Apzināti budismu, ko drīzāk varētu saukt par domāšanas un uzvedības veidu, nevis reliģiju, sāku praktizēt pirms vairāk nekā četriem gadiem. Intuitīvi tam esmu bijis tuvs jau no pašas bērnības. Man ir diezgan skeptisks prāts, un es sliecos vairāk uzticēties zinātniskām pasaules izzināšanas metodēm.Manuprāt, budisms vienkārši ir veselais saprāts. Pasaulē viss notiek saskaņā ar cēloņu un seku likumu, ko sauc arī par karmu. Nevar pastāvēt kaut kāds absolūtais ļaunums, jo tas vienā brīdī iznīcinātu pats sevi. Cilvēki uzvedas slikti tāpēc, ka izjūt bailes un ciešanas. Galu galā visu problēmu sakne ir nezināšana. Otra ļoti svarīga budisma ideja ir tā, ka pasaule, kuru mēs uztveram ar saviem nepilnīgajiem maņu orgāniem, ir diezgan iluzora. Uz to, starp citu, norāda arī jaunākās kvantu fizikas un relativitātes teorijas atziņas. Viss savā starpā ir saistīts, un robeža starp «es un tu», «šeit un tur» patiesībā ir visai nosacīta. No šīs atziņas izriet aktīvā līdzjūtība pret visām dzīvām būtnēm. Tā ir ļoti racionāla izpratne par to – ja citam ir slikti, tas skar arī mani!Vēl budisms ir brīvs no dogmatisma. Lai kļūtu par budistu, nav nepieciešams kaut kam ticēt. No otras puses, budismā nav arī kādu nemainīgu dogmu. Piemēram, mūsdienu zinātne ir atklājusi, ka daba cilvēkus radījusi dažādus. Daži piedzimst homoseksuāli, un tas ir tikai viens no normālās seksualitātes veidiem. Budisms spēj bez lielas traģēdijas pieņemt šīs ziņas atšķirībā no oficiālās kristīgās baznīcas, kura uz šā pamata turpina daudzus pazemot. Varu droši teikt, ka esmu kļuvis laimīgāks, jo patiesībā jau nav neviena nopietna iemesla būt nelaimīgam. Jūtu, ka ievērojami palielinājušās manas darbaspējas. Esmu sācis atbildīgāk izturēties pret savu veselību. Ne jau tāpēc, ka budisms māca nelietot alkoholu vai neēst gaļu. Ja savu ķermeni uztveru kā instrumentu, ar kura palīdzību nest labumu, tad loģiski ir šo instrumentu saudzēt. No lamas Oles Nidāla esmu iemācījies būt drošsirdīgs. Galu galā arī nāve nav pats traģiskākais, traģiskākais ir nodzīvot bezjēdzīgu dzīvi. Ģimene manu pievēršanos budismam uztvēra ļoti labi. Paši par praktizējošiem budistiem gan nav kļuvuši, jo mēs nenodarbojamies ar vervēšanu vai misionārismu. Cilvēkam pašam jānobriest. Ja viņš jūt, ka šīs metodes ir noderīgas, – lūdzu!
