Par mīlestību pret ģimeni, korporāciju un studentu pilsētu stāsta Eduards un Sandra Grigorjevi, kas ne vien iepazinās, bet arī nākotni plāno pavadīt Zemgales sirdī – Jelgavā.
«Mēs esam «egromoni». Jauni, skaisti, iemīlējušies, drauguprāt, – paraugpāris Sandra un Egro, kā arī mūsu pirmdzimtais dēliņš Rolands. Mēs esam spilgtas, radošas personības, pilnas svaigām un netradicionālām idejām. Mēs nekad nesēžam malā, patīk radīt svētkus sev un citiem. Esam kā meduspods, ap kuru spieto daudz bišu – mūsu draugi,» par sevi pašu izveidotā blogā internetā stāsta Grigorjevu ģimene. Sandra ir jelgavniece, augusi ģimenē ar vecāko māsu Ingūnu. Viņas vecāki Rasma un Andris ir mācībspēki Lauku inženieru fakultātē, tomēr Sandra izvēlējās studēt socioloģiju. Bet Eduards nāk no Kurzemes puses – Vaiņodes –, ir vienīgais bērns ģimenē, skolas laikā bija ļoti vispusīgs un piedalījās dažādos ārpusklases pulciņos, izvēlējās studēt Informācijas tehnoloģiju fakultātē Jelgavā, jo datorzinātnes iepatikās jau pamatskolā.Balles dejas un dzejas veltījumi Dzīvē viss ir likumsakarīgi, un tie, kuriem jāsatiekas, vienmēr satiksies. Tā pirms sešiem gadiem LLU žurnāla «Plēsums» piecdesmit gadu jubilejas ballē rudenī satikās arī Sandra un Eduards. Sandra tolaik studēja Sociālo zinātņu fakultātē un strādāja žurnālā, bet Eduards, Sandras kursabiedrenes un labākās draudzenes Lāsmas Dobeles (toreiz – Līcīte) aicināts, bija balles vadītājs. Viņš jau bija absolvējis LLU Informācijas tehnoloģiju fakultāti, bieži mēdza iesūtīt «Plēsuma» dzejas rubrikai savus lirikas darbus ar pseidonīmu Egro. Dažas dejas Sociālo zinātņu fakultātes dienu ballē un dzejas veltījumi žurnālā pierādīja abpusējas simpātijas, un jau pavasarī viņi sevi dēvēja par pāri. Nākamā gada rudenī abi sāka studijas maģistrantūrā ekonomikā, šoreiz kā kursabiedri. Studiju noslēgumā attiecības aprobežojās vien ar sasveicināšanos, jo abi bija aizņemti ar maģistra darba rakstīšanu – viens kopmītnes virtuvē, otrs istabā. Pēc nepilnu divu gadu draudzības Sandras dzimšanas dienā «Līvu akvaparkā» uz tiltiņa tika izteikts bildinājums. Egro smej, ka satraukums ņēma virsroku, taču katram vīrietim ir jānobriest līdz tik svarīgam lēmumam, jo tas neesot jautājums, ko var uzdot katru dienu un jebkurai sievietei. Baznīcas un kāzu svinībām atbilstoša viesu nama meklējumos pāris devās ekskursijā uz Kurzemi, kur izvēlējās Alsungas katoļu baznīcu, kas atrodas nelielā pakalniņā Alsungas dzirnavezera krastā. Lepna, kad nosauc par sievuLai būtu pārliecināti par savu izvēli un jūtām, pirms kāzām saderinātie kādu laiku dzīvoja šķirti, līdz 2010. gada karstākajā dienā – 7. augustā – apprecējās. «Jebkura pasākuma atslēgvārds ir publika. Mūsu gadījumā trīsdesmit procenti viesu bija radinieki, bet atlikusī daļa – draugi, tāpēc pasākums izvērtās iespaidīgs, turklāt trīs dienu garumā,» stāsta Eduards. Visemocionālākā pasākuma daļa bijusi mičošana, kas norisinājās suitu sievu vadībā. Pāris kopā ar draugiem dejoja gatves deju, kas iestudēta vairākos mēģinājumos, turklāt 22 dejotāju sastāvā profesionāļi šajā jomā bija tikai divi. «Mammas mūs nolika gulēt, taču varēja dzirdēt, ka balle rit pilnā sparā. Tur tāda jautrība, bet mums jāguļ,» smejoties atceras Sandra, sacīdama, ka abi vēlējās pievienoties dzīrēm. Uz jautājumu, kā mainījās dzīve pēc kāzām, viņa saka – lielākās izmaiņas piedzīvotas līdz ar dēliņa piedzimšanu. Arī mammas teikto par ieslīgšanu netīros traukos un nemitīgās domstarpībās ar vīru uz savas ādas vēl nav izjutusi, taču jūtas lepna ikreiz, kad Eduards, iepazīstinot ar viņu, Sandru dēvē par savu sievu.Ģimenei bija liels pārsteigums, kad šoziem sagaidījuši savu pirmdzimto dēliņu. «Visi trīs ultrasonogrāfijas uzņēmumi uzrādīja, ka gaidāma meita. Piemeklējām meiteņu vārdus, taču drēbītes un ratiņus pirkām neitrālās krāsās. Liktenīgajā dienā vecmāte aicina apraudzīt sievu un bērniņu, taču smejoties piebilst: «Jūs taču meitu gaidījāt, bet meitas nav!» Izrādās, ka Sandra man dāvājusi dēlu!» pārsteigti stāsta mazā Rolanda tētis.«Ja esi korporācijā, esi sabiedrībā» Grigorjevu ģimeni vieno arī mīlestība pret studentu korporācijām. Eduards ir korporācijas «Fraternitas Imantica» filistru biedrības sekretāra substitūts (aizvietotājs) saziņai ar ārzemēs dzīvojošiem biedriem, bet Sandra – studenšu korporācijas «Gundegas» biogrāfe. Eduardam korporācija iepatikusies vēl pirms mīļotās noskatīšanas, tāpēc vēlāk mudinājis arī viņu iesaistīties organizācijā. «Korporācija ir lieliska vieta, kur «zaļam» studentam apgūt dzīvei nepieciešamo – iemāca pareizas uzvedības normas, spēju argumentēt savu viedokli. Tie ir jauni brāļi, draugi un kontakti. Ja tu esi korporācijā, esi sabiedrībā, tu esi uzticams un uz tevi var paļauties, turklāt tās ir arī darba iespējas,» stāsta Egro, kurš savu pašreizējo darbu ieguvis, pateicoties korporācijai. Sandra piebilst – korporanta vārds ir korporanta vārds: ja solīts, tātad jāizdara. Studentu korporācija vieno tās biedrus dažādos pasākumos un aktivitātēs visa gada garumā, taču arī ģimenei gadu gaitā izveidojušās tradīcijas, ko viņi ievēro. Sandra stāsta, ka 18. novembrī ik gadu vienojas svinīgā korporāciju gājienā Rīgā, bet pēcpusdienā mājās ietur svinīgas svētku vakariņas pie bagātīgi klāta galda ar baltu galdautu un sarkanbaltsarkanām svecēm. Zemes stundā izslēdz apgaismojumu, sveču gaismā spēlējot galda spēles draugu lokā. Jāņus allaž svin tautiskā garā, bet Ziemassvētkos mēdz iet ķekatās.Vīrietis sākumā jāpabaroLai gan Sandra tagad ir bērna kopšanas atvaļinājumā, brīvā laika ir ļoti maz, jo dienas paiet, izpalīdzot paziņām studentiem un auklējot dēlu. Eduarda darbavieta atrodas Rīgā, tāpēc aukles pienākumus viņš pilda brīvdienās, kad sievai ļauj atpūsties skaistumkopšanas salonos. Abi ir Jelgavas patrioti un aktīvi iesaistās pilsētas dzīvē, svētku gājienos Sandra ir pārstāvējusi gan «Plēsumu», gan LLU Sabiedrisko attiecību daļu, kur atsāks strādāt vadītājas amatā, kad Rolands paaugsies. Šogad pavasarī ar dēlu gājienā Jelgavā bijuši «Māmiņu kluba» dalībnieki. Eduards lielās ar labiem panākumiem Piena paku regatē, kur pārstāvēja komandu «Apnicis mums kāpostos».Abi sapņo par saviem uzņēmumiem – zināšanas ir, vajag tikai nedaudz drosmes, taču pāris sola, ka tuvākajā nākotnē piepildīs arī šos sapņus. Eduards vēlas, lai speciālisti, kas dzimst LLU, neaizplūst uz galvaspilsētu, bet paliek tepat, Jelgavā, tāpēc mēģinās labot šo situāciju vismaz informācijas tehnoloģiju jomā.Sandra zina, ka vīrietis sākumā ir kārtīgi jāpabaro, tikai tad jāsāk spriest nopietni lēmumi. Vīrs apstiprinoši pamāj ar galvu un piebilst: «Visa pamātā ir kompromiss. Katrs ir atšķirīga personība, jāspēj uzklausīt un, galvenais, jāļauj izteikties.» Mammas grib trīs mazbērnusRasma Šteinerte, Sandras mamma Protams, man ar vīru Andri ir žēl, ka Sandra nestudēja inženierzinātnes, bet gan socioloģiju, jo skolā nepadevās ne fizika, ne matemātika. Taču esam ļoti priecīgi, ka viņi ar Edžu ir atraduši viens otru. Priecē, ka abi darbojas korporācijās. Laimei pilnīgai trūkst vien vēl divu mazbērnu, lai pie Ziemassvētku vakariņu galda būtu vairāk mazu galviņu, taču tas lai paliek viņu ziņā.Regīna Grigorjeva, Eduarda mamma Jaunā ģimene ir ļoti radoša, galvenais, ka valda savstarpēja mīlestība un draudzība. Mana vedekla Sandra ir aktīva un izpaužas visās jomās. Kad brauc ciemos pie mums uz Vaiņodi, tie ir svētki. Iedodu viņiem visādus lauku labumus, bet tik un tā skumji, jo gribas vairāk paauklēt Rolandu. Ļoti ceru, ka tuvākajā nākotnē viņam būs māsiņa vai brālītis, gribētu jau vismaz trīs mazbērnus.
