Neparasti siltajā sestdienas vakarā, noslēdzoties Noras Bumbieres jauno dziedātāju konkursam, skvērā pie pilsētas kultūras nama atklāta piemiņas zīme jelgavniecei izcilajai latviešu estrādes dziedātājai Norai Bumbierei (1947 – 1994).
Uz piemiņas zīmes atklāšanu bija atnākuši ap divsimt pārsvarā vecākās paaudzes jelgavnieku, no kuriem daudziem bija rudens ziedi – asteres un miķelīši. Viņu vidū arī N.Bumbieres līdzgaitnieki dziedātāji Viktors Lapčenoks, Margarita Vilcāne un Žoržs Siksna. Nodziedot pantiņu no septiņdesmitajos gados populārās N.Bumbieres izpildītās Raimonda Paula dziesmas «Atvadas vasarai», runu iesāka dziedātājas māsa Māra Zustrupa. Viņa pateicās visiem, kuri atbalstījuši pieminekļa tapšanu, īpaši uzslavējot Jelgavas Tirkīza kori, kas televīzijas šovā «Koru kari» šim mērķim savāca nozīmīgu summu, un pilsētas Domi, kas atbalstīja ideju gan finansiāli, gan arī politiski, piesaistot savulaik Zaļo un Zemnieku savienības kontrolētās akciju sabiedrības «Latvijas valsts meži» līdzekļus.Piemiņas zīme ir 6,20 metrus augsta nerūsējošā tērauda skulptūra ar bronzas kļavu lapām, bet pamatne veidota no granīta. Mākslas objektam pieskaņots īpašs apgaismojums. Piemiņas zīmes autors tēlnieks Kārlis Īle stāstīja, ka darbs veidots pēc divu N.Bumbieres izpildīto Raimonda Paula dziesmu motīviem – «Mēmā dziesma» un «Dziesma par pēdējo lapu».Daži klātesošie izteica arī kritisku viedokli, ka uz bronzas kļavu lapas atveidotais sievietes tēls nav līdzīgs N.Bumbierei. «Es baidījos, ka jelgavnieki, kuri ar dziedātāju dzīvojuši kopā, teiks: «Nav līdzīga, nav līdzīga!» Taču Nora Bumbiere ļoti atšķiras, kāda bija jaunībā, slavas laikos un norietā. Esmu daudz skatījies viņu videomateriālos un fotogrāfijās un sapratu, ka varu atveidot tikai vienu viņas izteiksmi. Noras māsa Māra to atzina par labu,» «Ziņām» paskaidroja mākslinieks K.Īle.Mākslas zinātnieks Māris Brancis «Ziņām» teica, ka piemiņas zīmei piemīt idejai atbilstoša noskaņa. «Bumbieres personība nav tik izteikta šā mākslas darba dominante. Mēs katrs sevi varam iedomāties gan kā krītošu, gan kā ugunskura vējā gaisā parautu lapu,» sacīja M.Brancis. Sestdienas vakara tumsā ik pa brīdim pie piemiņas zīmes pienāca jelgavnieki, kuri fotografējās un apskatīja jauno mākslas objektu. Jau vēstīts, ka piemiņas zīmi bija plānots atklāt 21. septembrī, taču tad tēlnieks to vēl nebija pabeidzis.
