Apskāviens paaugstina hemoglobīna līmeni asinīs un paaugstina organisma imunitāti.
Pieskārieni ir nepieciešami visiem. Pat tiem, kuri noliedz vai neapzinās to nozīmi. Bez pieskārieniem cilvēks «izkalst», jūtas nemīlēts, nenovērtēts. Pieskāriens mierina un spēj dziedināt. Šādu pārliecību pauž psihologi, pediatri un masieri. Pieskāriens spēj izglābt. Tas ir pirmais, kas rada priekšstatu par apkārtējo vidi. Apskāviens un pieskāriens atver enerģijas plūsmu ķermenī. Samīļot un apskaut ir dabiska sajūtu izpausme, kuru cilvēki dzīves laikā mēdz zaudēt. Dzemdību traumas, ķeizargrieziens, ap kaklu aptinusies nabas saite, stangu izmantošana dzemdībās – tas viss ietekmē cilvēka pirmās «taustes sajūtas» un var radīt sāpīgas atmiņas, kuru sekas cilvēks jūt visu mūžu.Atceras nepatīkamās sajūtasAgra bērnība ir laiks, kad nepatīkamās sajūtas iesēžas ķermeņa atmiņā uz ilgu laiku. «Joprojām nepatīk nevienam sēdēt klēpī. Atceros, kā tas sākās. Bērnībā nedēļas nogalēs bieži braucām pie radiem uz laukiem. Sabiedriskais transports vienmēr bija pārpildīts, bet arvien atradās vecāki cilvēki, kuri mammai piedāvāja mani paturēt klēpī. Tā es bieži nonācu klēpī svešiem cilvēkiem. Man tas nepatika, centos mammai to pateikt. Bet viņas arguments bija – man pilnas rokas mantām, labāk sēdi, citādi apkritīsi. Man likās, ka tiem svešajiem cilvēkiem ir ledus auksti klēpji kā miroņiem. Tā ir bērnības trauma, kas mani nepamet. Man pašai aug meita. Ja sabiedriskajā transportā kāds svešinieks piedāvā paturēt meitu klēpī, atbildu, ka tas nav nepieciešams. Ja viņa pati gribētu apsēsties, es neliegtu. Šādu vēlmi viņa ne reizi nav izrādījusi. Ja kāds piedāvā viņu paturēt klēpī, meita novēršas un pieglaužas man. Negribu viņai nodarīt pāri, kā tas tika izdarīts man. Uzskatu, ka mazi bērni ir jāsargā no svešas ietekmes. Tāpat kā zvēri sargā savus mazuļus no svešajiem, tāpat mans mātes instinkts saka – mazam bērnam nedrīkst likt sēdēt klēpī nepazīstamam cilvēkam,» pauž Agrita. Bērni mainās ātrāk Jaunieši daudz ātrāk pieņem mūsdienīgus saskarsmes piemērus un satiekoties apskauj viens otru, novērojusi Silva, 17 gadu vecā Anrija mamma. «Redzu, kā mans dēls bez problēmām apskauj savu krustmāti, omīti vai tanti. Viņam tas sanāk tā dabiski, no sirds. Redzu, ka arī mani viņš gribētu biežāk apskaut, bet es šai barjerai nevaru tik vienkārši pārkāpt pāri. Mūsu ģimenē šādu sirsnību neesmu novērojusi. Ne vecvecmāmiņa, ne omīte ar mazbērnu apmīļošanu nekad nav aizrāvusies. Vienmēr bijusi tāda stingra. Atceros, ka bērnībā braucām ciemos pie mammas krusttēva un viņš vienmēr visus apskāva un sabučoja. Man tas likās pretīgi. Zināju, ka vienreiz gadā man šī procedūra jāpacieš. Kad paaugos, dažkārt mēģināju no tās izvairīties. Cerēju, ka sarokošanās aizstās apskāvienu un buču. Kad esmu pieaugusi, īsti nevaru saprast, kāpēc man tik ļoti nepatika šis apskāviens. Man šķita, ka krusttēvs ir tik vecs, ka viņam ir tik asa bārda. Tikai mammas apskāvieni likās pieņemami, bet tos arvien saņēma jaunākie brāļi un māsas,» atmiņās dalās Silva. Dzīvoklī veido zoodārzu Arī dzīvnieku pieskārieni spēj apmierināt nepieciešamību pēc pieskārieniem. Vientuļi cilvēki mēdz iegādāties mājdzīvniekus tāpēc, ka viņiem pietrūkst apskāvienu. «Taustes badu» viņi apmierina ar kaķu, suņu un citu dzīvnieku aprūpēšanu.«Tikai izlasot dažādas psiholoģijas publikācijas, sapratu, kāda vaina ir manai tantei. Viņa ir īsta kaķu tante. Nepietiek ar to, ka pašai mājās ir trīs kaķi. Tie viņas dzīvoklī nonāca no ielas. Ceru, ka tante savu zoodārzs nepalielinās, taču īsti par to neesmu pārliecināta. Viņas vājība ir ielas kaķi. Tante regulāri noteiktās vietās nes tiem ēdienu. Man vispretīgākais liekas skats, kad viņa tos kaķus glauda. Netīri, ar slimām acīm – tādi viņi izskatās. Taču tanti tas nemulsina. Tad atradu rakstu, kurā bija paskaidrots, ka dzīvnieki var aizstāt trūkstošo mīļumu, ko cilvēks agrāk saņēmis no cilvēkiem. Esmu pārliecināta, ka tieši tas ir manas tantes gadījums. Kad viņas vīrs vēl bija dzīvs un dēls nebija aizbraucis uz ārzemēm, viņas dzīvoklī nebija zoodārza. Domāju, ka ar kaķiem tante kompensē mīļumu, kuru viņa grib kādam sniegt un kuru saņem pretī. Šādi viņa jūtas noderīga,» pastāsta Dace. PADOMI Vecākiem ieteicams pēc iespējas biežāk apskaut bērnus – tas viņiem palīdzēs garīgi un fiziski attīstīties. Apskāviens paaugstina hemoglobīna līmeni asinīs un stiprina organisma imunitāti. Psihologi iesaka apskaut savu otro pusīti ne mazāk kā astoņas reizes dienā. Tas padarīs cilvēku laimīgāku, jo apskaujoties rodas hormoni, kas uzlabo pašsajūtu. TAURIŅU PIESKĀRIENS «Tauriņu pieskārienu masāža» – šādi sauc terapiju, ko ieviesa ASV pediatre Eva Raiha. Viņa strādāja Hārlemas slimnīcā Ņujorkā, uz kurieni veda priekšlaikus dzimušos bērnus. Slimnīcā zīdaiņus ilgi atstāja guļam vienā pozā uz aukstiem metāla galdiem. Toreiz valdīja uzskats, ka bērns šajā vecumā neko nejūt un neatceras. Pediatre sāka izmantot terapiju, veicot ļoti vieglus, glāstošus pieskārienus visam bērna ķermenim apmēram piecas minūtes katru dienu. Daudzu bērnu veselības stāvoklis strauji uzlabojās.Šo jaundzimušo masāžu E. Raiha izveidoja par veselu tehniku, ko nosauca par «Tauriņu pieskārienu masāžu». Izmantojot šo tehniku darbā ar pieaugušajiem, pediatre saprata, ka tā ir tikpat efektīva kā bērniem.Terapijas teorētiskajai bāzei dots nosaukums «Maigā bioenerģētika». Tā ir metode, kuras galvenais uzdevums ir atjaunot dzīvības enerģijas dabisko plūsmu ķermenī. Dzīvības enerģijas plūsmu var traucēt dzīves laikā piedzīvotās traumas un sevis sargāšanas nolūkos izveidotās bruņas. AVOTS: MAIGABIOENERGETIKA.LV
