Jelgavas Skolu valdē apkopoti pilsētas devīto klašu skolēnu eksāmenu rezultāti. Gan latviešu, gan krievu plūsmas skolās vērojama eksāmenu vidējās atzīmes pazemināšanās.
Jelgavas Skolu valdē apkopoti pilsētas devīto klašu skolēnu eksāmenu rezultāti. Gan latviešu, gan krievu plūsmas skolās vērojama eksāmenu vidējās atzīmes pazemināšanās.
Pagājušo mācību gadu pilsētas skolu devītajās klasēs uzsāka 954 skolēni. Maijā to skaits sarucis līdz 921. No tiem 884 bija saņēmuši novērtējumu visos mācību priekšmetos, kas bija priekšnoteikums, lai skolēns laistu eksāmenus kārtot. Jāpiebilst, ka vērtējuma skala ir, sākot no 1 balles līdz 10 ballēm. Ar liecību, kas pierāda tikai skolēna dalību vielas apguvē, devīto klasi šogad absolvēja 37 skolēni.
Abu valodu plūsmu skolās šogad palielinājies skolēnu skaits, kas eksāmenus, īpaši matemātikā, nokārtojuši zem standarta līmeņa, tas ir, ieguvuši no 1 līdz
3 ballēm. To īpatsvars saniedz 16% no audzēkņu skaita. Daudz novērtējumu zem standarta ir mazākumtautību skolās krievu valodas kā pamatvalodas eksāmenā. Maz skolēnu visos eksāmenos ieguvuši novērtējumu no 8 līdz 10 ballēm. Visvairāk tādus rezultātus (28,2 % no kopējā skaita) ir uzrādījuši krievu skolēni latviešu valodas eksāmenā. Vakara maiņu vidusskolā gandrīz trešdaļa skolēnu pārbaudījumus nokārtojusi zem standarta līmeņa. Tas skaidrojams ar stereotipu, ka vakarskolā nav jāmācās, taču eksāmenu uzdevumi ir identiski dienas skolām. Vakarskolā pērnajā mācību gadā 30 skolēnu izstājušies un 16 iestājušies.
Kā skaidroja Jelgavas Skolu valdes galvenā izglītības speciāliste Mirdza Sīka, ar katru gadu eksāmenu uzdevumi kļūst arvien sarežģītāki. Skolēni tam vēl nav gatavi, jo nav pieraduši tik intensīvu un koncentrētu darbu veikt īsā laikā, ko dod eksāmenā. Visās skolotāju metodiskajās apvienībās aktīvi tiek diskutēts par šo problēmu un tiek meklēti iespējamie risinājumi. Vērtējot eksāmenu uzdevumus, jāsecina, ka skolotājam jāstrādā daudz intensīvāk, savukārt skolēnam jau pamatskolā ir jāizjūt atbildība par savu darbu un jāapzinās, ka bez izglītības mūsdienu darba tirgū ir neiespējami izdzīvot. Iespējams, ka ar nākamo mācību gadu, kad stāsies spēkā jaunais izglītības standarts, situācija varētu mazliet mainīties, taču prasību līmenis turpinās augt.
