Apņemšanās reformēt atkritumu apsaimniekošanas biznesu, kas sevišķi lielajās pilsētās atsevišķiem uzņēmējiem rada prāvus ieņēmumus un neapgrūtina ar konkurenci, ir tikai viens no iemesliem, ar ko pašvaldību lietu ministrs Edmunds Sprūdžs uz sevi izsaucis deviņu lielo pilsētu mēru uguni. Jelgavas pašvaldība noraida ministra izteikumus, ka atkritumu apsaimniekošanas sistēma pilsētā ir politizēta un kalpo atsevišķu uzņēmēju, nevis sabiedrības interesēm. Tomēr par to liek šaubīties fakts, ka mirkli pirms likuma izmaiņām pašvaldība nolēmusi šo biznesu uz 25 gadiem nodot vienās rokās, faktiski izslēdzot konkurenci un līdz ar to samērīgu maksu par gružu apsaimniekošanu.Pašlaik ikviens daudzdzīvokļu nama iedzīvotājs par atkritumu izvešanu mēnesī šķiras no 1,4 latiem. Tas ir par puslatu vairāk nekā pirms pāris gadiem, taču atkritumu izvešanas monopoluzņēmuma «Jelgavas komunālie pakalpojumi» valdes loceklis Alvils Grīnfelds nepiekrīt apgalvojumam, ka cena tiek noteikta necaurspīdīgā veidā. «Būsim korekti – katra cena ir pamatota. Sākotnēji tarifs tika pamatots sabiedrisko pakalpojumu regulatorā,» saka A.Grīnfelds. Taču viņš arī neslēpj – maksājot par gružu izvešanu, jelgavnieki samaksā arī par pilsētā ierīkoto trīs dalīto atkritumu laukumu izveidi un uzturēšanu, lielgabarīta atkritumu izvešanu un citām lietām, ko izmanto tikai daļa jelgavnieku. «Tā lēma pašvaldība,» skaidro uzņēmuma vadītājs.Realizēs atkritumus, par kuriem jau vienreiz samaksātsPašvaldība ar 51 procentu kapitāldaļu ir lielākā SIA «Jelgavas komunālie pakalpojumi» akcionāre. Pārējās daļas pieder SIA «Kulk», kuras vienīgais īpašnieks ir 1945. gadā dzimušais Gunārs Bubulis. Lai gan saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja datiem konkursā par vērienīga un vairāk nekā pusmiljonu latu vērta atkritumu šķirošanas poligona izveidi blakus izgāztuvei «Brakšķi» uzvarēja ceļu būves kompānija «Igate», pēc «Ziņu» novērotā, tieši «Kulk» ir faktiskais laukuma būvnieks. Tādējādi iznāk, ka par poligona izbūvi «Jelgavas komunālie pakalpojumi» pastarpināti maksā paši sev. Tieši šķirošanas poligona izveide nākotnē uzņēmumam varētu garantēt prāvus ieņēmumus, jo lauvastiesu no izgāztuvē ievestajiem atkritumiem, par kuriem iedzīvotāji jau vienreiz būs samaksājuši, atkritumu izvešanas monopolists atdalīs un realizēs, gūstot ienākumus. Saskaņā ar SIA «Jelgavas komunālie pakalpojumi» gada pārskata informāciju pērn uzņēmuma apgrozījums bija 1,37 miljoni latu, bet peļņa – 54,1 tūkstotis latu.Garantēta peļņa bezkonkurences apstākļos«Nedomājam par vienu dienu, bet par soļiem uz priekšu,» par ilgtermiņa ieguldījumiem izsakās A.Grīnfelds. Viņš un SIA «Kulk» par garantētu peļņu var neraizēties vēl vismaz 17 gadu – Jelgavas pašvaldība 2004. gada 1. novembrī noslēgusi ilgtermiņa līgumu, uz 25 gadiem atkritumu apsaimniekošanas biznesu nododot vienās rokās. «Normatīvie akti neparedzēja publisko iepirkuma procedūru,» tik dāsnu rīcību «Ziņām» skaidro pašvaldības preses pārstāve Līga Klismeta. Gan jāpiebilst, ka jau tolaik likumdevējs bija sagatavojis izmaiņas normatīvos, kas no nākamā gada pavasara paredzēja rīkot konkursus par atkritumu izvešanu. Toreiz arī noteikts, ka vienās rokās šo biznesu nedrīkst nodot uz ilgāk par septiņiem gadiem. «Uzņēmumā 51 procents kapitāldaļu pieder pašvaldībai, un pašvaldībai jābūt garantijai, ka līdzekļi ir ieguldīti lietderīgi. Ilgtermiņa saistības sniedz šādu pārliecību. Konkursi veicina konkurenci, taču, pārtraucot līgumu par atkritumu apsaimniekošanu, pašvaldība zaudētu uzņēmumā ieguldīto, kas nav pieļaujams,» «Ziņām» skaidro Jelgavas Domes priekšsēdētāja vietnieks Vilis Ļevčenoks. Dārgs resurss, ar ko iespējams labi pelnītTo, ka atkritumi ir dārgs resurss, ar ko iespējams labi pelnīt, sapratis arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs. Viņš apgalvo, ka atkritumu apsaimniekošanas sistēma Latvijā nefunkcionē pietiekami labi, tajā trūkst konkurences. Viņa padomniece vides jautājumos Maija Vanaga vērš uzmanību uz to, ka līdz šim atkritumu apsaimniekošanas sistēma ilgstoši bijusi politizēta un kalpojusi atsevišķu uzņēmēju, nevis sabiedrības un vides interesēm, tādēļ, lai to mainītu, ministrijā jau tiek izstrādāti konkrēti uzlabojumi. Par tiem ministrija pašlaik gan runā izvairīgi, bet apgalvo – sistēmiski uzlabojumi sagaidāmi jau drīzumā, kad spēkā stāsies apsaimniekošanas plāns 2013. – 2020. gadam. «Atkritumu apsaimniekošanas sistēmu vienmēr var uzlabot, un tas ir jādara, bet nevajadzētu sagraut esošo un sākt pilnīgi visu no jauna,» daļēji ministrijas iecerēm atbalstu izsaka V.Ļevčenoks. Taču Jelgavas pašvaldība nav gatava ieviest konkurenci, atvadoties no garantētas peļņas iespējām. Par kliedzoši nelabvēlīgu situāciju to, ka atkritumu bizness vienās rokās nonāk bez konkursa uz ilgu termiņu, laikrakstam «Diena» nodēvējusi arī Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama. Viņai nav šaubu, ka likumā nepieciešamas izmaiņas, paredzot atkritumu apsaimniekotāju izvēlēties konkursa kārtībā. Pašvaldību lietu ministra padomniece juridiskajos jautājumos Inga Antāne vakar «Ziņām» vēl nevarēja pateikt, vai E.Sprūdža iecerētās izmaiņas varētu skart arī pašvaldības, kas pamanījušās noslēgt ilgtermiņa līgumus ar pietuvinātiem uzņēmumiem.
