nerunājot nemaz par to, kā ar tiem strādā. Savulaik mājturības stundas samazināja, atstājot vien divas nedēļā. Un skolotājs slodzi var savākt tikai lielā skolā,» raksturo pedagogs.Tomēr strādāt ar skolas bērniem Andrejam patīk. Šo darbu viņš vairāk uztver kā izaicinājumu. «Tur ar autoritāti neies cauri. Svarīgi – ieinteresēsi viņus vai ne,» veiksmes formulu min skolotājs.Augstu prasību piekritējsRunājot par autoritāti, Andrejs Kopilovs atzīst, ka tā lieti noderējusi, sākot darbu Jelgavas Tehnikumā. To palīdzējušas kaldināt ne tikai skolotāja personības iezīmes, bet arī panākumi sportā. No deviņu gadu vecuma Andrejs trenējas austrumu cīņās. Viņš ieguvis vairākus čempiona titulus, var lepoties ar daudzām medaļām un goda rakstiem.«Šis sporta veids sagatavo arī morāli. Man bija 18 gadu, kad sāku strādāt. Uzreiz audzināšanā iedeva 2. kursu – 30 puišu. Biju tikai pāris gadu vecāks. Taču viņi mani jau zināja, saprata, kas ir kas,» teic skolotājs. Savulaik viņš jauniešiem mācījis arī pašaizsardzību, bet patlaban vada smagatlētikas zāli, strādādams kopā ar pieredzes bagāto sporta skolotāju Imantu Šilleru.«Arī pats esmu Šillera audzēknis. Viņam ir ļoti augstas prasības, bet arī rezultāti. Iepriekšējās skolās sportā man bija vieni desmitnieki, bet, atnākot te, tikai septiņas balles. Kā tad tā? Izrādās, skolotājs vērtē saskaņā ar Sporta akadēmijas prasībām,» stāsta Andrejs, atzīstot, ka arī pats ir augstu prasību piekritējs. Kā citādi izaudzināt kvalificētus meistarus, kuri prot veidot dizainu un to tehniski īstenot, nevis vienkāršus ceha strādniekus? Tos mēneša laikā taču var sagatavot paši uzņēmēji!Vilina kalnu virsotnesKoks, darbs un sports patlaban ir visa Andreja realitāte, kas paņem arī brīvo laiku. Jaunais skolotājs pat smej, ka viņam tāda nav. Ja tomēr atrodas, klubiņi un ballītes viņu nevilina. Andrejs priekšroku dod aktīvai atpūtai un dabai.«Man patīk kāpt kalnos. Kopā ar domubiedru grupu esam braukuši uz Krieviju. Šovasar pirmo reizi bijām Augstajos Tatros. Ņemam līdzi teltis, mugursomas, pārtiku, un uz priekšu. Dienā pa kalniem noejam 17 – 25 kilometrus,» stāsta Andrejs, atklādams, ka viņu šajā pasākumā visvairāk saista virsotņu vilinājums, iespēja tiekties. Tāds jaunais skolotājs ir arī dzīvē un darbā. «Mans galvenais moto – lai nebūtu stagnācijas! Tiklīdz manu, ka iestājusies rutīna, uzreiz mēģinu ko pamainīt,» atzīst Andrejs Kopilovs. Skolu gan tik ātri viņš netaisās atstāt. Galu galā pie durvīm vairāku miljonu projekta īstenošana, kas pedagoga darbavietu pārvērtīs līdz nepazīšanai. Priecājamies, ka strādā pie mumsZane Lange, Aizupes pamatskolas direktore Šis ir otrais mācību gads, kopš Andrejs strādā pie mums. Atradām viņu caur Latvijas Lauksaimniecības universitātes Tehnisko fakultāti, kur viņš ieguva mājturības skolotāja kvalifikāciju. Esam ļoti priecīgi, ka Andrejs ir pie mums. 5. klases zēniem vakar bija pirmā nodarbība galdnieku darbnīcā. Viņi bija vienkārši sajūsmā. Arī no skolniekiem pērn saņēmām tikai pozitīvas atsauksmes. Andrejs ir vienkāršs un atsaucīgs. Neatsaka saimnieciskos darbos, piemēram, atjaunot atkritumu konteinerus mūsu birzītē. Kopā ar zēniem mājturības stundās viņi taisīja arī apbalvošanas medaļas. Šogad apņēmušies izremontēt kabinetu. Tie ir tādi darbiņi, par kuriem, iespējams, viņš saņems tikai paldies. Tomēr Andrejs tos dara – bez augstām prasībām un pretenzijām.Janīna Rudzīte, Jelgavas Tehnikuma direktore Andrejs Kopilovs ir mūsu bijušais audzēknis. Jau mācību laikā pamanījām, ka viņš ir viens no spēcīgākajiem topošajiem galdniekiem. Tāpēc iepriekšējā direktore Zaiga Bensone mudināja viņu un vēl vienu puisi kļūt par profesionālās izglītības skolotāju. Šī izvēle izrādījusies ļoti veiksmīga. Abi puiši strādā skolā. Andrejs ir ļoti atbildīgs pedagogs. Ar savu stāju un nosvērtību viņš spēj mobilizēt audzēkņus noteiktu mērķu sasniegšanai un ir viņiem liela autoritāte.
