«Saprotu situāciju, taču māja, kad tajā sāka dzīvot, un šoseja atradās tajās pašās vietās, kur ir pašlaik,» par Valsts kancelejas direktores Elitas Dreimanes sūdzībām par pārāk trokšņaino Rīgas šoseju pie mājas Valgundes pagastā saka pagasta pārvaldes vadītāja Maija Lasmane. Valsts, ko amatpersona iesūdzējusi tiesā un par skaļo satiksmi prasa morālo kompensāciju, par prioritāti izvirzījusi sabrukušu ceļu un tiltu labošanu, nevis trokšņu slāpējošo sienu būvniecību.
Jelgavas Administratīvajā rajona tiesā septembra beigās saņemts E.Dreimanes pieteikums pret Satiksmes ministriju par morālo un personisko kaitējumu 11 tūkstošu latu apmērā. To viņai nodarījuši Rīgas – Liepājas šosejas trokšņi. Tiesā «Ziņas» noskaidroja, ka sākta lieta, taču pašlaik vēl nav zināms, kad to skatīs, parasti tas notiekot apmēram pēc astoņiem mēnešiem, kopš saņemts iesniegums.Grib palīdzēt citiemE.Dreimane, ar ko «Ziņām» vakar neizdevās sazināties, ziņu aģentūrai LETA skaidro, ka vairāk nekā gadu sarakstē ar ministriju mēģinājusi panākt risinājumu trokšņa mazināšanai. Pēc autoceļa brauktuves paplašināšanas un paaugstināšanas tas būtiski pārsniedz Ministru kabineta noteikumos noteikto pieļaujamo robežvērtību, tomēr konstruktīvs risinājums šādā veidā nebija iespējams. Viņa min, ka trokšņu robežvērtības pie viņas mājas, ko ierēdne mantojusi, pārsniegšanu apliecina arī Veselības inspekcijas veiktie testēšanas akti dažādos laika posmos. E.Dreimane tiesai lūdz atzīt Satiksmes ministrijas faktisko rīcību par prettiesisku, kā arī uzdot tai veikt pasākumus, lai nodrošinātu trokšņu līmeni atbilstoši pieļaujamai normai.«Apzinoties, ka ne visi iedzīvotāji labi pārzina likumdošanu un tāpēc viņu lūgumi tiek atstāti bez ievērības, nolēmu pati iziet šīs problēmas risinājuma meklējuma tiesisko ceļu,» uzsver E.Dreimane, piebilstot, ka tāda problēma Latvijā ir aktuāla daudziem iedzīvotājiem – par to liecina arī Valsts kancelejā saņemtās iedzīvotāju vēstules.Lai pasargātu, stāda eglītes «Latvijas valsts ceļu» sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Ieva Niedra informē, ka 2011. un 2012. gadā saistībā ar trokšņa jautājumiem uzņēmums atbildējis uz desmit Satiksmes ministrijai un «Latvijas valsts ceļiem» adresētām vēstulēm. «Prettrokšņa pasākumus ierobežo līdzekļu trūkums ne tikai šo darbu veikšanai, bet valsts autoceļu uzturēšanai kopumā. Valstī apmēram 25 procenti autoceļu ar melno segumu un 38 procenti autoceļu ar grants segumu ir klasificējami kā sabrukuši, vairāk par pusi tiltu ir sliktā stāvoklī,» I.Niedra uzskaita problēmas, ar kurām valsts iecerējusi tikt galā vispirms, piebilstot – ja rekonstrukcijas projektos iekļautu prettrokšņa pasākumus, ievērojami samazinātos rekonstruēto posmu garumi.Prettrokšņa pasākumu izmaksas atkarīgas no realizējamā pasākuma veida un ir ļoti atšķirīgas. Aptuveni četru metru augstas prettrokšņa sienas izmaksas ir no 350 līdz 500 latiem par metru. Pašlaik prettrokšņa siena izbūvēta tikai autoceļa Rīga – Ainaži posmā – pie Saulkrastu apvedceļa. Šajā posmā veikti arī citi prettrokšņa pasākumi, piemēram, egļu dzīvžoga stādīšana.Vairs nebūvēValsts kancelejas direktores E.Dreimanes amatpersonas deklarācija liecina, ka viņai Valgundes pagastā pieder mājīpašums – 0,3 hektāri zemes, māja un saimniecības ēka –, kā arī 0,9 hektāru zemesgabals «Roždārzi».Pagasta pārvaldniece M.Lasmane «Ziņām» stāsta, ka pārvaldē E.Dreimane nav vērsusies, arī no citiem iedzīvotājiem sūdzības par Rīgas – Liepājas šoseju nav saņemtas. «Protams, šoseja ir skaļa, satiksme liela, brauc daudz smago mašīnu,» atzīst M.Lasmane. Viņa stāsta, ka pagasta teritorijā tiešā tuvumā pie šosejas izbūvēts maz māju, to kopskaits neesot pat desmit, arī pēdējā laikā jaunas mājas pie paša lielceļa nav celtas.
