Pēc atvaļinājuma, pāršķirstot nelasītās avīzes, atklāju ka šovasar 97 gadu vecumā no dzīves šķīrusies jelgavniece Pudencija Batņa. Līdzjūtība dzīvesdraugam Jāzepam, bērniem, mazbērniem, mazmazbērniem. Objektīvi jau tu saproti, ka gadi ļoti cienījami. Ko tad cilvēks var gribēt? Saules mūžu? Taču ar Pudencijas kundzes aiziešanu šoruden Jelgavā izpaliek klusi, taču unikāli svētki. Proti, 20. novembrī apritēs 75 gadi, kopš Bezvainīgās jaunavas Marijas katoļu katedrālē divi jauni latgaļu laukstrādnieki Jāzeps un Pudencija viens otram teica «Jā» vārdu. Pirms pieciem gadiem viņi svinēja septiņdesmito jubileju. Pāri sveica dzimta, rādīja televīzija, aprakstīja prese, svētīja bīskaps Antons Justs. Dīvaini iznāca, ka izpalika pilsētas pašvaldības sveiciens. Domē ir noteikts, kā godināt zelta un dimanta pārus, kam ir piecdesmitā un sešdesmitā laulību jubileja. Bet par tiem, kam saskanīgā laulībā pienākuši septiņdesmit, nekādu noteikumu nav. Domāju, ka apkārt mums notiek daudz kas brīnumains, pat neticams. Jautājums: «Cik mēs esam pasaulei atvērti?» Paldies mūsu lasītājiem, kuri «netur sveci zem pūra», bet žurnālistiem uzticas – stāsta, raksta, pārliecina par aktualitāti. Tad tas labais, interesantais, iedvesmojošais, kā arī bīstamais un aktuālais kļūst zināms vairāk cilvēkiem. Šonedēļ tāds bija Mūzikas vidusskolas skolotājas Ditas Milleres stāsts – tāpat kā parasti braucot laukā no skolas pagalma, viņai iznāca saķeršanās ar šaubīgiem riteņbraucējiem, kas skolotāju vaino uzbraukšanā.Atšķirībā no pašvaldības noteikumiem, kur cilvēcīgu vai citu iemeslu dēļ ievērojamas kāzu jubilejas tiešām nav pieļautas, likumsargi mūsu valstī strādā pēc stingriem priekšrakstiem. Gribētos ticēt, ka policija tomēr stāvēs pāri dažu savu darbinieku iespējamām interesēm un šajā lietā nostāsies likuma un taisnības pusē.
