Līdz 2015. gadam Latvijā plānots attīrīt vairākas vispiesārņotākās vietas. Vienā no tām – Jelgavas šķidro bīstamo atkritumu izgāztuvē «Kosmoss» – sanācija nupat pabeigta. Pēc Jelgavas darbi paredzēti bīstamajos objektos Inčukalnā, Liepājā, Olainē un citur. SIA «RTS Infra Construction» ar padarīto Jelgavā ir apmierināta un atzīst, ka piesārņojuma izplatība 5. līnijas teritorijā ievērojami samazināta. Vietējie iedzīvotāji jau tagad atzīst, ka elpot kļuvis vieglāk, taču domā, ka pavisam no ķīmisko vielu ietekmes šai vietai atbrīvoties neizdosies.
Pirms vairāk nekā 50 gadiem 5. līnijas galā Jelgavā bija ierīkots milzīgs atkritumu poligons, kurā nonāca visi pilsētā saražotie sausie atkritumi, bet sešdesmito gadu vidū tika nolemts to pārveidot par šķidro bīstamo atkritumu izgāztuvi, kam deva nosaukumu «Kosmoss». Šim nolūkam tika izrakti četri lieli dīķi, kuros gāza visus pilsētas rūpnīcās saražotos smagos metālus – hromu, cinku, niķeli un citus ķīmiskos atkritumus. Tvertnes nebija ne pārsegtas, ne norobežotas. Viss dīķu saturs garoja gaisā un sūcās zemes dzīlēs, tādējādi radot nopietnu apdraudējumu apkārtējo iedzīvotāju veselībai. Tagad vairāk nekā piecu hektāru lielā Jelgavas ķīmisko atkritumu izgāztuve nodota Valsts vides dienesta uzraudzībā. Piesārņojums «Kosmosā» bija tik liels, ka pats neattīrītos, tāpēc tika nolemts veikt izgāztuves sanāciju, citādi piesārņojums turpinātu apdraudēt iedzīvotāju veselību un izplatīties vēl tālāk apkārtējā vidē, piegānot gruntsūdeņus, upes un jūru. Apglabāta daļa cietumaSanētā teritorija ir piecu hektāru platībā. «Darbiem mums bija atvēlēts ļoti īss laiks – divi gadi. Vācu kolēģi, kuriem ir liela pieredze šādu projektu realizācijā, ieteica to visu darīt lēnām un pamazām, jo viņi tik nopietniem darbiem velta četrus un pat piecus gadus,» stāsta uzņēmuma «RTS Infra Construction» valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Cimermanis.Sanācijas darbi ritējuši pakāpeniski, sākumā izlīdzināti dīķu malu augstumi, lai nenāktos celt milzīgu kalnu. Tas tika darīts arī drošības apsvērumu dēļ, lai spiediena rezultātā nepārrautu tuvējos dambjus. Sanācijā bija paredzēts izmantot dzēsto kaļķi un cementu, tomēr, apspriežoties ar vācu kolēģiem un vietējiem uzņēmējiem, nolemts – baseinu stabilizēšanai labāk izmantojami kaļķi un cementu saturoši būvgruži. Tam nojauktas piecas Pārlielupes cietuma ēkas, kā arī vairākas neapdzīvotas būves Kooperatīva un Institūta ielā, lai būvgružus izmantotu ķīmisko atkritumu baseinu aizbēršanai un stabilizēšanai. «Es saku, ka šajā objektā ir apglabāta sliktākā Jelgavas daļa – Pārlielupes cietums,» smej A.Cimermanis. Ap izgāztuvi sešu metru dziļumā līdz ūdens necaurlaidīgajam slānim ierīkota hermētiska rievsiena, kas neļauj izplūst zemes apakšējos slāņos palikušajām vielām. Svarīgi bijis atrast pareizāko risinājumu izgāztuves pārsegšanai, lai lietusūdeņi to nenoskalotu. Rekultivācijas slāņa izveidei izmantota grunts un melnzeme, kas pārklāta ar ūdensnecaurlaidīgu bentonītu (paklāju, kas satur mālu un, sakaroties ar mitrumu, piebriest, veidojot necaurlaidīgu pārklājumu) un sintētisku drenāžas materiālu, lai virsūdeņi tiktu novadīti no izgāztuves virsmas uz grāvju sistēmu un nepieļautu lietusūdens iekļūšanu «iekapsulētajā» izgāztuvē. Baseinu apakšā iestrādāts biotekstils, lai ieklājamā grunts nesajauktos ar apakšējiem celtniecības atkritumiem. A.Cimermanis uzsver, ka viss esot izdarīts perfekti, jo projekta uzraudzība bijusi ļoti stingra. Izolējošajai sienai abās pusēs izrakti grāvji, no kuriem pielijušais lietusūdens satecēs vienā baseinā. Tur regulāri tiks ņemti ūdens paraugi un kontrolēta tā tīrība. Ja lietusūdens atbildīs normai, no baseina pa speciālu grāvi tas tiks novirzīts līdz Svētes upei.«Šis projekts bija pietiekami sarežģīts, jo ir pirmais tāds Latvijā un bija daudz nezināmā: kā masa uzvedīsies, kā saistīsies, stabilizēsies, jo tā nedrīkst būt «staigājoša». Pildot dīķus, bija bail, ka masa neizspiež ārējo sienu. Katrs pasākums ir unikāls. Atceros, kāda šī vieta bija un kāda ir pašlaik, – tagad pašiem ir liels prieks,» atzīst uzņēmuma vadītājs. Ap izgāztuvi ierīkoti septiņi urbumi, kur ņemt paraugus monitoringam, kas būs vides dienesta kompetence.Smaka, vienalga, jūtamaIzgarojumi, kas daudzus gadus nonāca atmosfērā un tuvējo iedzīvotāju organismos, bojājuši arī izgāztuves darbinieku veselību – strādnieki sūdzējušies par acu sūrstēšanu. «Tagad visam vajadzētu mainīties,» atzīst A.Cimermanis. Teju rokas stiepiena attālumā blakus izgāztuvei jau 35 gadus dzīvo jelgavnieks Miervaldis, kurš savu uzvārdu atklāt nevēlējās. Ķīmisko savienojumu dēļ viņa piemājas zeme esot kļuvusi neauglīga, iznīkuši ogulāji, zemenes un mazdārziņš. Aka saindētā ūdens dēļ vairs neesot izmantojama. Ķīmiskie savienojumi atstājuši iespaidu arī uz veselību. «Māju nopirkām vēl pirms ķīmiskās izgāztuves ierīkošanas un nekad nedomājām, ka kaut kas tāds te notiks. Tās bija šausmas. Katru dienu mūs indēja smirdoņa un garaiņi no baseiniem. Pat istabā televizori bojājās – divi trīs gadi, un televizors beigts! Meistars teica, ka visas alumīnija daļas tajā ir sabrukušas no skābēm,» stāsta vīrs. Vakar gaiss 5. līnijas galā smaržoja pēc rudens, to novērtējis arī Miervaldis, taču šad tad vakaros tomēr varot just sārma smaku. Viņš uzskata, ka vide visapkārt izgāztuvei saindēta vairāku hektāru rādiusā un tīrs gaiss tur nebūšot nekad. Iekapsulēts tikai kodolsValsts vides dienesta Administratīvā departamenta direktors Didzis Lībietis skaidro, ka projekta galvenais ieguvums ir tas, ka dabā vairs nenonāks jauns piesārņojums. Diemžēl gruntsūdeņu piesārņojums paliek, viņš gan neatklāj, cik nozīmīgs tas ir, bet iepriekš medijos D.Lībietis minējis, ka pazemes ūdeņi ap izgāztuvi piesārņoti 24 hektāru platībā, un tas ir nākamā projekta jautājums. 30 gadu līdzās sanētajai izgāztuvē regulāri tiks veikts monitorings un sekots līdzi gruntsūdens ķīmiskajam stāvoklim. D.Lībietis gan nezina pateikt, cik bieži analīzes tiks veiktas, bet tas būšot Valsts vides dienesta uzdevums.
