Ozolnieku novada Teteles pamatskola svin 180 gadu jubileju.
«Mūsu skolēni vienmēr sacījuši, ka mācījušies pašā skaistākajā skolā. Te vēl jūtama barona Fridriha fon Bēra elpa,» savējos to atkal sajust izglītības iestādes 180 gadu jubilejā aicina Teteles pamatskolas direktores vietniece un 1990. gada absolvente Ineta Sauša. Būs ko stāstīt un atcerētiesSvinības senā parka lapu zeltā ieskautajā skoliņā, no kuras sliekšņa manāms Lielupes rāmais plūdums, sāksies jau rīt ar īpašu vēstures stundu, dziesmām, dzeju, garšīgiem un gaisīgiem pārsteigumiem tagadējiem skolēniem. Savukārt svētku kulminācija būs sestdien, 27. oktobrī. Pulksten 14 Teteles pamatskolā pulcēsies bijušie pedagogi, darbinieki un direktori, novada pārstāvji, sadarbības partneri un citi ciemiņi, bet vakarā jubilāres «klēpī rausīsies» absolventi. «Esam sagatavojuši nelielu programmiņu. Būs brīvais mikrofons – varēs apsveikt, atcerēties, kopā padziedāt. Viena telpa pārtaps skolas muzejā. Mums ir ļoti interesantas fotogrāfijas pat no 1898. gada,» atkalredzēšanos gaida arī direktore Jeļena Žoide. Viņa piebilst, ka svētkiem, zīmējot apsveikuma kartītes un sapošot apkārtni, cītīgi gatavojušies arī visi 183 1. – 9. klašu audzēkņi. Starp citu, viņi bijušajā Jelgavas rajonā ir vienīgie, kuri var izvēlēties mācīties tā saucamajā latviešu vai krievu plūsmā. Integrācijas paraugstunda«Parasti visiem ir divi standartjautājumi – vai jūtamies droši, ka mums blakus ir upe, un kā sadzīvo abas plūsmas? Atbilde vienkārša – bērni ir pieraduši! Stundas abu plūsmām notiek paralēli, bet interešu izglītības nodarbības un pasākumi, izņemot Jaungada svinības un izlaidumus, visiem ir kopā. Atšķirība vien tā, ka īstenojam arī mazākumtautību izglītības programmu, kurā vairāki priekšmeti tiek pasniegti arī bilingvāli un valsts valodā,» skaidro J.Žoide, noraidot jelkādu nacionālu «dzirksteļošanu». Gluži otrādi – Teteles skolēni ir draudzīgi un patriotiski. Par to liecina, piemēram, Lāčplēša dienas pasākums, kad bērni svinīgi dodas lāpu gājienā uz vietējiem kapiem, kur atdusas Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. «Viņu mazmazbērni joprojām mācās un strādā mūsu skolā,» piederības līniju velk direktore.Palikšana Teteles pusē, ja reiz dzīve te atvedusi, šejienes ļaudīm ir diezgan raksturīga, turpina J.Žoide. «Lielākoties pie mums mācās vietējie bērni no apkārtējām lauku mājām un Ānes ciemata. Kad pagājušā gadsimta četrdesmito gadu beigās tur atjaunoja ķieģeļu rūpnīcu, no Baltkrievijas atveda daudz strādnieku. Tā viņi joprojām te dzīvo. Tāpēc arī izveidojās krievu valodas mācību plūsma,» viņa atklāj integrāciju darbībā.Antona ēraTaču Teteles pamatskolas skolēnu, vairāki no kuriem izglītības iestādē ierodas krietni pirms astoņiem no rīta, bet mājās lielākoties ar autobusu dodas trijos pēcpusdienā, galvenais uzdevums ir mācīties. Šajā ziņā var lepoties, priecājas I.Sauša. «Turamies līmenī. Rezultāti mums bijuši arī augstāki nekā Jelgavas un Ozolnieku novados kopumā. Daudzi mūsu audzēkņi iestājas labās ģimnāzijās un koledžās. Ir arī bērni, kuriem konstatēti mācīšanās traucējumi, tāpēc esam licencējuši divas speciālās izglītības programmas, kurās strādājam ar viņiem individuāli,» stāsta direktores vietniece, sākumskolas un vēstures skolotāja, kura Teteles pamatskolā pēc absolvēšanas atgriezās 1997. gadā. Savu skolas laiku Ineta atceras pilnu pārmaiņu un eksperimentu, kad, piemēram, pēkšņi nozīmi zaudēja sarkanie pionieru kaklauti un skolēnu formas, no 7. klases varēja uzreiz «ielēkt» devītajā, un beigu eksāmenus aizvietoja iestājeksāmeni izvēlētajā mācību iestādē. Savukārt atgriezties un iejusties darbā palīdzējušas Teteles skolotāju kolektīvam raksturīgās siltās un draudzīgās savstarpējās attiecības, kā arī iepriekšējā direktora Antona Želnas atbalsts. «Tā arī viņa vadīšanas laiku saucam – par Antona ēru! Tam raksturīga stabilitāte, izaugsme, saimnieciskums, ko viņš ienesa. Antons bija mans pirmais direktors un tas, kurš man iemācīja reāli strādāt,» atzīst I.Sauša. Dramatisks pārmaiņu laiksA.Želnas darba gadi direktora amatā (1991 – 2009) tiešām bijuši raženi. Viņa laikā skola atguva vēsturisko nosaukumu, tika renovēts skolas parks, pārveidota izglītības iestādes centrālā ieeja, restaurēts Tetelmindes tornis. Atjaunots skolas muzejs, vieniem no pirmajiem ierīkota datorklase un multimediju kabinets, kā arī iedibinātas jaunas tradīcijas, piemēram, šahista Friča Apšenieka piemiņas kausa turnīrs skolēniem un pieaugušajiem.Savukārt J.Žodes laiks nāca ar sāpīgām un dramatiskām pārmaiņām Latvijas izglītības sistēmā. «Tā bija šoka terapija, ko aizmirst nav iespējams. Pulciņus un pagarināto grupu «nogrieza», vienu brīdi skolēniem pat nācās mācīties apvienotajās klasēs. Taču nevienu skolotāju neatlaidām. Aizgāja vien trīs darbinieki, kas bija pensijā,» atceras direktore, kurai Teteles pamatskolā aizvadīti jau 24 gadi. Jeļena skolā ieradās saskaņā ar nosūtījumu. «Pirmais, ko atceros, bija skaistais parks. Pirms tam nekad nebiju ne mācījusies, ne praksē gājusi mazā skolā, bet man uzreiz iepatikās lauku bērni – labsirdīgi, atsaucīgi, mīļi. Arī kolektīvs. Toreiz latviski varbūt tikai trīs vārdus zināju. Kolēģi iemācīja,» savējos uzteic J.Žoide. Kopā ar komandu viņai arī izdevies nosargāt skolu un palaist jaunam lidojumam. Pēc stundām, kas vairs nav iedomājamas bez informāciju tehnoloģijām un elektroniskā žurnāla, ko lieto visi pedagogi, pamatskolēni dejo sporta un hiphopa dejas, spodrina savas prasmes instrumentālajā un vokālajā ansamblī, apgūst folkloru. Spēlē šahu, volejbolu un futbolu. Apglezno zīdu un stiklu un piedalās literāri dramatiskajā pulciņā. Viņiem arī patīk iesaistīties dažādos ES līdzfinansētos starptautiskos projektos. Piemēram, pērn labiekārtots Teteles parks, bet patlaban, iepazīstot tradīcijas un veidojot vārdnīcu, rit sadarbība ar rumāņu skolēniem.«Uzskatām sevi par stabilu lauku pamatskolu un nākotnē raugāmies droši. Ar vai bez mums, bet skola te būs!» optimisma un darbaspara pilna ir direktore. Siltākās atmiņasAivars Birulis, finanšu un nekustamā īpašuma eksperts, 1991. gada absolvents Teteles pamatskola ir pirmā mācību iestāde, kurā esmu bijis visilgāk. Īsta lauku skola ar sešiem skolēniem vienā klasē. Šis laiks man asociējas ar visjaukākajām atmiņām. Bijām kā viena ģimene. Siltas attiecības bija ne tikai ar skolēniem, bet arī skolotājiem. Draugi, kas iegūti tajā laikā, tādi palikuši līdz pat šai dienai. Pateicoties skolai par iegūtajām zināšanām, kopā ar brāli Juri Biruli pirms četriem pieciem gadiem Teteles pamatskolā iedibinājām balvu – divreiz gadā iespēju robežās labākajiem piešķiram 50, 30 vai 20 latu. Dievs devis mums, tāpēc gribam dot tālāk un tieši tajā vietā, kur siltākās atmiņas.Teteles pamatskola Tetelmindes tautskolu 1832. gadā nodibināja barons Fridrihs fon Bērs. Tā atradās muižā, kuru 1919. gadā nodedzināja bermontieši. Teteles 1. pakāpes pamatskola no 1919. līdz 1943. gadam. Teteles nepilnā vidusskola no 1944. līdz 1951. gadam. Teteles 1. septiņgadīgā skola ar latviešu mācību valodu un 2. septiņgadīgā skola ar krievu mācību valodu no 1951. līdz 1962. gadam. Sprīdīšu astoņgadīgā skola ar abām mācību valodām no 1962. līdz 1992. gadam. Skolas piebūve pabeigta 1974. gadā. Patlaban skolā mācās 183 skolēni, strādā 24 pedagogi un septiņi tehniskie darbinieki. Darbā atgriezušās absolventes Ineta Sauša, Aija Vērniece, Alla Ševko, Jeļena Gilinska un Jeļena Barsukova.
