Pirms 60 gadiem, kad Helsinkos notika olimpiskās spēles un tajās lielus panākumus guva padomju sportisti, sevišķi cīkstoņi, šis sporta veids guva īpašu popularitāti. Organizācijās un klubos dibinājās cīņas sporta sekcijas, un 1936. gada Berlīnes olimpiādes dalībnieka Alberta Zvejnieka audzēknis Lauksaimniecības akadēmijas Agronomijas fakultātes pirmkursnieks Andrejs Cālītis tādu ierosināja nodibināt arī augstskolā.Kad es 1955. gadā sāku nodarboties ar cīņu, LLA sekcija jau bija kļuvusi slavena ar uzvaru Rīgas čempionātā. Cīņas sportam bija pievērsušies 80 procentu Agronomijas fakultātes studentu, un Sporta katedrā veidojās gandrīz vai konflikti, jo visi lauku zēni metās trenēties slavenajā sekcijā.A.Cālīša kurss LLA absolvēja 1957. gadā, un studiju beidzējiem virsuzdevums bija nodibināt cīņas sekcijas savās darbavietās. Divus gadus vēlāk pirmajās lauku sporta spēlēs Saldū cīņa jau notika starp rajoniem, kur par treneriem bija sākuši strādāt LLA absolventi. Kad augstskola pārcēlās uz Jelgavu (1959. – 1962. gads), arī tajā par treneriem strādāja studenti un nesen studijas beigušie – Voldemārs Strīķis (1958. gada absolvents), Auseklis Baumanis, Ansis Krūzītis, Genādijs Sagalovičs.Gatavojoties PSRS tautu spartakiādēm, mums, izlases dalībniekiem, treniņnometnes vasarā notika Jelgavā, un 1961. gadā LLA cīkstoņi Jānis Šulcs, Harijs Hiršs, Ilmārs Kamaldiņš, Pēteris Ivbulis mani, Fiziskās kultūras institūta trešā kursa studentu, pierunāja, lai nāku uz Jelgavu par treneri. Tā nākamā studiju gada sākumā – oktobrī, pēc ražas novākšanas kolhozā, – sāku trenera darbu tagadējās Ekonomikas fakultātes telpās Svētes ielā. Jau tajā pašā gadā turpat mūsu treniņtelpās tika sarīkotas Latvijas studentu spartakiādes sacensības, kur LLA komanda ierindojās tūlīt aiz Fizkultūras institūta – otrajā vietā. Pabeidzis augstskolu, es tiku ieskaitīts LLA štatos.Kopš tā laika mūsu augstskolas cīkstoņu komanda 30 reižu uzvarējusi Latvijas Augstskolu sporta savienības spartakiādēs (vēlāk universiādēs), no 1964. līdz 1984. gadam pat 17 reižu pēc kārtas. 1964. gadā PSRS universiādē Tallinā 800 augstskolu konkurencē jelgavnieki ierindojās 20. vietā. Gadu vēlāk lauku augstskolu sacensībās Krasnodarā izcīnījām trešo vietu, un turpmāk šajā konkurencē regulāri bijām godalgoto trijniekā. 1968. gadā šīs sacensības notika Jelgavā, kur ieguvām otro vietu, taču jāatzīst, ka mums vienkārši neļāva būt pirmajiem, jo uzvarētāji vienmēr bija Ordžonikidze, Mahačkala vai Kazaņa.LLA Cīņas sekcijas sportisti Latvijas izlases sastāvā allaž bija pārstāvēti arī PSRS tautu spartakiādes sacensībās brīvajā cīņā – starp tiem varu nosaukt Maigoni Legzdiņu, Anatoliju Slišānu, Alfonu Ziņģi, Albertu Suveizdu, Magomedu Šagidajevu, Juri Klesetņikovu, Druvi Kalniņu, Antonu Staričenko, savu pirmo audzēkni Jāni Jēkabsonu, kas 1963. gadā šajās sacensībās izcīnīja trešo vietu. 1966. gadā jaunatklātajā LLA Sporta namā tika sarīkots LPSR un Vācijas Demokrātiskās Republikas cīkstoņu turnīrs, kurā ar 5:3 uzvaru svinēja Latvija. No LLA pārstāvjiem pirmo vietu izcīnīja J.Jēkabsons, A.Ziņģis un B.Matusevičs. Kad sešdesmito gadu otrajā pusē Jelgavas Bērnu un jaunatnes sporta skolā nodibināja brīvās cīņas nodaļu, tajā par treneriem sāka strādāt LLA studenti Vilnis Melvags un Hristians Matvejevs. Drīz vien tādu atvēra arī rajona sporta skolā, kur par treneri kļuva LLA students Andris Kārklišs. Daudzi LLA absolventi kļuva par treneriem arī citviet – Tālivaldis Ģēvele Mālpilī, Jānis Karulis Saldū, Jānis Oškājs Aizputē, Andris Spaile Ērgļos, Aivars Skadiņš Smiltenē, Viktors Indričāns Malnavā, Jānis Šulcs Kazdangā u.c.Ar cīņas sportu Jelgavā nodarbojušies daudzi Latvijā pazīstami politiķi, uzņēmēji, dažādu specialitāšu pārstāvji. Daļa no viņiem, palikuši uzticīgi arī sportam, tagad piedalās un gūst godalgas pasaules senioru (veterānu) sacensībās. Tā 1998. gadā Krievijā par čempionu grieķu-romiešu cīņā kļuva Edmunds Viļčaks, 2004. gadā Čehijā brīvajā cīņā – Pēteris Ivbulis, medaļas vairākkārt izcīnījuši Jānis Rancāns, Alberts Suveizda, Magomeds Kuramagomedovs.Tikmēr augstskolā cīņas sporta tradīcijas sekmīgi turpina jaunie, un par apliecinājumu tam var kalpot, piemēram, starptautisko studentu SELL spēļu rezultāti – kopš 2000. gada kopumā LLU cīkstoņi nopelnījuši astoņas zelta, 11 sudraba un 22 bronzas medaļas. Labākos rezultātus guvuši Edgars Burkāns, Agnese Šēfere, Juris Putins, Vladimirs Koteļeņecs, Rita Grase, brāļi Viesturs un Modris Okmaņi grieķu-romiešu, brīvajā cīņā un džudo. Sestdien, 29. septembrī, Cīņas sekcijas 60. jubilejā dalībnieki aicināti pulcēties 11. salidojumā. Veterāniem būs iespēja šajā dienā vērot arī Jelgavas atklātās jaunatnes meistarsacīkstes, kur savu dalību līdzās Latvijas klubiem apstiprinājuši Krievijas, Austrijas, Lietuvas sportisti. Jauno cīkstoņu čempionāts Jelgavas Sporta hallē sāksies pulksten 11, bet veterānu salidojums LLU Sporta namā ar konferenci ievadā, «Kalves» un «Skalbes» dejotāju priekšnesumiem turpinājumā un balli noslēgumā – pulksten 18.
