Īrnieka izlikšanā no dzīvokļa notikumu secība ir šāda: 1) Nekustamā īpašuma pārvalde izvēlas īsāku un vienkāršāku ceļu par tiesas procesu, tā iesniedz Domes deputātiem iesniegumu par īrnieka izlikšanu no dzīvokļa.
Īrnieka izlikšanā no dzīvokļa notikumu secība ir šāda:
1) Nekustamā īpašuma pārvalde izvēlas īsāku un vienkāršāku ceļu par tiesas procesu, tā iesniedz Domes deputātiem iesniegumu par īrnieka izlikšanu no dzīvokļa. Domnieki balsojot pieņem lēmumu par īrnieka izlikšanu;
2) laikrakstā tiek publicēti to personu vārdi un uzvārdi, kurām piecu dienu laikā jāatbrīvo dzīvojamā platība.
Cilvēki, kuri nepārzina likumus, savas tiesības un pienākumus, kā arī prombūtnē esošās personas nemaz nezina, ka Domes lēmums ir klaji pretlikumīgs.
Rezultātā Dome īrnieku ir izlikusi no dzīvokļa pat bez tiesas izdevumiem, ilgas gaidīšanas un sarežģījumiem. Taču īrnieks var izmantot savas tiesības apstrīdēt Domes lēmumu.
Ja kādu izliek no dzīvokļa, pamatojoties uz Domes lēmumu, konsultējieties ar juristu un
tūliņ iesniedziet sūdzību prokuratūrā par amatpersonu pretlikumīgu rīcību un pilnvaru pārsniegšanu vai/un ar prasību tiesā par amatpersonu pretlikumīgu
rīcību.
Administratīvā akta (Domes lēmums tāds ir) prasības nosaka, ka šāds lēmums katrai personai jāsaņem personīgi, nevis sludinājumu veidā. Turklāt – obligāta prasība – aktā jābūt minētam termiņam, kādā var pārsūdzēt lēmumu, un iestādei, kurā meklēt palīdzību.
Līgums par dzīvojamo telpu īri rada civiltiesiskās saistības, ko var grozīt, tikai pusēm par to savstarpēji vienojoties vai izšķirot strīdu tiesā. Nav svarīgi, vai līguma par dzīvojamo telpu īri puses ir fiziskās vai juridiskās personas, vai valsts vai pašvaldību iestādes, jo šajā gadījumā uz viņiem visiem attiecas minētie nosacījumi.
Domes lēmums ir administratīvais akts, kurā jāievēro likums. Ņemot vērā to, ka likums nesatur attiecības normas, Domei nav tiesību pieņemt lēmumu par civiltiesisko saistību grozīšanu (šajā gadījumā – par īrnieku izlikšanu).
Valsts pārvaldes un tiesu kompetences dalīšana, indivīda tiesības uz taisnīgu lēmuma pieņemšanu un pārsūdzēšanas procesu ir noteiktas Latvijas Republikas Satversmē un attiecīgajos likumos. Ja pašvaldību iestāžu ierēdņi nezina savus pienākumus vai nevēlas un nespēj tos pildīt likumīgā ceļā, tad jāapšauba viņu kompetence un atbilstība ieņemamajam amatam.
