Piecdesmit latu un trīs mēneši bez autovadītāja tiesībām – tāds ir Jelgavas Mūzikas skolas pedagoģei Ditai Millerei piespriestais administratīvais sods par to, ka viņa, ar auto šķērsojot trotuāru, neesot devusi ceļu velosipēdistam, kā arī patvaļīgi atstājusi satiksmes negadījuma vietu. Savukārt D.Millere apstrīd sodu un uzskata, ka nekāds ceļu satiksmes negadījums nav noticis, bet gan mēģināts no viņas izspiest naudu. Strīdu izmeklē Valsts policijas Zemgales reģiona pārvalde. Rezultāts tiek solīts ne vēlāk kā pēc mēneša. Tikmēr D.Millerei nav atļauts vadīt auto, kas viņai kā invalīdei ar kustību traucējumiem ir svarīgs pārvietošanās līdzeklis ceļā uz darbu.
Atceroties 6. septembra incidentu Lapskalna ielā pie Mūzikas vidusskolas vārtiem, D.Millere uzsver, ka auto vadījusi ļoti lēni. Ietves šķērsošanas brīdī piepeši ar velosipēdu piebraucis apmēram divdesmit piecus gadus vecs vīrietis. Skatoties caur automašīnas priekšējo stiklu, viņš lamājies par ceļa traucēšanu un sadursmes izraisīšanu. Drīz tam pievienojies otrs riteņbraucējs, kurš braucis pirmajam no muguras. Abi izskatījušies manāmi iereibuši. Likumsargu klātbūtnē draud pārgriezt rīkliNevēlēdamās palikt agresīvo vīriešu varā, D.Millere turpinājusi ceļu uz mājām. Liels bijis autovadītājas izbrīns, kad pēc pārdesmit minūtēm viņu izsaukusi policija sakarā ar satiksmes negadījuma vietas atstāšanu. Kad D.Milere kopā ar vīru Hariju atgriezušies Lapskalna ielā, velosipēdisti draudīgi prasījuši atmaksāt skādi. Milleri atteikušies to darīt, jo nekādas redzamas skādes nav bijis. Velosipēds gulējis zemē, tam bijis noņemts sēdeklis. «Es lūdzu policistiem, lai pārbauda cietušo reibumu. Man atteica, ka tas esot izdarīts,» atceras H.Millers. Viņš piebilst – amizanti izskatījies, kad it kā cietušais nav varējis parādīt, kur tieši auto sadūries ar velosipēdu. D.Millere atceras, ka otrs velosipēdists ceļu satiksmes negadījuma protokola sastādīšanas laikā bravurīgi plātījies, ka viņa tēvs strādājot policijā un esot draugos ar prokuroru. «Viņš solīja panākt to, ka sēdēšu cietumā un pilnībā atmaksāšu par nodarītājiem morālajiem un fiziskajiem kaitējumiem. Ar žestiem tika draudēts, ka pārgriezīs man rīkli. Policisti uz to nereaģēja,» brīnās D.Millere. Sods nenes labumuJelgavas Mūzikas vidusskolas pedagogi Mārtiņš Strēlis un Gundars Lintiņš todien ievērojuši ceļu policijas rosīšanos pie skolas vārtiem. Viņi atzīst, ka abi velosipēdisti izskatījušies iereibuši. Ceļu policijas priekšnieks Aivars Putniņš to noliedz. Viņa vietnieks vecākais inspektors Andis Rozenbahs, kurš noteica D.Millerei administratīvo sodu, savu lēmumu pamato ar to, ka viņa pārkāpumu izdarīja apzināti un tādēļ to varot atkārtot. Policijas pārstāvis piebilst, ka velosipēdam nodarīto skādi īpašnieks esot novērtējis pats. Agrāko Zemgales tiesu apgabala virsprokuroru juristu Pāvelu Cvetkovu pārsteidz policijas noteiktā soda bardzība. Līdzšinējā autovadītājas praksē, kas D.Millerei ir no 2004. gada, viņai nekādu sodu nav bijis. «Kāds ir sodīšanas sabiedriskais labums, ja tas inteliģentam cilvēkam atņem iespējas pārvietoties un strādāt?» retoriski jautā P.Cvetkovs. Viņš pamanījis arī rupju neatbilstību policistu sastādītajos dokumentos. Proti, ceļu satiksmes negadījuma protokolā ir minēts, ka notikusi sadursme starp automašīnu un velosipēdu, taču soda formulējumā šā fakta konstatējums pazudis.