Ar Rūpniecības un Tērvetes ielas krustojuma tuvāko māju iedzīvotāju pārmetumiem par miera traucēšanu un bažām par to, kāda veidosies kaimiņu būšana nākotnē, sabiedriskajā apspriešanā par jaunās koģenerācijas stacijas darbības sākšanu sadūrās SIA «Fortum Jelgava». Uzņēmuma valdes locekle Aina Bataraga gan centās pārliecināt, ka, stacijai darbojoties, nebūs būtiska kaitējuma videi, kā arī atvainojās par celtnieku pāridarījumiem, piemēram, putekļiem un darbu dēļ plaisājošām ēku sienām.
Uz sapulci bija atnākuši astoņi topošās stacijas apkārtējo māju iedzīvotāji. Viņiem netrūka jautājumu, par kuriem diskutējot, pasākums turpinājās divas stundas. Apspriež «post factum»«Dzīvojām klusumā un mierā, pēkšņi vienā dienā sākas drausmīgi trokšņi. Tiek dzīti betona pāļi. Vienos naktī man ir jādzird, kādos vārdos viens otru sauc divi strādnieki… Vai jūs nebijāt domājuši rīkot sabiedrisko apspriešanu, iepazīstināt ar saviem plāniem pirms celtniecības sākuma, nevis tagad, kad viss tikpat kā pabeigts? Nav runas par procedūrām, ko prasa likumi, bet tīri cilvēciski,» jautāja stacijai tuvējās mājas iedzīvotāja Mairita Stepiņa. A.Bataraga viņai atbildēja, ka agrāk tāda sapulce netika rīkota tāpēc, ka koģenerācijas stacija top rūpnieciskajā zonā, kur jau atrodas padomju gados uzbūvēta katlumāja (kas gan pēdējā laikā maz lietota). Valsts vides dienesta Jelgavas pārvaldes pārstāve Jolanta Ližus piebilda, ka stacijas iespaids uz vidi nav tik ievērojams, lai likums prasītu vēl pirms būvēšanas sabiedriski apspriest tās lietderību, tāpēc pieticis ar pilsētas Domes akceptu un publikācijām laikrakstos. A.Bataraga uzsvēra, ka salīdzinājumā ar padomju laikiem, kad šajā vietā tika pārliets un kurināts mazuts (jaunās stacijas celtniecības gaitā mazuta rezervuāri ir demontēti), vides kvalitāte ievērojami uzlabojusies. Apsvērusi iespēju pārcelties citvietSavukārt Tērvetes ielas iedzīvotāja LLU profesore Baiba Rivža iebilda, ka sakarā ar jauno kaimiņu izvēršanos viņas mājas vērtība ievērojami kritusies. No vibrācijas būvlaukumā sienās parādījušās plaisas. Profesores ģimene ir nobažījusies par piesārņojumu, ko radīs kurināmā transportēšana un dedzināšana. «Mēs apsvērām iespēju pārcelties uz citu vietu, taču tagad savu māju varam pārdot tikai par trešdaļu no agrākās cenas,» sacīja B.Rivža. Koģenerācijas stacijas būvniecības projekta vadītājs Ingus Kaprāns klāstīja, ka staciju no dzīvojamām mājām norobežos troksni izolējoša siena, bet šķeldu slēgtos konteineros automašīnas pievedīs tikai dienā. Arī uzglabās to slēgtās tvertnēs, kas izslēdz kurināmā putēšanu gaisā. «Fortum Jelgava» lēš, ka apkures sezonā ik dienu būs jāpiegādā 15 – 25 autokravas šķeldas. Lai, tās pieņemot, neveidotos automašīnu rinda, plānots pilsētas nomalē ierīkot stāvlaukumus. Nekas nevar «uziet gaisā»Uz jautājumu par industriālo risku, kāds pastāv, dzīvojot līdzās koģenerācijas stacijai, A.Bataraga atbildēja – drošības pakāpe «Fortum» uzņēmumos esot augsta. Daudzviet, arī Stokholmā, tāds objekts atrodoties dzīvojamo māju tuvumā. Tomēr valdes locekle atzina, ka uzņēmums bija vainīgs karstā ūdens noplūdē, kas gadījās pirms trim gadiem un sasniedza Tērvetes ielas 51. mājas dārzu. Toreiz esot plīsušas vecās siltumtrases caurules. A.Bataraga aicināja iedzīvotājus iesniegt pretenzijas par būvniecības laikā saplaisājušajām sienām un citiem nodarītajiem kaitējumiem, ko «Fortum», pavasarī beidzot būvdarbus, atmaksāšot. Viņa solīja īpašas atlaides, ja kaimiņi gribētu pirkt no «Fortum Jelgava» siltumu.Līdz 5. novembrim Valsts vides dienestā no iedzīvotājiem tiks pieņemtas iebildes un priekšlikumi saistībā ar topošās koģenerācijas stacijas darbību.«Fortum Jelgava» koģenerācijas staciju plāno pārbaudes režīmā iedarbināt aprīlī, bet pastāvīgi tā sākšot strādāt septembrī. Par kurināmo izmantos šķeldu un gāzi. Ja šķeldas pietrūks, kas gan esot maza varbūtība, tad varot kurināt arī ar kūdru.
