Atceroties mūsu slaveno novadnieci Noru Bumbieri, kam šonedēļ pie Jelgavas kultūras nama atklāj pieminekli, veltu viņai dzejoli «Veltījums Norai». Latviešu tautai nav un vēl ilgi nebūs tādu dziedātāju, kāda bija Nora. Rakstot vēlējos dot arī savu personīgo ieguldījumu viņas piemiņai. Veltījums NoraiTu dziesmā sadegi, kā stāsta lapa vējā rauta,Balss pielūdzēju tūkstošus liekot sev pie kājām;Šodien tev pieminekli uzcēlusi tauta,To Tavas dziesmas tagad sauks par mājām.Jau atkal viens rudens atnācis bez Tevis,Nesot vējam līdzi krāsainus lapu spietus,Bet smeldzīgā balss, ko Dievs Tev bija devis,Vēl tagad pār mums līst kā ķiršu lietus. No zemes augšā celsies ugunskura liesma,Kas, granītā kalta, piemineklī tapa,Ar dzirkstelēm pret debesīm virmos mēmā dziesmaUn skrējienā sastingusi sarkana lapa. Sabili, Talsus un Kandavu apņem atmiņu gredzentiņš,Uz klavierēm skan Maestro piesitiens elegants,No apgaismotās skatuves pretī nāk DūdieviņšUn Noras balss kā glāsmains zīds un samts.Šodien Leģenda var atkal jaunu dzīvi sākt –Tā augšāmcēlusies no ļaužu mīlestības zelta,Pie atmiņu ugunskura ikviens var sildīties nākt,Nest līdzi kādu ziedu pie pieminekļa celtā.Jelgavniece Rasma
