Tuvojas vasaras vidus, tūlīt degsim Jāņugunis un vīsim vainagus.
Tuvojas vasaras vidus, tūlīt degsim Jāņugunis un vīsim vainagus. Taču neaizmirsīsim, ka jau mūsu senči piedēvēja zāļu dienā plūktajām zālītēm īpašu dziedniecisku spēku.
Kaut arī aptiekas ir pilnas ar visdažādākajām ķīmiskajām zālēm un tālās zemēs augušu brīnumaugu uzlējumiem un balzamiem, mūsu organismam piemērotākas ir tepat Latvijā augušās un vāktās zāļu drogas. Lai rudenī un ziemā tiktu pie smaržīgas un dziednieciskas zāļu tējas tases, vasarā nedrīkst nokavēt īsto augu vākšanas laiku. Savas ģimenes vajadzībām ir vērts salasīt vienkāršos, bet ļoti vērtīgos augus, kas aug vai katrā pļavas stūrī.
Atgādinu:
augus nevāc ceļmalās, suņu un kaķu iecienītās sētmalēs un izgāztuvju tuvumā;
augus lasa sausā laikā, kad uz tiem ir nožuvusi rasa. Slapji augi ir grūtāk izžāvējami, tas mazina viņu vērtību;
lapas ir vērtīgas auga ziedēšanas sākumā, kad beigusies to augšana. Izņēmums ir milteņu, brūkleņu un māllēpju lapas. Lai nekaitētu auga dzīvotspējai, vāc ne vairāk kā trešdaļu no lapām. Ja tās ir samērā sīkas, nogriež virszemes daļu, bet pēc izžāvēšanas lapas notrauš;
lai nodrošinātu drogas kvalitāti, lapas nedrīkst plūkt no slimiem un kaitēkļu bojātiem augiem;
ziedus ievāc vai nu ziedēšanas sākumā (piemēram, kliņģerītes, māllēpenes, kumelītes) vai arī pilnas ziedēšanas fāzē (piemēram, liepziedus, maijpuķītes, rudzupuķes);
ārstniecības augus žāvē no saules aizsargātās, ēnainās vietās, vislabāk caurvējā (piemēram, bēniņos);
saulē kaltētiem augiem izzūd ēteriskās vielas;
iestājoties lietainam laikam, augus var žāvēt siltās, sausās telpās;
auga saknes pirms žāvēšanas tīri nomazgā un sagriež nelielos gabaliņos, lai ar pārāk ilgu kaltēšanu nemazinātu auga dziednieciskās spējās;
lai arī Jāņos lasītās zālītes pēc senču ticējuma ir visvērtīgākās, tās jāvāc katram augam atbilstošā laikā.
Jāņu dienā jānoplūc no trim sugām pa deviņām puķēm un jānopin vainags. Ja vainagu kāds noņems, tad būs kāzas.
Kam slimas acis, tam zāļu rītā jāiet tās mazgāt rasā, tad paliek vesels.
Pirtsslota jāsien Zāļu dienā.
Ceļmallapas liek uz augoņiem un iekaisumiem, jo tās izvelk karstumu un mazina pampumu.
Vērmeļu tēja, tāpat kā medus, der deviņdesmit deviņām vainām.
Baldriāns lietojams pret uzbudinātiem nerviem un krampjiem. Augs zaļš jānoplūc un tūdaļ jāliek šņabī, lai pastāv divas nedēļas. Kad zināmais laiks pagājis, tad pēc ēšanas jāiedzer viena ēdamā karote.
Asā dadža sakne jārok pirms Jāņiem, jāsagriež šķēlītēs un jāizžāvē. Šo sakņu tēja der pret dūrējiem.
Brandvīnā iemērkti biškrēsliņi der pret cērmēm.
Latviešu tautas ticējumi
