Dzīvojamā māja ar vecu šīfera jumtu, kolhoza laikā pārbūvēta kūts, taču moderna tehnika un apņēmība strādāt un turpināt savā dzimtā daudzās paaudzēs godāto zemnieka arodu. Tādu iespaidu atstāj Glūdas pagasta zemnieku saimniecība «Putriņas», ko zemkopības ministres Laimdotas Straujumas vadībā vakar apmeklēja ārvalstu diplomātu grupa. «Putriņu» saimnieki Veidliņu ģimene atzīst, ka ES viņiem devusi iespējusi piedalīties projektos, ar kuru palīdzību iegādāta moderna tehnika, taču platību maksājumiem vajadzētu būt vienlīdzīgākiem.
Latvijā rezidējošajiem ārvalstu vēstniekiem zemnieku saimniecības L.Straujuma izrādīja, lai informētu par nevienlīdzīgajiem tiešmaksājumiem. «Latvijā ražotā lauksaimnieciskā produkcija ir droša un kvalitatīva, un aicinu vēstniekus savu valstu pārtikas ķēžu veikalu uzņēmumus informēt par iespējām iegādāties un tirgot Latvijā ražotos pārtikas produktus. Gan mūsu lauksaimniekiem, gan pārtikas ražotājiem ir iespējas palielināt produkcijas klāstu un apjomu,» norāda zemkopības ministre. L.Straujuma uzsver, ka ir «svarīgi it visos līmeņos ES valstu politiķiem, amatpersonām un pārstāvjiem pamatot Latvijas prasību par taisnīgiem tiešajiem maksājumiem un nepieciešamību tos izlīdzināt dalībvalstu lauksaimnieku starpā, lai beidzot tiktu nodrošināti vienlīdzīgi konkurences apstākļi visu dalībvalstu zemniekiem».Pirmo reizi laukos «Ķīnā laukos dzīvo un strādā 48 procenti iedzīvotāju. Domāju, mūsu zemniekiem būtu ko pamācīties,» «Ziņām» stāstīja Ķīnas Tautas Republikas vēstnieks Hu Ješuņs. Viņš atklāja, ka Latvijas laukos vakar pabijis pirmo reizi. Izraēlas vēstniece Hagita Ben-Jakova «Putriņu» saimnieci Veru Veidliņu aicināja iepazīties ar savas valsts zemnieku pieredzi un bija priecīga uzzināt, ka saimniece ar šādu mērķi Izraēlā jau bijusi. Saimnieki aicināja viesus aplūkot, kā arī iedot vārdu pagājušajā naktī dzimušajai telītei. Pēc Ukrainas vēstnieka Anatolija Oļeiņika kundzes Zojas ieteikuma tā tika nosaukta par Zorjku, kas latviski būtu Ausmiņa. Francijas vēstniecības aģentūras «Ubifrance» direktore Helēna Rožē lietišķi interesējās par «Putriņās» lietoto tehniku un tehnoloģijām. Lietuvas vēstnieks Ričards Degutis sacīja, ka viņš braucienā uz laukiem piedalās, lai, vairāk iepazīstoties ar kaimiņiem, labāk izprastu, kā virzīt abām mūsu valstīm kopīgo politiku ES institūcijās. Piena cena zem pašizmaksasDiskusijā pie «Putriņu» saimnieku pagalmā klātā galda Veidliņu ģimene atzina daudzkārt uzsvērto frāzi, ka ES dalībvalstīs vajadzētu būt līdzīgākiem platību maksājumiem. Šogad labības raža esot laba. Taču piena cena noslīdējusi līdz 18 santīmiem litrā, kas ir par santīmu zemāk nekā pašizmaksa. «Lasīju, ka ES piena cena varētu noslīdēt līdz 16 santīmiem litrā, taču es tam negribu ticēt,» sacīja V.Veidliņa. Šovasar piena cenu kritums saimniecībā kompensējoties ar augstākām labības iepirkuma cenām. Zemgales Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītājs Viesturs Reinfelds «Ziņām» atzina, ka «Putriņas» ārvalstu diplomātu apskatei izvēlētas tāpēc, ka tās raksturo, kā Latvijā klājas vidējiem zemniekiem. Turklāt ir ļoti simpātiski, ka tur kopīgi strādā vienas dzimtas vairākas paaudzes. «Veidliņiem nav jaunas mājas, džipu, taču viss prasmīgi saimniekojot nopelnītais tiek ieguldīts ražošanā, kurā jūtama asa konkurence,» piebilda V.Reinfelds. Pēc «Putriņām» ministre un diplomāti devās uz Eleju, kur apskatīja kooperatīvu «Latraps». Zemnieku saimniecība «Putriņas» Dibināta 1992. gadā, kad Veidliņu ģimene, atgūstot dzimtas zemi, pārcēlās no Jelgavas uz laukiem un sāka saimniekot trīs hektāros. Saimniecībā strādā četri dzimtas locekļi no trīs ģimenēm. Visiem ir augstākā izglītība, turklāt brāļiem Jānim un Raitim bakalaura grāds agronomijā. Saimniecība nodarbina trīs algotus strādniekus. Apsaimnieko 500 hektāru zemes, no kuriem 350 hektāru ir labības sējumi un 150 hektāru – zālāji. Lauki atrodas Glūdas, Līvbērzes, Zaļenieku un Vircavas pagastos. Ferma, kurā ir ganāmpulks ar vairāk nekā simts galvām, tostarp 80 slaucamas govis. Vidējais izslaukums no govs – 7,5 tonnas.Ko grib Latvija Latvijas prasība Briselei ir objektīvi tiešie maksājumi visiem ES lauksaimniekiem, nosakot, ka minimālais maksājumu līmenis ir vismaz 80% apmērā no ES vidējā maksājuma, kas ir jāsaņem ikvienai ES dalībvalstij, sākot jau ar 2014.gadu. Tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem patlaban ir viszemākajā līmenī ES, nepārsniedzot 63 latus par hektāru. Vidējais ES a Ko grib Latvijatbalsta rādītājs lauksaimniekiem ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru.
