Pēc vērienīga remonta vēsturiskajā kultūras namā «Rota» atgriežas četri kolektīvi un tiek plānoti kamerpasākumi.
«Trūkst vārdu, cik liels prieks ir beidzot atgriezties mājās. Viss tīrs, skabargas vairs neduras, apmetums nekrīt uz galvas. Ir vieta, kur pārģērbties. Vadītājiem sava telpa, kādas iepriekš nebija. Noliktavas spīd un laistās. Cits darba prieks!» par kultūras nama «Rota» pārmaiņām sajūsmā bērnu un jauniešu deju kolektīva «Ieviņa» vadītāja Līga Ozola. Sākotnēji Valsts bankas paviljona ēkas (1937. gads) fasādes siltināšanā un renovācijā, kā arī telpu remontā pašvaldība ieguldījusi 77,8 tūkstošus latu. Vēl aptuveni 17 tūkstoši latu (kopā ar žalūzijām Ādolfa Alunāna Jelgavas teātrim) atvēlēti jaunu mēbeļu, kulišu un cita aprīkojuma iegādei. Pirmā ieradās «Ieviņa» «Ieviņa», kas četrās grupās apvieno aptuveni simts mazo dejotāju un remonta laikā mēģināja Jelgavas 4. vidusskolā, bija pirmais kolektīvs, kurš uzreiz pēc darbu nodošanas 1. oktobrī atgriezās atjaunotajā «Rotā». Drīz vien viņiem piepulcējās Jelgavas Jaunais teātris un vidējās paaudzes deju kolektīvs «Zemgaļi», kas iepriekš mita Ozolniekos. Savukārt Jelgavas bigbends jauno mēģinājuma telpu, kurā iekārtoti īpaši nošu plaukti, sāks apdzīvot šonedēļ. Taču vairāki kolektīvi, kas iepriekš par savu sauca tieši «Rotu», turpmāk mēģinās citviet. Jauniešu koris «Mītava» un bērnu vokālā studija «Rotiņa» palikusi pilsētas kultūras namā, bet deju kolektīvi «Laipa» un «Rota» pārcēlušies uz jauno deju centru «Cukurfabrika». Butaforijas vietā īsta stikla siena«Principā vajadzētu būt jauno telpu oficiālai atklāšanai. Taču darba ir tik daudz, ka pašvaldībā neesam par to runājuši. Nams dzīvo. Viss darbojas savu gaitu,» izrādot jaunās telpas, teic pašvaldības aģentūras «Kultūra» direktors Mintauts Buškevics, atzinīgi novērtējot uzņēmuma «Armiss» darbu. Vienīgā un objektīvā kavēšanās saistās ar kultūras nama fasādes renovāciju, kas projekta izpildes termiņam pielikusi mēnesi. Taču bijis to vērts.«Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija uzstāja, ka frontālā siena jāatjauno tās vēsturiskajā izskatā. Proti – izstāžu paviljonam bija stikla siena. Sākumā spriedām, ka namam tā būs jāliek klāt bezmaz kā butaforija. Taču, sākot darbus, secinājām, ka esošās konstrukcijas elementi ir satrunējuši. Tāpēc nekas cits neatlika, kā fasādi iestiklot,» par iegūto gaišumu, vieglumu un plašumu priecājas aģentūras direktors.Tapusi izeja uz skatuvesSaskaņā ar pieminekļu aizsardzības inspekcijas prasību par vēsturiskās ēkas seno godību turpina liecināt arī rakstainie brūnie zāles griesti, kas gan nedaudz disonē ar jauno, gaišo sienu krāsojumu. Starp citu, tieši kritiskā stāvoklī nonākušās griestu konstrukcijas arī ievadījušas lielās pārmaiņas namā. «Pērn jumta remonts bija saistīts ar to, ka sijas bija ielūzušas un nedaudz iekarājušies griesti. Līdz ar to nomainījām jumtu un nostiprinājām sijas,» stāsta M.Buškevics. Būtiskas izmaiņas labās kvalitātes dēļ nav piedzīvojis arī parkets. Taču pārējās telpas, kur lielāks remonts nebija veikts no pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem, pārvērtušās teju līdz nepazīšanai. Piemēram, agrākās kafejnīcas zonā ierīkota neliela virtuvīte, mēģinājuma zālīte Jaunajam teātrim, bet galvenais – izbūvēta izeja uz skatuvi. Jāpiebilst, ka iepriekš aktieri varēja uznākt tikai no zāles. Turklāt trūka kulišu un skatuves aizmugures, kas stipri apgrūtināja kaut maza sastāva teātra izrāžu veidošanu. Patlaban Jelgavas Jaunajam teātrim, kas ar divām pirmizrādēm bērniem un pieaugušajiem decembrī gatavojas jubilejai, nav par ko sūdzēties.«Esam iejutušies ļoti labi. Beidzot ir vieta, kur aktierim atnākt un sajusties kā mājās. Ir, kur novietot rekvizītus, salikt tērpus. Kaut vai iedzert tēju, nemaz nerunājot par savu telpu, kur iespējams brīvi darboties, un baleta zāli, kur pie spoguļiem var notikt kustību nodarbības,» vērtē teātra vadītājs Rihards Svjatskis.Ēkas fasādes siltināšanas un renovācijas, kā arī telpu kosmētiskā remonta kārtā «Rota» tikusi arī pie jauniem prožektoriem un skaņas aparatūras, baleta zālē uzlikta īpaša grīda, paplašinātas noliktavu telpas un kāpnes uz otro stāvu.Aicinās nelielu teātru trupas«Ziņas» jau rakstīja, ka sākotnēji nams uzcelts kā Valsts bankas paviljons Zemgales apgabala tautsaimniecības izstādei Jelgavā. To projektējis arhitekts Pauls Kundziņš. Pēc kara ēkā ilgus gadus darbojās «Lauktehnikas» kultūras nams. Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā tas pārgāja Jelgavas rajona pakļautībā, bet 1998. gadā kultūras namu «Rota» pārņēma pilsētas pašvaldība.Aģentūras «Kultūra» direktora vietniece Inta Englande savulaik atzina, ka nelielais kultūras namiņš Pārlielupē būtu vispiemērotākā vieta kamerpasākumiem. Šī ideja nav atmesta. «Domājam, ka no janvāra, kad kolektīvi būs pilnībā iekārtojušies, atvērsim «Rotu» arī dažādiem pasākumiem, piemēram, neliela sastāva teātru izrādēm,» viņa min. Atrasts zelta vidusceļšGunta Skulte, Valsts pieminekļu aizsardzības inspekcijas inspektore Kultūras nama «Rota» renovācija bija ar mums saskaņota un noritējusi samērā veiksmīgi. Saglabātas vēsturiskās kolonnas un griesti. Patlaban tie gan izskatās patumši, tāpēc, ja vien ir iespējas, jādomā par griestu rekonstrukciju. Atrasts zelta vidusceļš fasādes noformējumā – stikla sienas vietā salikti pakešu logi. Varētu gan diskutēt par, mūsuprāt, drūmajiem toņiem. Taču kopumā par «Rotu» ir liels prieks.
