Cits lēkšus, cits brišus, taču vairums Valsts ģimnāzijas skolēnu, steigdamies uz stundām, apiet peļķi, kas pēc katra, pat neliela, lietus veidojas uz gājēju pārejas Ūdensvada ielas krustojumā ar Mātera ielu. Pašvaldības aģentūras «Pilsētsaimniecība» pārstāvji nesola, ka varētu uzlabot šo ielas posmu, kas rekonstruēts tikai pirms astoņiem gadiem. Līdzīgas peļķes veidojas arī citviet pilsētā.
«Sētnieku jau neuzskata par cilvēku,» nosaka Māris Strups, kura darba pienākumos ir nodrošināt tīrību un kārtību šajā ielu krustojumā. Lietainā laikā viņš ar slotu dzen ūdeņus uz lietusūdens savācēju jeb gūliju vairākas reizes dienā, jo ar pašteci tie neaizplūst. Viņaprāt, šim Ūdensvada ielas posmam vajadzētu uzklāt biezāku asfalta kārtu, tad lietusūdens aiztecētu uz gūliju aiz stūra Mātera ielā, kas pēc rekonstrukcijas pacēlusies par centimetriem desmit augstāk. Pašvaldības aģentūras «Pilsētsaimniecība» vadītājs Andrejs Baļčūns skaidro, ka «ielu plūdu» cēlonis var būt gan vecā asfalta seguma iesēdumi, gan arī rekonstrukcija, kas vienā ielā atjaunoto virsmu paceļ augstāk nekā otrā, kur asfalta segums nav atjaunots. Taču aģentūras pārstāvji nesola tuvākajā laikā šo trūkumu novērst, jo tam esot nepieciešami ievērojami līdzekļi. Valsts ģimnāzijas direktore Ināra Daščinska uzskata, ka Ūdensvada iela, kurā nav intensīvas autosatiksmes, īpašu apdraudējumu gājējiem nerada. Taču, viņasprāt, nav labi, ja peļķes dēļ skolēni pierod pie tā, ka gājēju pāreju nākas apiet. «Līdzīgas peļķes pie rekonstruētajām ielām gan veidojas daudzviet Jelgavā un arī citās pilsētās,» piebilst direktore.
