Briseles viedokļu karuselī Latvijai naudas var kļūt mazāk, lietuvieši saceļas pret «Gazprom», bagātie ES budžetu pildīšot taupīgāk, Kohēzijas fondam trūkstot vilcēju.
Kāds būs ES budžets nākamajā septiņgadu plānošanās periodā 2014. – 2020. gadam? Kāda lauksaimniecības atbalsta politika, kas pret Latviju ES kontekstā pašlaik ir visskopākā? Cik daudz cilvēktiesību jautājumos var piekāpties Krievijai, Azerbaidžānai, Turkmenistānai, kuru enerģētiskie resursi ir svarīgi Eiropai? Tik dažādi temati tika apskatīti Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā rīkotajā žurnālistu seminārā, kas pagājušajā nedēļā notika Briselē.Grieķis: «Ar latu jūs krīzi pārvarējāt vieglāk»Atbildot par «veciem grēkiem» uz jautājumu, kāpēc 2008. gadā EK nav bijusi pietiekami ātra, nosodot Krievijas agresiju pret Gruziju, EK lietpratējs attiecībās ar Kaukāza valstīm grieķis Deniss Danilidis atzina, ka atšķirībā no ASV valdības EK reaģē daudz lēnīgāk. Krīzes gadījumos dalībvalstu viedokļi ir jāsaskaņo, un tas paņem laiku. Turklāt ES valstis ir ieinteresētas lieki nebojāt attiecības ar savu stratēģisko partneri – Krieviju. Gadoties, ka, piemēram, Berlīnes un Briseles reakcija atšķiroties. No D.Danilida teiktā varēja nojaust, ka tādēļ biežāk ES «peramā zēna» lomā ir Baltkrievija, kurai eksportējamo dabas resursu ir mazāk. Ārpus plānotā D.Danilidis atbildēja arī uz jautājumu par savas tēvzemes saimniecisko krīzi, kurai pagaidām neredz galu. Viņš domā, ka Grieķijai būtu lietderīgi atgriezties pie nacionālās valūtas, kas palīdzētu veidot sekmīgu monetāro politiku, kāda tā, viņaprāt, sekmīgi izdevusies Latvijai. Par šo grieķu Briseles ierēdņa viedokli Eiropas Parlamenta deputāts Kārlis Šadurskis gan smējās, sakot, ka Grieķijas krīze esot jūtama vienīgi šīs valsts politiķu runās. Grieķu tauta, kā K.Šadurskim stāstījusi kāda latviešu tūriste, dzīvojot diezgan normāli. Viņaprāt, grieķu drahmas, ja tās par jaunu nodrukātu, tūlīt kļūtu bezvērtīgas, salīdzinot ar eiro. D.Danilidis gan par dzīvi Grieķijā runāja pilnīgi citā noskaņā – investīciju trūkums, liels bezdarbs, traģiska pašnāvību skaita palielināšanās. Pasaulē gāzes cena krīt, bet Krievija to ceļTurpinot tematu par eirozonas valstu krīzi, EK eksperts Gatis Eglītis atzina, ka savulaik ES politiķi nogulējuši Grieķijas finanšu problēmu samilšanu, taču atpakaļceļa uz nacionālo valūtu tai arī neesot. G.Eglītis aizskāra arī Latvijas sarežģītās attiecības ar Krievijas koncernu «Gazprom». Deviņdesmitajos gados Latvijā esošie gāzesvadi, kā arī Inčukalna gāzes krātuve tika nodoti «Gazprom» īpašumā. Tā veidojas šā koncerna monopols, kuram piederošās komunikācijas citi potenciālie gāzes piegādātāji lietot nevar. Pašlaik, piemēram, Latvija par Krievijas dabasgāzi maksā vairāk nekā Vācija, bet mazāk par Lietuvu. Saistībā ar «Gazprom» monopolstāvokli EK ir veikusi izmeklēšanu. Pret to Stokholmas arbitrāžas tiesā vērsusies Lietuva, kas kopš 2004. gada piedzīvojusi seškārtēju Krievijas diktēto gāzes cenu kāpumu. Tajā pašā laikā pasaulē gāzes cena ir vairākas reizes kritusies. Saistībā ar enerģētisko resursu nodrošinājumu vairākkārt seminārā tika minēta slānekļa gāze, kuras ievērojami krājumi atklāti Polijā, kā arī zināmi Igaunijā.Kādas labums no ES naudas Latvijā?Plānojot ES budžetu, naudas apjomam, ko caur struktūrfondiem saņem dalībvalstis, ir tieša saistība ar iekšzemes kopprodukta (IKP) lielumu. Latvija ir starp tām valstīm, kur krīzes laikā IKP dramatiski kritās un pagaidām nav sasniedzis pirmskrīzes līmeni. Tādēļ var gadīties, ka no 2014. līdz 2020. gadam Latvijas saņemtais atbalsts no ES var sanākt par miljardu eiro mazāks nekā laika posmā no 2007. līdz 2013. gadam. Miljards – tas ir apmēram sestā daļa no iepriekšējos septiņos gados tērētā. Eiroparlamenta deputāts Roberts Zīle sprieda, ka sarunas iepriekšējā atbalsta apmēra saglabāšanas virzienā būs ļoti saspringtas. Šajā plānošanas periodā Latvija ES budžetā iemaksājusi 1,4 miljardus eiro (200 miljonu eiro katru gadu), bet atbalstā saņēmusi vairāk nekā sešus miljardus eiro. Eiroparlamenta deputāts Ivars Godmanis aicināja žurnālistus vairāk interesēties, kā un vai godprātīgi Latvijā tiek izmantota ES struktūrfondu nauda. «Mēs to nekad neesam analizējuši. To gan nav veikušas arī citas dalībvalstis, bet agri vai vēlu tas būs jādara,» sacīja I.Godmanis. Netieši viņš «uzknāba» Valsts prezidenta Andra Bērziņa atpūtas kompleksam «Kājiņas» Līgatnes pusē, jo tas kā viesu māja tapis, piesaistot ES līdzekļus. Patiesībā atpūtas komplekss viesiem nav pieejams. Deputāts piebilda, ka ar ES fondu menedžēšanu Latvijā nodarbojas piecas valsts aģentūras, kuru vadītāji nav mainījušies ilgus gadus. Tas radot aizdomas par šo instanču stagnāciju.Vajadzētu lielāku lobiju Kohēzijas fonda naudaiI.Godmanis runāja arī par neskaidrībām saistībā ar nākamā perioda ES budžetu kopumā. Sakarā ar ekonomiskajām grūtībām lielākās donorvalstis nākušas ar iniciatīvu to samazināt apmēram par desmit procentiem jeb 100 miljardiem eiro, kas, viņaprāt, «bildi izmainītu fundamentāli». Briseles lidostā satiktā Eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete gan pukojās, ka I.Godmanim esot nosliece «zīmēt melnas ainas». Viņasprāt, kaut arī atbalsts lauksaimniecībai nākamajā plānošanas periodā ES varētu samazināties, zemniekiem paliek iespēja piedalīties virknē programmu, kas neietilpst lauksaimniecības budžetā. Eiroparlamenta deputāte agrākā jelgavniece Inese Vaidere uzsvēra, ka vairāk būtu jāpūlas, lai nemazinātos Kohēzijas fonda atbalsts, ko nereti izmantojušas pašvaldības. «Zemnieki aktīvi cīnās par platību maksājumiem, kas iekrīt viņu maciņā, taču cīņai par Kohēzijas fonda maksājumiem tādu vilcēju nav,» sacīja I.Vaidere. Latvijā – plaši lauki, mazi maksājumiŠķiet, vislielāko žurnālistu uzmanību guva ES lauksaimniecības komisāra runasvīrs Rodžerts Vaits. Viņš minēja, ka vasarā, viesojoties latviešu zemnieku saimniecībās, zemo maksājumu līmeni neesot izjutis kā šķērsli attīstībai. Viņaprāt, varētu būt svarīgāk ES līdzekļus ieguldīt lauku ceļos, kas pie mums salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm ir bēdīgākā stāvoklī. Pēc R.Vaita teiktā, ES atbalsta politikai vajadzētu būt tādai, kas veicina lauku ciematu saglabāšanos. «Mēs negribam, lai pie mums kā ASV lauku ciemi izzustu, bet saglabātos tikai lielsaimniecības,» sacīja ierēdnis. Lielākie vienoto platību maksājumu saņēmēji ES ir blīvi apdzīvotā pundurvalsts Malta, kurā lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir ļoti maz. Arī daudzās citās ES valstīs, kur maksājumi ir virs vidējā, zemnieku saimniecības platību ziņā ir krietni mazākas nekā redzamākās saimniecības Latvijā. Šķiet, Briselē nav īsti saprasts, ka Latvijā liela daļa platību maksājumu saņēmēju ir nelielas saimniecības līdz desmit hektāriem. S.Kalniete atgādināja, ka Latvija cīnās, lai katra dalībvalsts saņemtu ne mazāk par 80 un ne vairāk par 120 procentiem no vidējā līmeņa. Tas būtu svarīgi, lai nodrošinātu godīgu konkurenci. Pēc viņas teiktā, EK piedāvā Latvijai 2020. gadā sasniegt vien 52 procentus tagadējo 34 vietā. «Eiropas Parlamenta projektā ir prasība, ka mēs varētu sasniegt 72 procentus. Taču mums ir tādas indikācijas, ka varētu tikt līdz tiem 80 procentiem,» piebilda S.Kalniete. Izmaksātie tiešie platību maksājumi 2011. gadā Latvijas zemniekiem bija 131,5 miljoni latu. Platībmaksājumu sadalījums Latvijā 2011. gadā, LsTiešo maksājumu saņēmēju Saimniecību skaits VPM hagrupējums pēc VPM ha < 10 39 464 193 32610 – 100 23 881 589 555100 – 500 1 920 382 817>500 350 353 409Kopā 65 615 1 519 107
