Kad esi nonācis neiepazītā vietā un nezini, kā rīkoties, nekas cits neatliek, kā paļauties uz padomdevējiem, tā teikt, situācijas pārzinātājiem. Taču nenoliegsim – viņu ieteikumi bieži mēdz būt katram savi un atšķirīgu motīvu vadīti.Koka cilvēciņam Buratino pie Muļķu zemes žoga ekspertu izvēle bija visai ierobežota, toties lišķīgā lapsa Alise un blēdīgais runcis Bazilio runāja tik pārliecinoši, ka daži saujā saspiestie zelta dālderi gluži vai paši ieripoja Brīnumlaukā izraktajā bedrē. Tomēr solītais naudas koks neuzplauka, arī stādījums bija pazudis, un to nu mēs kopš bērnības zinām visi, ka dažādu apvārdotāju priekšā savs dālderis (vai lats) ir jātur saujā cieši.Kā zināt, kurš padomdevējs tas īstais un gudrākais, bet kuram savtīgums vai cits funktieris aiz ādas? Kad strauji tuvojamies līdz ar iestāšanos ES plānotajai lata nomaiņai pret eiro, šis jautājums cilvēkus acīmredzot dara bažīgus. Vai ticēt SC runasvīram Jānim Urbanovičam, ka ieviešanas izdevumi 2014. gadā būs milzīgi, bet solītās investīcijas negarantētas? Vai Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam, kurš apgalvo, ka finansiālie ieguvumi valsts līmenī pēc kopīgas Eiropas valūtas ieviešanas atsvērs ieguldījumus viena gada laikā? Vai LLU Ekonomikas fakultātes lektorei Vinetai Teterei, kas domā, ka nevajadzētu mums ieviest eiro? Vai Jelgavas uzņēmējam Mārim Bušam, kurš teic «jo ātrāk, jo labāk», jo viņa firma katru gadu, valūtu konvertējot, zaudē apmēram četrus tūkstošus latu?Pēc koka cilvēciņa pieredzes tomēr ne reizi vien naudu stādījušiem, mums, skaidrs, netrūkst iemesla raizēm. Taču varbūt der vienkārši redzīgāk palūkoties pāri eirozonas žogam un pārliecināties, ka tur tomēr nav nekāda Muļķu zeme. Protams, tad nav arī Brīnumlauka, kur nauda un labklājība aug pati.
