Vasaras skaistākajos mēnešos, kad puķu dobes ziedēja krāšņās krāsās, saulespuķes sniedzās pretī debesīm, bet ķiršu zari liecās lejup no smaguma, Ozolniekos noritēja sakoptāko sētu konkurss. «Ziņas» ielūkojas skaistākajos īpašumos, kur jau manāma rudenīga noskaņa.
Lai varētu izvērtēt skaistākās augu kompozīcijas, kas rotā sētas, konkurss norisinājās vasaras skaistākajos mēnešos, «Ziņas» informē Ozolnieku novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Kairiša. «Šogad nevērtējām daudzdzīvokļu mājas, jo daudzviet notiek renovācijas darbi. Prieks par Garozas pamatskolu, kas vasarā labiekārtota. Taču uzņēmējiem gan jādomā par to, kā teritoriju padarīt pievilcīgāku, jo nominācijas uzvarētājs bija teju vienīgais, kas pelnījis uzslavu,» saka konkursa vērtēšanas komisijas pārstāve Ozolnieku Domes deputāte Lolita Meinharde. Komisiju pārsteigusi Cenu pagasta māju «Spāres» skaistais dārzs, ko no ielas nemaz nevar redzēt. «Piešķīrām arī speciālbalvas, piemēram, par to, ka īpašnieki kopj ne tikai savu dārzu, bet arī teritoriju ap īpašumu,» piebilst L.Meinharde.Tradicionāli konkursa «Ozolnieku novada sakoptākā sēta» uzvarētājus sveic 18. novembrim veltītā svinīgā pasākumā, kas šogad plānots 16. novembrī Ozolnieku tautas namā.Agrāk tikai būvgruži, tagad skaistas skujeņu dobes Raubēnos starp daudzajiem uzņēmumiem atrodas arī Ozolnieku novadā šovasar par sakoptāko novērtētā SIA «Metra». Uzņēmums nodarbojas ar agroķīmijas, ķīmisko un mēslošanas līdzekļu vairumtirdzniecību. Valdes loceklis Reinis Miķeļšteins pastāstīja, ka ik gadu tiek ieguldīts milzīgs darbs, lai uzņēmuma teritorija izskatītos pievilcīga. «Daži smej, bet zālienu es pļauju pats – cits cilvēks sakopj grāvmalas, bet smalko pļauju uzticu tikai sev, pašam patīk un arī padodas. Teritorija ir iespaidīga, tāpēc reizēm nākas pat nedēļu darboties ar zāles pļāvēju,» stāsta R.Miķeļšteins. Viņš atzīst, ka tagadējā sakoptā vide ir astoņpadsmit gadu darbs, jo sākumā visur bija tikai būvgruži, pagāja laiks, kamēr tos aizvāca, vēlāk izraka dīķi un sāka veidot zālienu. Uzņēmuma apkārtnē iekārtotas arī vairākas skujeņu dobes. R.Miķeļšteins stāsta, ka tās esot vieglāk kopt, jo neprasa tik daudz darba, turklāt ir zaļas cauru gadu, savukārt ziedošās puķu dobes ir pievilcīgākas vasarā, tām nepieciešama lielāka aprūpe, bet ziemā nepriecē, tāpēc, veidojot uzņēmuma ārtelpu, no tām izvairās. «Pats stādīju tūjas. Pašu spēkiem ierīkota arī pasēdēšanas vieta – galds ar soliem, ko labprāt izmanto bērni,» piebilst SIA «Metra» valdes loceklis.Augu izvēlē konsultē vectēvsMāra Avotiņa privātmājā Skolas ielā 8 Tetelē sākumā sastopam tikai mājas sargus – suņus, kas vēsta, ka mājās neviena nav. Nepagūstam nofotografēt pāris kadru, kā no skolas atgriežas saimnieku jaunākā meita Elīza. Viņa stāsta, ka privātmājā ģimene dzīvo tikai trīs gadus. Mājas saimnieks atbild par zāles pļaušanu, Elīza ar mammu Sandru rušinās puķu dobēs, bet vectēvs Alfons Grīnfelds labprāt piepalīdz pareizo augu un stādīšanas vietas izvēlē, jo ir LLU Meža fakultātes profesors. Lielie dārza darbi rit jau no agra pavasara. Viss sākas ar dārzeņu dēstiem, kartupeļu stādīšanu un turpinās ar intensīvu darbu visas vasaras garumā. «Mēs īrējam nelielu zemesgabalu arī no pašvaldības, pļaujam to, tāpēc nav žoga. Pirms nepilna mēneša nozaga pļaujmašīnu,» atklāj Elīza. Ģimenei prieks, ka zemesgabals robežojas ar ūdeņiem – ir pieeja pie upes. Tur redzams, ka katrs tuvējais īpašnieks iekopj savu teritoriju pie ūdens. Šogad krasts visu laiku bijis slapjš un dubļains, tāpēc Avotiņi ierīkojuši dēlīšu taku. «Pie manis bieži ciemojas draugi, volejbola laukumā pie Teteles pamatskolas uzspēlējam bumbu, bet vēlāk upē izpeldamies. Pagājušajā vasarā mums nozaga arī katamarānu, taču pēc mēneša atdeva atpakaļ, atstājot turpat, no kurienes paņēma. Mēs jau ceram, ka pļaujmašīnu arī noliks vietā, atstājot zīmīti, ka tikai aizņēmās, lai nopļautu zāli savā pagalmā,» smaidot stāsta Avotiņu ģimenes jaunākā atvase. Neskaitāmās ziedošās puķu un skujeņu dobes prasa lielas rūpes, jo tās ne vien jāravē, bet arī bieži jālaista. Tāpēc šogad, lai atvieglotu darbus, Avotiņu ģimene ierīkojusi automātisko laistīšanu, kas sezonā reizi rītā un vakarā laista zālienu un puķu dobes, aptverot visu pagalmu. Elīza stāsta, ka tādējādi ļoti uzlabojusies zāliena kvalitāte. Viņa smejas, ka tētis vienmēr mēģina iespēt nopļaut zālienu, lai nedabūtu ūdens strūklu sejā. Pašai arī gadījies samirkt, vēlā vakara stundā stāvot zālienā un runājoties ar draugiem.Ar četrsimt koku pagalmāPar sakoptāko lauku sētu Ozolnieku novadā šogad atzīta māja «Līči» Salgales pagastā, tur saimnieko Andrejs Kuļikovskis ar kuplo ģimeni. Pašu saimnieku mājās nesastopam, jo viņš ar kundzi Līviju bauda saules starus siltajā Itālijā, taču viņa māsa Daina Kļaviņa labprāt pastāsta par īpašumu, kurā pati pavada ik vasaru. Ģimene tur saimnieko kopš 1989. gada. Puķes esot dāmu pārziņā, bet pie zāles pļāvēja stūres sēžas ikviens, kam ir spēks un gribēšana, jo nepieciešamas divas dienas, lai nopļautu visu mājas teritorijai piegulošo zālienu. «Tā mēs te dzīvojam, uz lievenīša atpūšamies, pirtiņa pulcina jauniešus ballītēs. Jāņi ir lielākie svētki, ko pieņemts svinēt vasarā, tāpēc ierīkota arī speciāla ugunskura vieta. Vasaras saulgriežos sabrauc pat 80 viesu, tad plašais zāliens pārvēršas par telšu pilsētiņu, bet daļa patvērumu rod saimnieku un jaunākā dēla mājā, kuru cēla vectēvs pirms simts gadiem. Tagad tā piedzīvo atdzimšanu,» stāsta Daina, kas vasarās arī rosās mājas teritorijā. Viņa neslēpj, ka iesākumā tās veiksmīgākai izplānošanai lūguši ainavu arhitekta padomu, taču vēlāk paši tikuši galā. Lai žogs ap teritoriju nebūtu vienmuļš un garlaicīgs, tas papildināts ar koku un krūmu stādījumiem, kas sasniedz četrus simtus. Speciāli veidota ziedu pļava, kur Jāņu vainagiem trejdeviņus ziedus plūc meitenes. Mājas teritorijā iestādīts arī augļu dārzs. «Viss skaistais nāk ar darbu. Pat jasmīns un ceriņkrūms prasa rūpes. Tagad vēl lielie rudens darbi priekšā – jānokopj visas puķu dobes, sakņudārzs. Vācam arī ābolus. Ogas liekam saldētavā, lai vairāk vitamīnu ziemai, ar ievārījumiem gan neaizraujamies. Tagad pati daudz konservēju un gatavoju «ekstravagantus» konservus, piemēram, tomātus ar lavandu, kas lieliski garšo ar dažāda veida sieriem, cukīni ar ingveru un citroniem, ķirbju želeju ar piparmētrām,» ar receptēm dalās Daina, piebilstot, ka ģimene mēģina izvairīties no kartupeļu ēdieniem, aizstājot tos ar citiem dārzeņiem. Mājās, kur vēl tagad zied pēdējās šīs sezonas rozes, kopīgu valodu rod dažāda vecuma pārstāvji, bet lielākos svētkos tur čalo četru paaudžu cilvēki. Lai gan teritorija ir iežogota, mazais sargsuns dzirdot visklusāko troksni un par to paziņo citiem, savukārt vecākie suņi uz dažādiem izaicinājumiem neklapējot ne ar ausi. Dīķī ūdensrozes, dobēs un podos – samtenes un petūnijas Ģimenes ārste Inita Žunna ar vīru Ivaru mājās «Jaunbūrnieki» saimnieko aptuveni piecus gadus. Skatu piesaista dzīvojamais nams, būvēts vienotā stilā ar saimniecības ēku, kā arī interesantā pastkastīte. Mājas vārds un arī ielas nosaukums – Mūsu iela, uz kuras atrodas tikai viens nams, – ir pašu saimnieku izdomāts. Darba dienās mājās dzīvo tikai viņi, bet brīvdienās mēdz pievienoties meita, radi un ciemiņi. Kā ierasts citās mājās, arī tur puķes kopj saimniece, bet par glītu zālienu gādā Ivars. Inita labprāt audzē ziedus podos – visvairāk iecienītas petūnijas un begonijas. Viņa pārliecinājusies, ka dobēs vislabāk aug samtenes, tās ir viegli kopt, turklāt augsnes ziņā šīs puķes ir ļoti pieticīgas. Dobēs pavasara pusē ziedošās prīmulas un hiacintes vēlāk nomaina īrisi, bet pēc tam nāk liliju un peoniju laiks. Inita stāsta, ka puķes dobēs diezgan grūti izaudzēt arī tāpēc, ka īpašums atrodas klajā laukā. Paies laiks, kamēr teritorijā tiks ierīkots žogs un dzīvžogs izaugs pietiekami liels, lai slāpētu vējus. Sētu saimnieki apņēmušies uzlikt arī tāpēc, lai vairs nenāktos sastapties ar negaidītiem «viesiem», kas īpašumu jau pamanījušies apciemot.Lielajā zālienā vieta atrasta arī pašu rokām izraktajam dīķim, kurā aug ūdensrozes, kādreiz dzīvoja zivis, taču pērno ziemu neesot pārcietušas. Vasarās ģimene un viesi daudz laika pavada lapenē, kas ierīkota otrpus mājai. «Vakaros ar vīru pastrādājam dārza darbus, tad ieturam vakariņas lapenē vai vismaz padzeram tēju. Bet tad, kad ierodas ciemiņi, cepam gaļu un atpūšamies.»Pirms ziemas perioda, kad galvenās rūpes jāvelta sniega tīrīšanai, vēl jāpagūst ieziemot kannas, sakopt puķu dobes, taču vislielākais darbs ir pabeigt pagraba celtniecību, lai pavasarī atliktu tikai iesēt jaunu zālīti. Ozolnieku novada sakoptākās sētasSakoptākā lauku sēta «Līči», Salgales pagasts, Ozolnieku novads, īpašnieks Andrejs KuļikovskisSakoptākā individuālā dzīvojamā māja ciemā Ozolnieki – Aveņu iela 13, īpašnieki Jānis Valerts, Diāna Valerte Dalbe – Ozolu iela 2, īpašnieks Andis Dobrājs Tetele – Skolas iela 8, īpašnieks Māris Avotiņš Iecēni – Dižozolu iela 12, īpašniece Brigita PreisaSakoptākā pašvaldības iestāde Garozas pamatskola, direktore Dina ŠtelmahereSakoptākais uzņēmums SIA «Metra», Akmeņu ceļš 3, Raubēni, valdes loceklis Reinis MiķelšteinsSavdabīgais dārzs (iespēju dārzs) «Spāres», Cenu pagasts, Ozolnieku novads, īpašnieks Ģirts VildavsSpeciālbalvas «Jaunbūrnieki», Cenu pagasts, Ozolnieku novads, īpašniece Inita ŽunnaAvotu iela 7, Ozolnieku pagasts, Ozolnieku novads, īpašniece Ilze Upīte
