Pirms dažiem gadiem pēc incidenta vienā no Jelgavas skolām, kad lielāko klašu zēni mēģināja no mazākajiem izspiest naudu, pilsētas pašvaldība pieņēma lēmumu: katrā izglītības iestādē par kārtību palīdzēs rūpēties policists. Tagad skolas šo ideju slavē. Pēc izskanējušām aizdomām par vardarbību pret mazāko klašu skolēniem Ozolnieku vidusskolā arī turienes bērnu vecāki vēlas pārņemt Jelgavas pieredzi un videokameru vietā skolā redzēt policistu. Direktore ir pret to.
Pēc vecāku aizdomām, ka Ozolnieku vidusskolas 2. klases audzēknim fiziski un, iespējams, arī seksuāli pāri dara vecāko klašu zēni, skolas vadība sasauca vecāku ārkārtas sapulci, lai pārrunātu jautājumus saistībā ar drošību skolā. Vecāki zvanīja un lūdza tajā piedalīties arī presi, jo tieši no medijiem, ne skolas vadības, viņi uzzinājuši par notikumiem skolā. Kupli apmeklētajā sanāksmē valdīja saspringta gaisotne. Skolas direktore runāja par skolas labajiem darbiem, bet jautājumu par bērnu drošību un vardarbību skolās lekcijas veidā klāstīja skolas psiholoģe Daina Reinfelde. Viņa kā pašsaprotamu lietu vecākiem atgādināja, ka katrs reiz skolas laikā ticis pagrūstīts vai apsaukāts. Taču, tiklīdz D.Reinfelde sāka vainot masu medijus, kas vecākos esot uzjundījuši dažādas liekas emocijas, klausītāji viņu aprāva pusvārdā, liekot runāt par problēmu. Vecāki pieprasīja nekavējoties ieviest drošību skolā. Pirms diviem gadiem bērnu drošības labad mācību iestādē ierīkota iekšējā videonovērošana, taču vecāki uzskata, ka tā nav attaisnojusies. Tāpēc viena no vecāku izteiktajām vēlmēm bija policista dežūras skolā.Direktore: «Kāpēc kaut kas jāmaina?» Uz jautājumu, vai pēc vecāku lūguma par papildu drošības pasākumiem skolā mācību iestādē kaut kas mainīsies, direktore Klāra Stepanova «Ziņām» atbild ar pretjautājumu: «Kāpēc kaut kas būtu jāmaina? Ja jūs domājat šo konkrēto gadījumu, tad vispirms sagaidīšu policijas atbildi!»Direktore arī piebilst, ka policista Ozolnieku skolā nebūs, bet par papildu drošību tiekot domāts jau tagad, piemēram, pastiprinātas pedagogu dežūras starpbrīžos. «Skolēni ir jāaudzina un jārunā ar viņiem,» saka K.Stepanova. Nopietna saruna direktorei bijusi arī ar kolēģiem, taču ar cietušā puisēna vecākiem viņa tā arī nav tikusies. «Ziņām» viņa norādīja, ka to darīšot pēc policijas atbildes saņemšanas. Tikmēr zēna mamma katru dienu iet pakaļ bērnam uz skolu un no rīta pavada līdz klases durvīm, bet skolā puiku kā ganiņš uzmana audzinātāja, taču mamma stāsta – joprojām pāridarītāji viņas dēlam turpina draudēt un liek saprast, lai viņš maina skolu, citādi klāšoties plāni. Laba policiste un uzticami skolotājiJelgavas 4. vidusskolas direktors Agris Celms atzīst, ka policista dežūras viņa vadītajā mācību iestādē sevi attaisnojušas. «Mūsu skolā ir ļoti laba un redzīga policiste, kura iziet arī skolas ārpusē, izdzenā smēķētājus, iejaucas, ja garderobē notiek nekārtības, pieslēdzas, ja skolā bijis kāds nopietnāks incidents – ļoti labs un reāls atbalsts,» secina A.Celms. Viņš klašu audzinātājus aicina bērniem būt kā otrām mammām, pie kā jebkurā brīdī var iet izsūdzēt bēdas un izstāstīt notikušo. Ja kāds negadījums skolā noticis, 4. vidusskolā tas tiekot ne tikai formāli izskatīts: «Noskaidrojam, ar ko tas radies, un parasti konflikts sācies jau sen.» Iemesli mēdzot būt dažādi. Viņš gan atzīst, ka bijuši gadījumi, kad klases audzinātājs bijis distancēts un bērns viņam nav uzticējis problēmu. «Pamatā uzticas. Svarīgi – kā runā ar bērnu. Ja tualetēs arī notiek sliktas lietas, nedod Dievs, vardarbība, vienmēr atradīsies kāds, kas atnes informāciju līdz pedagogiem. Un nav vajadzīgas nekādas novērošanas kameras – visu izšķir saskarsme – atvērta un uzticīga,» pārliecināts A.Celms.
