Cilvēki apdraudējuši Zemes iemītniekus jau pirms 50 000 gadu.
Cilvēki apdraudējuši Zemes iemītniekus jau pirms 50 000 gadu
Vašingtona. Kā atzinuši Kolorādo Universitātes zinātnieki, senie Austrālijas kontinenta putni– geniornisi – pirms 50 000 gadu nav izmiruši klimatisko pārmaiņu rezultātā, kā tika domāts iepriekš. Strausveidīgo putnu izzušanā vainojami vienīgi cilvēki. Zinātnieks Gifords Milers precīzi spēja noteikt putnu izmiršanas laiku pēc atrasto olu čaumalām. Pagaidām paliek atklāts jautājums par vēl 40 putnu un dzīvnieku sugu izmiršanas cēloņiem, kas izzuduši aptuveni tai pašā laikā, kad geniornisi.
Magnēti cīņā pret AIDS
Berlīne. Siltums XX gadsimta mēra izraisītājus padara nekaitīgus. Zinātnieki no Āhenes pēta iespēju inficētā ķermenī HIV vīrusu uzkarsēt līdz 60 grādu karstumam tā, lai nenodarītu kaitējumus dzīvajiem audiem. Pētnieki cer, ka ir atraduši ceļu pie šīs brīnumterapijas, ko iemieso magnētiskas metāloksīda lodītes, kas ir augstākais 50 nanometru lielas (nanometrs – milimetra miljonā daļa). Lodītes, savstarpēji nesaskaroties, spēs sasniegt augstu temperatūru. Un tās ir pietiekami mazas, lai pa asinīm varētu «aizceļot» līdz limfu mezgliem, kur HIV vīruss vislabprātāk «iemājo». Vācu zinātnieki uzskata, ka nākotnē šādu metodi varētu izmantot arī vēža ārstēšanai, jo mazās magnētiskās daļiņas organismā viegli spēj atrast vēža pārveidotās šūnas un šķirt no veselajām. Tomēr pagaidām zinātnieki savas hipotēzes cenšas pierādīt tikai laboratorijās.
Smidži – dinozauru līdzgaitnieki
Londona. Britu zinātnieki uz 120 miljonus vecas pārakmeņojušās spalvas, kas atrasta Brazīlijā, atklājuši 200 tikai 0,07 milimetrus lielas lodītes. Zinātnieki izteikuši pieņēmumu, ka tās ir smidžu olas. Iespējams, ka putni šos parazītus pārmantojuši no dinozauriem, kurus daļēji sedza spalvas un kas tiek uzskatīti par putnu priekštečiem.
Neandertālieši Neandertālā
Berlīne. 1856. gadā senā cilvēka skeleta daļu atradums Neandertālā netālu no Diseldorfas zinātnes pasaulē radīja sensacionālu apvērsumu. Šogad vācu zinātnieki tās pašas vietas tuvumā atklāja vēl 20 kaulu daļas, kas «piederējušas» jau zināmajam «pirmajam» neandertālietim. Šo kaulu vecums varētu būt 40 000 gadu.
Viens par maz, divi – par daudz
Londona. Lai ēšanas laikā neaizrītos, nedrīkst ēdienu norīt pietiekami nesakošļātu, bet nevajag arī to pārāk ilgi gremot pirms norīšanas. Zelta vidusceļu iesaka meklēt britu zinātnieki, kas uzskata, ka katram pārtikas produktam ir savs optimālais sakošļāšanas laiks. Precīzu sakodienu skaitu zinātnieki noteikuši riekstiem un burkāniem. Pirms norīšanas katrs burkāna vai rieksta kumoss ir jāsakošļā 20 līdz 25 reizes.
Augsts asinsspiediens – mātes stresa sekas
Kanbera. Kā atzinuši Austrālijas zinātnieki, aitām, kas pirmajās grūtniecības nedēļās tika pakļautas stresam, jēri biežāk cieš no paaugstināta asinsspiediena. Zinātnieki pētījumos aitām injicējuši stresa hormonus dažādos grūtniecības posmos, tomēr pagaidām nav atklāts, kādā veidā hormoni ietekmē asinsspiedienu.
No zemes nācis, par zemi paliksi
Berlīni. Kur paliks vācu marku miljardi, kad tos nomainīs eiro čaukstošie papīrīši? Kāds Ziemeļvācijas uzņēmums atradis izdevīgu vecās naudas pārstrādes veidu. Šogad vairāk nekā 60 miljonu vācu marku tika sagrieztas sīkās daļās, lai pārtaptu dārza mēslojumā. Sastāvdaļas, kas ir naudas zīmēs, atzītas par apkārtējai videi nekaitīgām. 2002. gadā
2,6 miljardi naudas zīmju kļūs nederīgas, un, kā cer vides aktīvisti, tiks pārstrādātas mēslojumā, ar kuru varēs nopelnīt kādu eiro.
Vai jums tas ir zināms?
Jaunākie arheoloģiskie atklājumi Ēģiptē norāda, ka arī piramīdu kultūrai ir bijuši savi attīstības posmi un
priekšgājēji, kuru saknes tiecas dziļāk melnajā
kontinentā. Ēģiptes kulturālā evolūcija sākusies
krietni vien agrāk, nekā tika pieņemts līdz šim, un jautājums par Mezopotāmiju kā šā reģiona kultūras šūpuli,
ir kļuvis vēl strīdīgāks kā jebkad agrāk.
