Uz koru koncertu Jelgavas pils Sudraba zālē aicina diriģente Inta Zakenfelde ar kolēģiem.
Koncertā «Miķeļdiena skan» 29. septembrī pulksten 17 (ieeja – bez maksas) piedalīsies Latvijas Lauksaimniecības universitātes sieviešu koris «Liepa» un vīru koris «Ozols», Ozolnieku tautas nama jauktais koris «Līga» un Rīgas Biznesa skolas jauktais koris. Nedaudz dīvainais salikums – Miķeļdiena un pils Sudraba zāle – izraisīja «Ziņu» papildu interesi, un, kā izdevās noskaidrot, šā pasākuma galvenā vaininiece ir diriģente Inta Zakenfelde.«Koncerta priekšvēsture ir visai savdabīga,» stāsta koru «Līga» un «Liepa» mākslinieciskā vadītāja I.Zakenfelde. «Pagājušajā sezonā «Līgai» paveicās – novembrī Klaipēdā piedalījāmies XVIII starptautiskajā Staša Šimkus koru konkursā, kur ļoti spēcīgā konkurencē labi sevi parādījām, jaukto koru grupā kļūdami par trešās pakāpes laureātiem (galveno balvu izcīnīja Latvijas Universitātes «Juventus», pirmā vieta «Swedbank» jauktajam korim – red.). Konkursā sadraudzējāmies ar lietuviešu jaukto kori «Svaja» no Kretingas un 2012. gada maijā jau dziedājām turienes brīvdabas estrādē un baznīcā. Sestdienas koncertam Jelgavas pils Sudraba zālē vajadzēja būt kā lietuviešu draugu atbildes vizītei, bet dzīve izdarīja savas korekcijas. Koncertu gan atcelt negribējās, un Miķeļdienu tomēr atzīmēsim. Bet kā viesi būs Rīgas Biznesa skolas jauktais koris Ginta Ceplenieka vadībā.»– Miķeļdiena pils Sudraba zālē?Jelgavā un apkārtnē nemaz nav tik daudz vietu, kur varētu skanēt kvalitatīvi koru koncerti. Ne velti visas skates notiek Valsts ģimnāzijas zālē, kas būtībā ir vienīgā. Paldies direktorei, ka viņa ir tik atsaucīga, bet tā tomēr ir skolas zāle, un ar to jārēķinās. Labi skan Ģederta Eliasa muzejā, bet koru koncertam tur tomēr pašauri. «Līgai» vienmēr labi skanējis arī Ozolnieku tautas namā, taču šoreiz gribējās ko neparastāku.Bet pils Sudraba zāle nav nekāds jaunatklājums, ar LLU kori «Liepa» to nu jau vairākus gadus izmantojām Ziemassvētku ballēs – tur ir gan laba akustika, gan īstie izmēri. Domāju, būs skaists koncerts.Dziedāsim gan nākamā gada Dziesmu svētku repertuāru, gan kaut ko vieglāku un brīvāku. Piemēram, «Līga» pirms divām nedēļām Zemgales dzejnieku pasākumā izpildīja vairākas Alvila Altmaņa dziesmas, domāju, varētu tās nodziedāt arī citai klausītāju auditorijai. Un ne tikai tās.– Esam noskaidrojuši, ka sestdienas koncerta galvenais vaininieks ir koris «Līga». Bet dziedās arī otrs jūsu lolojums – «Liepa»?Studentiem tas ir jauna mācību gada un sezonas sākums, un ir labi, ja to varam sākt ar kopīgu, vienojošu pasākumu – neslēpšu, ka pēc koncerta mums būs arī balle… Īstā reize, kad sadraudzēties un iepazīties.Būtībā sezona būs ļoti smaga, gan «Liepai», gan «Līgai», un domāju, ka arī «Ozolam», tāpat Rīgas viesu korim. Nākamvasar lielie Dziesmu svētki, tāpēc vismaz reizi mēnesī kopmēģinājumos būs jāslīpē repertuārs. Turklāt «Liepai» līdz ar citiem LLU koriem jāpiedalās arī Lauksaimniecības universitātes rīkotajos pasākumos: jau 1. oktobrī Azemitologa svētki, oktobrī būs arī Pateicības dienas koncerts, ko Studentu pašpārvalde rīko saviem pasniedzējiem.– Kāpēc studentam šajos laikos būtu jādzied korī vai jādejo? Ārzemju braucieni – tā bija agrāko gadu privilēģija, kad aiz robežām laida tikai sportistus un pašdarbniekus. Vai jaunas dziedātājas uz «Liepu» nāk?Nāk. Citu gadu vairāk, citu mazāk, bet nāk. Vienu gadu atnāca 60 jaunas meitenes, un es pat šausmās saķēru galvu, nezinot, ko ar viņām darīt. Šogad atnāca piecpadsmit. Visas es diemžēl nevarēju pieņemt. Tur nu var vainot arī muzikālo izglītību, pareizāk sakot, tās trūkumu vidusskolās. Ar meitenēm, kuras dziedājušas sākumskolā, pamatskolā un turpinājušas to darīt vidusskolas laikā, nav problēmu. Ja arī perfekti nepazīst notis, ir iemaņas un izpratne, ko diriģents no viņām prasa. Bet atnāk arī tādas, kuras nemaz nesaprot, ko no viņām īsti grib. Te nu jāsaka paldies LLU – korī «Liepa» man neatsverams palīgs ir vokālā pedagoģe Edīte Bergmane.Esmu ievērojusi, ka cilvēki, kas dzied koros, kļūst brīvāki un atraisītāki nekā pārējie. Tas attiecas ne vien uz studentiem, bet arī uz pieaugušo kori. Tas pats raksturīgs arī dejotājiem, vispār cilvēkiem, kuri piedalās tā saucamajā pašdarbībā. – Atlase korī vajadzīga, jo jāgatavojas Dziesmu svētkiem? Kuram no pašreiz konfrontējošajiem viedokļiem piekrītat – ka «repertuārs ir par sarežģītu» vai ka «Dziesmu svētkus nedrīkst pārvērst par vienbalsīgu sadziedāšanos ar šlāgeriem orķestra pavadījumā»?Ir jau taisnība, ka mēs nevaram dziedāt kaut kādus šlāgerīšus. Es domāju, laiks atgriezties pie tautas dziesmām. Abi mani kori – «Liepa» un «Līga» – ir izdziedājuši Dziesmu svētku repertuāru, gan ļoti sarežģītos, gan relatīvi vienkāršākos skaņdarbus. Un esmu nonākusi pie pirmajā brīdī visai pārsteidzoša secinājuma, ka visgrūtāk ir nodziedāt četrbalsīgu tautas dziesmu. Kaut vai tos pašus «Pūt, vējiņus» visvairāk pazīstamajā Andreja Jurjāna apdarē. Dziesma nemaz nav gara, bet prasa gan vokālo varēšanu, gan emocionālu piepildījumu.Ja par sarežģītību, tad varbūt vajadzētu ļaut izvēlēties – lai kori, kam ir iespējas un resursi, dzied tos «grūtos gabalus». No savas diriģentes pieredzes varu teikt, ka cilvēks, kurš nav profesionāli vokāli skolots, ne vienmēr spēj nodziedāt sarežģītākās «augšas» tā, lai tas būtu klausītāja ausij tīkami. Tad jāmokās gan diriģentam, gan dziedātājam.Vispār jautājums par svētku repertuāru nav no vieglākajiem. Arī Jāzepa Vītola «Gaismas pils», kas ir visu Dziesmu svētku kulminācija, ir visai sarežģīta.– Bet vai tad var būt Dziesmu svētki bez «Gaismas pils»?Bez «Gaismas pils» vienkārši nevar! Bet virsotņu nedrīkst būt pārāk daudz, jo, lai tās iemācītos, vajag ilgāku laika periodu. Katra kora diriģents atrodas kā starp diviem dzirnakmeņiem – virsdiriģentu, kurš par varītēm grib pierādīt latviešu kordziedāšanas augsto profesionālo līmeni, un dziedātāju, kurš pat gribēdams ne vienmēr spēj izpildīt visu, ko no viņa prasa. Bet manās interesēs – lai būtu koris un dziedātāji, kam interesanti tajā dziedāt.– Kā tad nu Lauksaimniecības universitāte bez «Liepas» un «Ozola»… Arī tas liekas neiespējami.2010. gadā «Liepa» nosvinēja 60, «Ozols» – 70 gadu jubileju. «Liepu» savulaik dibināja Pauls Kvelde, un arī vēlāk, diriģentes Jeļenas Vavilovas (Ogļezņevas) laikā, «Liepa» bija ļoti augstā līmenī. Deviņdesmito gadu sākumā bija pārmaiņu laiks, «liepām» pievienojās puiši, un radās jauktais koris «Naktstaureņi». Tas gan pēc vairākiem gadiem nomira dabīgā nāvē, jo aizgāja puiši… Es sāku vadīt «Naktstaureņus» 2004. gadā, kad tas atkal bija sieviešu koris, bet LLU mērogā kopā ar vīru kori «Ozols» nosaukums tā īsti nesaderēja, un nolēmām atjaunot vēsturisko nosaukumu «Liepa», ar kuru 2006. gadā startējām pirmajā Latvijas sieviešu koru konkursā.– Un kad sākāt strādāt ar «Līgu»?«Līga» ir manis pašas veidots koris. Tas bija 1995. gads, un, kā smejies, korim ir tikpat gadu, cik manai meitai Līgai. Īstenībā gan «līga» ir arī mūzikas termins.Te nu ir tas gadījums, kad vispirms radās koris, tad pajumte. Esam nedaudz paklejojuši pa pasauli, līdz to neliedza Ozolnieku tautas nams un tā vadītāja Rita Barona. Piekrītu, ka korī varētu būt vairāk tieši Ozolnieku novada iedzīvotāju, viņi arī tiek laipni aicināti. Pagaidām ar vietējiem resursiem vien nokomplektēt kolektīvu, kas varētu startēt kaut vai Dziesmu svētku skatēs, nepietiek, tāpēc talkā nāk arī dziedātāji no Jelgavas.
