Ar svinīgo brīdi pie Ādolfa Alunāna pieminekļa noslēdzies kārtējais (nu jau četrpadsmitais) latviešu teātra tēva dzimšanas dienai (11. oktobrī Ā.Alunānam apritēs 164 gadi) veltītais amatierteātru izrāžu festivāls «No aktiera nāk joki…».Atklāšanā atšķirībā no iepriekšējām reizēm tika dots vārds viesu teātriem, kuri kāpa uz skatuves ar latviešu teātra tēvam un Jelgavai veltītiem apsveikumiem. Muzikālo pavadījumu atklāšanas ceremonijā atskaņoja Liepājas Tautas teātra kapela, bet tā saucamo uvertīru noslēdza mājinieki ar Ā.Alunāna kupleju.Nosaukums «No aktiera nāk joki…» uzsver komiskā būtisko klātbūtni. Ne vienmēr bez smeldzes. Liepājas Tautas teātra «Es dzīvoju starp ezeru un jūru» (režisore Ināra Kalnarāja) ar vēju pilsētas dzejnieka Olafa Gūtmaņa tekstiem, kas ievadīja festivālu, veltīta pavisam nopietnai – savas dzimtās pilsētas, senāk dēvētas arī par Mencavu, mīlestības – tēmai.Vēl viena būtiska festivāla iezīme – latviešu autoru dramaturģija. «Ja nav dramaturģijas, nav teātra, ja nav nacionālās dramaturģijas – nav tautas,» atklāšanā uzsvēra Ā.Alunāna Jelgavas teātra galvenā režisore Lūcija Ņefedova. Liepājnieku izrādei sekoja mājinieku iestudētā Jāņa Jaunsudrabiņa «Jo pliks, jo traks» Arvīda Matisona un Andra Bolmaņa režijā, savukārt limbažnieki (režisore Inta Kalniņa) rādīja Anšlava Eglīša «Bezkaunīgos večus». Jēkabpils Tautas teātris (režisore Inta Ūbele) bija pievērsies nākamā janvāra jubilāra (110 gadu) Mārtiņa Zīverta dramaturģijai. Lielvārdes Tautas teātris kamerzālē izrādīja sava novadnieka Gunāra Priedes «Tīnu» Kārļa Lišmaņa režijā.
