Pēc trīs mēnešu ilgas ieslīpas urbšanas uzņēmums «Latvijas energoceltnieks» (LEC) ar 700 milimetru diametra tērauda cauruli apmēram desmit metru zem upes gultnes savienojis abus Lielupes krastus. Šī caurule kalpos kā apvalks Ozolnieku uzņēmumā «Poliurs» ražotajai siltumtrases caurulei, pa kuru no topošās «Fortum Jelgava» koģenerācijas stacijas uz Pārlielupi nākamajā apkures sezonā plānots vadīt siltumu.
Svinīgajā pasākumā, kas bija veltīts šim veikumam, SIA «Fortum Jelgava» valdes priekšsēdētāja Ginta Cimdiņa teica, ka abu Lielupes krastu tehnoloģiskais savienojums uzlabos ražošanu un iedzīvotājiem samazinās maksu par siltumu. Daudziem atpūtniekiem, kuri šovasar sauļojās pilsētas promenādē, kā arī laivotājiem urbšana zem upes gultnes palika nemanīta. LEC pārstāvis Valērijs Drozds stāsta, ka urbuši itāļu speciālisti ar savu tehniku. Pakāpeniski 380 metru garais ieslīpi zem upes gultnes ejošais kanāls sasniedzis viena metra diametru. Izveidoti divi kanāli – viens no koģenerācijas stacijas izejošajam, bet otrs ieejošajam siltumtrases vadam. Pirmais kanāls izdevies veiksmīgi. Taču, urbjot otro, apmēram Lielupes vidū urbis atdūries pret kaut ko cietu. «Lai arī esam veikuši ģeoloģiskus pētījumus, mēs nezinām, kas tur dziļumā desmit metru zem Lielupes gultnes bija,» atzīst V.Drozds. Lai arī šķēršļa dēļ vajadzēja veikt jaunu urbumu citā maršrutā, kopumā darbi ritējuši, kā plānots. Paralēli urbšanai laukumā, kur agrāk atradās cukurfabrika, vienā 380 metru gabalā tika sametinātas divas 700 milimetru diametra metāla caurules, kas dažās stundās tika iebīdītas izurbtajos kanālos. Drošības apsvērumu dēļ par darbiem nav ticis ziņots plašākai sabiedrībai. SIA «Poliurs» valdes priekšsēdētājs Viktors Melnacis jūtas gandarīts par sadarbību ar «Fortum». Siltumtrases vads, ko ar vinčas palīdzību ievilks 700 milimetru caurulē kā «čaulā», tehnoloģiski daudz neatšķiras no vadiem, ko gulda zemē. Izpilddirektors Guntis Līcītis piebilst, ka «Poliuram» ir pieredze šādu savienojumu veidošanā zem Pērnavas upes Igaunijā. SIA «Fortum Jelgava» valdes priekšsēdētāja Ginta Cimdiņa stāsta, ka abu krastu savienojums uzlabos siltumapgādi pilsētā. Samazinoties ražošanas pašizmaksai, siltums klientiem varētu kļūt par 10 procentiem lētāks. «Domāju, ka mūsu cenas varētu radīt vēlmi pieslēgties pilsētas apkures sistēmai arī Lauksaimniecības universitātei, kas deviņdesmito gadu sākumā savām ēkām izveidoja autonomo apkuri,» sprieda G.Cimdiņa. Uz svinīgo pasākumu bija ieradies arī pilsētas mērs Andris Rāviņš, kurš izteica gandarījumu par «Fortum» sekmēm biznesā un lepnumu, ka drīz vien siltums pilsētai tiks ražots, izmantojot atjaunojamos vietējos resursus.
