Sākoties apkures sezonai, Palīdzības ielas apkaimes iedzīvotāji atkal sūdzas par melnajiem dūmiem, kas ne pirmo reizi nāk no Jelgavas cietuma kurtuves. Ieslodzījuma vietu pārvalde informē, ka šonedēļ noslēdzies katlumājas rekonstrukcijas konkurss, tādējādi ar laiku ogles nomainīs dabasgāze un apkure kļūs tīrāka. Jelgavas Reģionālā vides pārvalde sola pievērst uzmanību cietuma radītajam gaisa piesārņojumam un vainīgos sodīt.
«Es jau saprotu, ka ogles pašlaik ir lētākais kurināmais, taču vajag kurināt prātīgi. Ik pa brīdim cietuma katlumājas krāsns tiek pielikta pilna, un tad dūmi nāk mutuļiem,» novērojis Palīdzības ielas iedzīvotājs Eduards Viļčaks. Viņš pukojas par to, ka cietums var ilgstoši atļauties piesārņot gaisu, kamēr māmuļa, kas savrupmājas dārzā dedzina sagrābtās lapas, saņem Jelgavas Pašvaldības policijas aizrādījumu. Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes direktora vietniece Jolanta Ližus stāsta, ka cietuma skurstenis viņas uzmanības lokā nonācis vairākkārt. Pēdējo reizi 10. februārī Jelgavas cietums par gaisa piesārņošanu saņēmis 150 latu sodu. «Domāju, ka tur vainojami arī kurinātāji, kuri neievēro dedzināšanas režīmu,» atzīst J.Ližus.Ieslodzījuma vietu pārvaldes pārstāve Ināra Makarova atzīst, ka Jelgavas cietumā vēl aizvien izmanto padomju laika krāsni, ko kurina ar akmeņoglēm, tā darbojas neekonomiski un arī ekoloģiski netīri. Viņa stāsta, ka šonedēļ noslēdzies katlumājas tehniskā projekta izstrādes konkurss. Nākamgad tikšot izstrādāts projekts un izsludināts konkurss tā realizācijai. To finansē Tieslietu ministrija no līdzekļiem, kas paredzēti neatliekamo darbu veikšanai. Turpmāk Jelgavas cietuma katlumāju kurināšot ar gāzi un tā darbošoties automātiskā režīmā, kas mazinās cilvēciskā faktora ietekmi. I.Makarova gan nevar paskaidrot, vai Jelgavas cietumā kāds kurinātājs būtu sodīts par to, ka neievēro darba režīmu.
