Sākums 9. un 11. oktobra «Zemgales Ziņās».
Ilva Rugevica, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sakaru punkta dispečere, teic – viņai vienkārši patīk ceļot, neesot nemaz obligāti braukt kaut kur tālu un uz ļoti eksotiskām zemēm. Turpinām iepriekšējos numuros aizsākto ceļojuma aprakstu.Bauda vīnu degustāciju Ceļotāji pabijuši arī Lionā un Dižonā, tur izbaudījuši Burgundijas vīnu degustāciju. Ilva nesauc sevi par lielu vīnu pazinēju, taču vienu varot teikt droši – pašai negaršo saldie vīni. Un Burgundijā tādus, par laimi, neražojot. Daudzi vīna darītāji gan pa savām darītavām tūristus nemaz nevadā. Ceļotāji viesojušies īpašā vietā, kas domāta tieši vīna degustācijām. Vispirms ievesti zālē, kur sākumā valda tumsa. Tad sāk skanēt audioieraksts par vīna ražošanas vēsturi, paralēli izgaismojas eksponāts, par kuru tiek stāstīts. Gaismas un skaņas efekti, filmiņas – kopumā tas šķitis ļoti interesanti. Degustācijai piedāvāti ne tie paša «lētākā gala», bet arī ne dārgākie vīni – cenu kategorijā tie bijuši vidusmēra klasē. Gide stāstījusi, ka paši franči ikdienā nedzer vissmalkākos un dārgākos vīnus. Viņiem ir tā saucamie «galda vīni», kas nav tik dārgi un izsmalcināti. Pēc tam bijusi iespēja vīnus arī iegādāties. Tūristi saņēmuši ieteikumu – ja viņi grib ieguldīt naudu, tad var nopirkt pudeli un pēc gadiem to jau par krietni augstāku cenu pārdot – jo ilgāk vīnu uzglabā, jo dārgāks tas kļūst. Savulaik citā ceļojumā Ilva izbaudījusi vīnu degustāciju Ungārijā. Salīdzinot varot teikt, ka tur vairāk likts akcents uz kvantitāti, bet Burgundijā galvenais bijusi kvalitāte. Uzkāpj uz Doma jumta Itālijā ceļotāji apskatījuši Milānu, pēc tam ar kuģīti braukājuši pa Komo ezeru. Ilva atklāj, ka viņai Milāna asociējas ar Rīgu – mazliet citādu, bet tomēr Rīgu. Viena no iespaidīgākajām celtnēm bijusi Doms, izmantojuši arī izdevību uzkāpt uz tā jumta. Kāpnēm bijuši 150 pakāpienu, kas nav licies pārāk daudz. Jumta laukums ir 800 kvadrātmetru, varējuši pa to staigāt, apskatīt tornīšus ar visām cakiņām. Santa Maria Della Grazia baznīcā atrodas slavenā Leonardo da Vinči glezna «Svētais vakarēdiens». Pēc Dena Brauna romāna «Da Vinči kods» un vēlāk arī filmas nākšanas klajā šo baznīcu tūristi gāžot riņķī, tāpēc tur var tikt nelielās grupiņās pēc iepriekšēja pieraksta. Ceļotājiem no Latvijas tas nav izdevies. Slavenais operteātris «La Scala» no ārpuses esot visai necila ēka, daudz interesantāk apskatīt iekštelpas – skaisto zāli, dažādos tērpus no operuzvedumiem. Īpašu iespaidu atstājis Komo ezers. «Ja es būtu miljonāre, tad noteikti villu pirktu Komo ezera krastā!» ceļojuma laikā nodomājusi Ilva. Viņa atzīst, ka Itālija nav tik perfekta kā Monako, tā ir dzīvīgāka, reālāka, tāpēc tur paticis labāk. Komo ezera forma ir kā otrādi apgriezts Y burts. Tur vietējais satiksmes līdzeklis ir kuģītis – līdzīgi kā mums autobuss. Kuģītis brauc no viena krasta uz otru, ik pa laikam piestāj kādā no piestātnēm. Tūristi izvēlējušies kuģīti, ar kuru var braukt lēnā garā, nesteidzoties. Līdz Menadžo nokļuvuši divās stundās. Šī pilsētiņa un vēl Beladžo pretējā krastā Ilvai iepatikušās īpaši.Ēduši arī īstas itāļu picas. Cik iznācis Itālijā būt, tās parasti ir ļoti vienkāršas, nav pārsātinātas ar visu ko, kā nereti tas ir mūsu ēstuvēs, secina Ilva. Itālieši cep plānu picas pamatni, uz tās klāj, piemēram, tikai sieru vai arī sieru un šķiņķi, vai sieru un sēnes.Jāsajūt īpašais smeķis Pēc iespaidiem bagātā ceļojuma Ilva ir pārliecināta, ka atkal sāks krāt naudu, lai arī nākamvasar varētu kur aizbraukt. Visticamāk, šis ceļojums gan nebūšot tik tāls kā šovasar un noteikti arī neapceļošot tik daudzas valstis. No iespaidu pārbagātības var arī nogurt, viņa neslēpj. Ilva atceras, ka grupā bijuši daudzi pieredzējuši ceļotāji, kas nule atgriezušies no viena, bet jau pošas nākamajam braucienam – viņi apceļojuši ne vien Eiropu, bet arī daudzas eksotiskas valstis. «Sākumā es klausījos kāru ausi, man likās – ak, laimīgie! Bet otrās nedēļas beigās šķita – nē, brauciet uz savu Maltu un izklaidējieties! Man liekas – vairs nav tas smeķis, ja tu katru mēnesi brauc. Ja vienreiz gadā aizbrauc, tad tiešām tas ir īpaši.»
