Asteru un Puķu ielas iedzīvotājiem jau vairākus gadus nākas sadzīvot ar lapsām. Tās bezbailīgi staigā pa bērnu rotaļu laukumiem, vandās pa miskastēm un plēš citus dzīvniekus. Otrdien vietējie iedzīvotāji bijuši liecinieki, kā skolas sporta laukumā rudaste saplēš un apēd kaķi. Pēc ilgākas cīņas ar dienestiem, kas sākumā no Pašvaldības policijas sūtījuši uz dzīvnieku izolatoru, bet no turienes uz Pārtikas un veterināro dienestu, beidzot problēmai pievērsusies pašvaldības aģentūra «Pilsētsaimniecība». Tagad dzīvnieku ķērāji rudastes notveršanai izlikuši slazdus un iedzīvotājiem iesaka gaidīt, līdz viltnieci notvers.
Asteru ielas 10. nama iedzīvotājs Fredis, pastaigājoties ar suni, redzējis īstenu drāmu, kuras galvenajā lomā bija lapsa. Rudastes gaitām viņš līdzi sekojis vairākas minūtes, bet pēc tam aktīvi iesaistījies saziņā ar saimnieciskajiem dienestiem, aicinot nekaunīgo meža dzīvnieku noķert. Iedzīvotāji sāk pierast«Lapsa zobos bija saķērusi kaķi un iespruka ar to 5. vidusskolas sporta laukumā, tur viņa kaķi saplēsa un apēda, cilvēki, tajā skaitā bērni, to visu redzēja,» sašutis stāsta jelgavnieks, kurš notikumus ar telefonu uzfilmējis. Tālāk lapsa devusies tuvāk skolai un klaiņojusi tur, bērnu bariņš aiz sajūsmas skrējis tai pakaļ. «Esmu sašutis! Zvanīju policijai, Pārtikas un veterinārajam dienestam, dzīvnieku ķērājam un skolai, lai brīdinātu par lapsu sporta laukumā, bet 40 minūšu laikā neviens tā arī nereaģēja. Pārtikas un veterinārais dienests man atbildēja: nodošu informāciju vadībai, un lemsim, ko darīt. Policija mani pasūtīja trīs mājas tālāk un arī neatbrauca, bet skola vien pateica paldies par informāciju. Visā šajā laikā pirmās te ieradās «Zemgales Ziņas»,» notikumu secību atstāsta Fredis. Arī kāda cita iedzīvotāja Diāna stāsta, ka lapsas tur klaiņo jau vairākus gadus. Pērn tā manīta arī bērnu rotaļu laukumā. Diāna par šo jautājumu iepriekš runājusi ar bērnudārza «Pasaciņa» administrāciju, jo ļoti bieži no rītiem pa ceļam uz dārziņu mazuļus un vecākus «sveicinājušas» lapsas. Tika izlikti slazdi, taču rudastu vietā tajos noķerts viens ezītis un viens kaķis, atceras Diāna. Vietējā sirmgalve Boļeslava stāsta, ka lapsas Asteru ielas rajonā klaiņo jau gadiem. Iedzīvotāji pat zinot, kur tās izveidojušas alas, no kurām ārā tiek vesti bērni, tādējādi lapsu populācija turpinās straujā progresijā. «Tepat pretī mājām ir betona noliktavas, kur zem blokiem lapsas arī dzīvo. Viņas ir drošas un ne no kā nebaidās,» novērojusi pensionāre. Vakaros tās apstaigā un izrevidē arī atkritumu urnas.Lapsas viltība pārspēj ķērājusAģentūras «Pilsētsaimniecība» direktors Andrejs Baļčūns skaidro, ka lapsu problēma nepastāv visu laiku, bet periodiski, un tieši tagad tās atkal esot uzradušās. «Aģentūra ir noslēgusi līgumu ar dzīvnieku ķērāju, kas risina šo jautājumu. Izlikti slazdi. Tuvākajā laikā vēlreiz runāsim, ko vēl varētu darīt, lai lapsu skaitu pilsētā samazinātu. Ja būs zināmas konkrētas vietas, kur tās mitinās, ar ķērāju tiks pārrunāts, kā tās labāk likvidēt, piebilst A.Baļčūns. Dzīvnieku ķērājs Jānis Bite «Ziņām» stāsta, ka lapsu problēma Jelgavā aktualizējusies pēdējo piecu gadu laikā. «Pilsētā to ir aptuveni desmit, katru gadu vairākas tiek noķertas, bet tas ir ļoti grūti izdarāms. Lapsas ir izveicīgi un gudri dzīvnieki. Visvairāk tās koncentrējas vietās, kur ir nesakārtota vide – pamestās, aizaugušās teritorijās,» skaidro J.Bite.Speciālista teikto, ka pilsētā mīt tikai desmit kūmiņu, liek apšaubīt aģentūras «Pilsētsaimniecība» statistika – šogad jau noķertas sešas lapsas, vēl 12 savāktas beigtas. Lapsas uzietas Sieramuižas, Asteru, Dambja, Saldus, Satiksmes ielas, kā arī Dobeles šosejas apkaimē un citviet Jelgavā.«Uz pasūtījumu» slazdā nelien Ķērājs J.Bite stāsta, ka lapsas ir arī citu pilsētu problēma. Jelgavā tās tiek ķertas visu gadu, pārsvarā ar speciāliem slazdiem. Klaiņojošos dzīvniekus nereti mēdz notvert, lietojot speciālu šauteni, ar ko dzīvniekam iešļircina miegazāles, taču pilsētā ieroci šim nolūkam izmantot ir sarežģīti – tad dzīvniekam kādu brīdi jābūt nekustīgam, bet lapsas ir ļoti kustīgas. Turklāt jāšauj ne tālāk kā no piecu metru attāluma, bet cilvēkiem, kas to redz, tas var šķist kā apdraudējums. Pārlieku drošās rudastes, visticamāk, dzimušas pilsētā un nejūtas īpaši apdraudētas, lai gan ir uzmanīgas. Arī speciālajos būros jeb slazdos lapsas iet nelabprāt. J.Bite stāsta, ka konsultējies ar medniekiem un zvēra pievilināšanai izmēģinājis dažādas metodes. Divas nedēļas naktīs dežurējis un vaktējis lapsu, bet «uz pasūtījumu» tā nenākot. Asteru ielas apkaimē izlikti slazdi – lapsu ķeršanas būri –, kas cilvēkiem nekaitē. Tagad atliekot gaidīt, kad kāda iekritīs. J.Bite ir pārliecināts, ka lapsas cilvēkiem neko sliktu nedara un nav trakas, bet tikai pārlieku drošas. Skolēnus brīdina netuvotiesJelgavas 5. vidusskolas direktora vietniece Jeļena Golmeistere stāsta, ka kolēģi lapsas ap skolas teritoriju pēdējo trīs gadu laikā manījuši bieži, īpaši rudeņos. Pēdējais signāls saņemts otrdien, kad lapsu netālu no skolas redzējuši arī pagarinātās grupas bērni. «Pēc notikušā skolotāji aicināti instruēt bērnus, lai netuvojas dzīvniekiem, kā arī skaidrot, kā rīkoties, ja iznācis sastapties ar meža plēsēju. Par to tiks runāts arī ar pārējo, ne tikai pagarinātās grupas, klašu audzēkņiem un skaidrots, ka dzīvnieki var būt arī slimi ar bīstamām kaitēm,» saka J.Golmeistere.
