Latvijas īpatnība ir izteiktais vīriešu pašnāvību skaita pārsvars – astoņos no desmit gadījumiem galu sev padara stiprā dzimuma pārstāvis.
Katru gadu pasaulē tiek izdarīts ap miljons pašnāvību – aptuveni divas ik minūti. Katra atņemtā dzīvība ietekmē vēl vidēji sešu cilvēku dzīves. Arī Latvijā šī problēma ar katru gadu samilst. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati liecina, ka pagājušajā gadā Latvijā, izdarot pašnāvību, miruši 440 cilvēku, un Latviju tas ierindo trešajā vietā Eiropas Savienības dalībvalstu vidū pēc pašnāvību skaita uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Augstāki rādītāji vērojami vien mūsu kaimiņvalstī Lietuvā (pirmā vieta) un Ungārijā (otrā vieta). Pēc izteikta kāpuma ekonomiskās krīzes sākumā patlaban pašnāvību rādītāji Latvijā vērtējami kā stabili augsti – īpaši vīriešu vidū, jo viņi sevi nāvei lemj četras līdz sešas reizes biežāk nekā sievietes, stāsta SPKC speciālists garīgās veselības jautājumos Toms Pulmanis. Pašnāvību rādītājs tiek uzskatīts par vienu no katras valsts sabiedrības veselības problēmām un arī sociāli demogrāfiskās situācijas indikatoriem. To skaitu ietekmē sociālie un ekonomiskie aspekti, veselības problēmas, atkarības vielu lietošana, cilvēka personības veidošanās un citi faktori. Katra cilvēka zaudējums ir milzīga traģēdija viņa ģimenei, draugiem, valstij kopumā.Zemgalē pieaugums – vismaz par četrām reizēmĀtrās palīdzības mediķi bieži vien ir pirmie, kas spējuši cilvēku izglābt no nāves, taču bieži viņiem vienkārši nākas apstiprināt notikušā faktu – suicīds.2011. gadā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) reģistrēti 1846 izsaukumi uz iespējamiem pašnāvību gadījumiem, no tiem 90 konstatēta cilvēka nāve. No visiem šiem izsaukumiem 157 bijuši Zemgalē, kur letāls iznākums bijis četros gadījumos. Šogad sešos mēnešos NMPD reģistrēti 939 izsaukumi uz iespējamiem suicīdu gadījumiem, no tiem 95 beigušies letāli – vairāk nekā pērn visa gada laikā. Zemgalē reģistrēti 107 izsaukumi, savukārt no tiem letāls iznākums bijis 15 gadījumos.Skaitļi liecina, ka Zemgalē pašnāvību skaits audzis vismaz četras reizes, neņemot vērā vēl otrā pusgada rezultātus, kas, spriežot pēc pēdējiem notikumiem, statistiku padarīs vēl melnāku. «Skatoties vecuma grupas, pēc mūsu izsaukumiem varam secināt, ka skaitliski vairāk pašnāvību mēģinājumu ir 20 – 33 gadu vecumā, savukārt letālo iznākumu visbiežāk ir 27 – 33 gadu vecuma grupā. Analizējot izsaukumus, redzam, ka suicīda mēģinājumi fiksēti jau no 12 gadu vecuma līdz pat 96 gadiem,» stāsta NMPD Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Bukša. Viņa piebilst, ka ne vienmēr ātrās palīdzības mediķi var identificēt, vai cilvēka trauma vai veselības stāvoklis ir saistāms ar pašnāvības mēģinājumu un gala padarīšanu. Nereti situācijas, kādās ātrās palīdzības mediķi sastop cietušos, ir neskaidras. Iespējami gadījumi, kad patiesībā noticis pašnāvības mēģinājums, bet tas atklājas tālākā ārstēšanās laikā vai policijas izmeklēšanā. Sievietes mēģina, vīrieši – izdara«Latvijā pašnāvību rādītāji patiešām ir ļoti augsti,» atzīst Nacionālā veselības dienesta direktors Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras asociētais profesors Māris Taube. Viņaprāt, pašnāvību galvenais iemesls ir depresija, ko var sekmēt virkne apstākļu. «Būtiski veicinošie faktori ir sociāli ekonomiskās situācijas nestabilitāte, straujas izmaiņas sabiedrības dzīvē. To apliecina fakts, ka Latvijā visaugstākie pašnāvību rādītāji bija deviņdesmito gadu sākumā, pārsniedzot pat tūkstoti gadā. Tas bija saistīts ar politiskās un ekonomiskās situācijas straujajām izmaiņām. Līdzīgi bija arī citās postpadomju valstīs. Vēlāk pašnāvību skaits Latvijā samazinājās līdz 453 gadījumiem 2007. gadā – stabilizējās ekonomiskā un sociālā situācija. Latvija kļuva par ES un NATO dalībvalsti, notika valsts ekonomiskā attīstība,» skaidro M.Taube. Negatīvs pavērsiens bija vērojams 2008. gadā, ko atkal var saistīt ar ekonomisko krīzi, kas daudziem Latvijas iedzīvotājiem izraisīja nestabilitāti. Taču pašnāvību skaita kāpums vienalga nebija tik izteikts, jo jau bija labāk izveidota sociālā atbalsta sistēma, piemēram, «simtlatnieku programma» noteikti palīdzēja glābt virkni izmisušu cilvēku. Bezdarbs ir ļoti nopietns pašnāvību riska faktors, piebilst M.Taube. Latvijas īpatnība ir izteiktais vīriešu pašnāvību pārsvars. Savukārt sievietes vairāk izdara pašnāvību mēģinājumus. Latvijā pašnāvnieku vidū vairāk nekā 80 procentu ir vīrieši un tikai pārējās sievietes. «Tas saistīts ar sieviešu un vīriešu atšķirīgajām sociālajām lomām. Sievietes ir atbildīgas par bērniem, emocionāli reaģē uz situācijām, savukārt vīrieši pārdzīvojumus notur sevī, «sakrāj» un tad izdara pašnāvību. Tāpat vīriešu sociālās lomas – «pelnītājs», «nedrīkst būt vājš un raudāt» – neļauj stiprajam dzimumam Latvijā izteikt savas emocijas un tā izvairīties no pašnāvības,» skaidro M.Taube.Pašnāvības veicina arī vientulība, šķiršanās. Būtiska problēma ir alkohola lietošana, kas Latvijā ir ļoti izplatīta. Stiprie grādīgie dzērieni pēc savas darbības ir depresants, mānīgi un īslaicīgi mazina problēmas, bet kopumā sekmē depresijas attīstību. Latvijas apstākļi ar vēsu klimatu, garu un tumšu ziemu veicina sezonālo depresiju, skaidro speciālists un salīdzina ar Vidusjūras valstīm, kur ir ievērojami mazāk pašnāvību, cilvēki ir emocionālāki, vieglāk uztver dzīvi, ir siltāks laiks, nelieto tik daudz stipro alkoholu. Laikus pamanītLatvijā negatīva tendence ir jaunāku cilvēku pašnāvības, kuru skaits diemžēl aug. Risks ir arī veci ļaudis – pensijas vecumā daļa jūtas nevajadzīgi, viņus biežāk skar dažādas kaites. «Rīcība pašnāvību novēršanai ir kompleksa. Būtiski novērst cēloņus, piemēram, izskaust ņirgāšanos skolās par bērniem, mazināt darba zaudēšanas riskus, svarīgi depresijas pazīmes pamanīt tuvinieku, draugu uzvedībā. Nozīmīgi ir arī pasākumi, kas vērsti uz iespējamo pašnāvību vietu apzināšanu un riska mazināšanu, piemēram, augstu tiltu pieejamības ierobežošana, uzmanīga informācijas pasniegšana plašsaziņas līdzekļos, lai nesekmētu atdarinošās pašnāvības. Uzmanīgiem jābūt arī mākslas darbos, kur atspoguļota pašnāvību tēma, jo, piemēram, demonstrējot televīzijā kādu mākslas filmu, kurā skatāms pašnāvības brīdis, nenovēršami sekos reālas pašnāvības, īpaši šim pašnāvību veidam pakļauti pusaudži,» uzskaita M.Taube.Arī bērni…Bērnu pašnāvības notiek retāk, bet tās ir ļoti traģiskas – to cēlonis ir smagi notikumi (vardarbība pret bērnu, vecāku alkoholisms, cietsirdīga attieksme), kas neskar tikai nelabvēlīgās ģimenes. «Latvijā liela problēma ir situācijas, ka vecāki strādā ārzemēs, bet bērni palikuši mūsu valstī bez viņu atbalsta. Bērni, arī pusaudži nav vēl nobrieduši kā personības, tādēļ nespēj līdz galam novērtēt problēmas, kuras pieaugušie neuztvertu tik nopietni. Nepilngadīgie nereti nespēj izprast nāves jēdzienu un pašnāvību izdara, neapzinoties tādas rīcības neatgriezeniskumu. Skolas vide, kas sekmē kāda bērna apsmiešanu viņa materiālā stāvokļa vai citu apstākļu dēļ, Latvijā un arī visā pasaulē ir milzīga problēma,» atzīst M.Taube. Vecuma posmā no 10 līdz 14 gadiem iepriekšējo trīs gadu laikā netika reģistrēta neviena pašnāvība, bet šogad jau atkal vismaz viena (2007. gadā reģistrētas trīs un 2008. gadā – viena). Daudz bīstamāks posms ir no 15 līdz 19 gadiem. Šajā vecumā pērn Latvijā savu dzīvi labprātīgi izbeiguši desmit, bet 2010. gadā – deviņi jaunieši, informē T.Pulmanis. Pazīmes, kas var liecināt par iespējamu pašnāvības risku Runāšana par nāvi un vēlmi mirt Informācijas par pašnāvības metodēm meklēšana Bezcerība, nolemtība Runāšana par sevi kā slogu citiem Alkohola un narkotiku pārmērīga lietošana Izmaiņas ēšanas un gulēšanas paradumos Izteiktas garastāvokļa svārstības Pēkšņa prieka, laimes un miera sajūta pēc ilgstošas nomāktības Intereses zudums par lietām, kuras agrāk bijušas nozīmīgas Pēkšņi zvani, tikšanās, atvadīšanās, atvainošanās Pēkšņa personīgo lietu sakārtošana Savu mīļāko, nozīmīgāko lietu pārdošana, atdošana, dāvināšanaSkaitļi2011. gadsNMPD izbraukumi uz pašnāvības mēģinājumiem Latvijā – 1846No tiem ar letālu iznākumu – 90Izbraukumi Zemgalē – 157No tiem ar letālu iznākumu – 42012. gads (seši mēneši)Izbraukumi Latvijā – 939No tiem ar letālu iznākumu – 95Izbraukumi Zemgalē – 107No tiem ar letālu iznākumu – 15
