Pagājušajā gadā no trim dažādām vēža formām Jelgavā, kā arī Ozolnieku un Jelgavas novados miruši vidēji 76 iedzīvotāji uz 100 tūkstošiem. Visvairāk mirušas sievietes no krūts vēža. Ginekoloģe Oksana Slobodjana secina, ka visvieglprātīgāk pret savu veselību izturas gados jaunas sievietes, bet vēža formas kļūst aizvien agresīvākas – slimībai ir tendence izplatīties ļoti ātri.
Trešo gadu valsts iedzīvotājiem apmaksā analīzes, kas savlaicīgi ļauj atklāt onkoloģiskas saslimšanas. Diemžēl cilvēku atsaucība arvien ir neliela, un ar vēzi saslimušo skaits katru gadu aug. Latvijā ar vēzi sirgst teju katrs piektais iedzīvotājs, kas ir aptuveni tikpat daudz, cik vidēji Eiropā. Taču mirstība no onkoloģiskajiem audzējiem mūsu valstī ir divas reizes augstāka. Ļoti bieži slimība tiek atklāta novēloti.Šonedēļ valstī atklāta vēža savlaicīgas diagnostikas kampaņa «Pārbaudi veselību, valsts maksā!», ar kuras palīdzību iedzīvotājiem līdz pat gada beigām pastiprināti tiks skaidrots un atgādināts par valsts sniegto iespēju – onkoloģisko slimību atklāt laikus, nemaksājot par to. Nāk jau ar problēmāmValsts apmaksāta vēža savlaicīgas atklāšanas programmā iedzīvotājiem ir iespējams veikt dzemdes kakla, krūts un taisnās zarnas vēža profilaktiskās pārbaudes par valsts līdzekļiem. Statistika liecina, ka katru gadu palielinās to sieviešu skaits, kas izmanto valsts apmaksātos izmeklējumus, tomēr pārbaudes, vienalga, veic tikai vidēji katra trešā uzaicinājumu saņēmusī persona. «No valsts puses tā ir apsveicama lieta, bet sievietes to izmanto ļoti nelabprāt. Pieņemšanās sastopos vien ar nelielu skaitu sieviešu, kas uz pārbaudi ieradušās ar vēstuli rokās. Pārsvarā pie ārsta nāk, ja ir jau kādas problēmas. Un, kad es jautāju, vai nesaņēmāt uzaicinājuma vēstuli pārbaudīties, tad atbild: jā, kaut kāda vēstule bija, bet es tai nepievērsu uzmanību vai nozaudēju,» stāsta Jelgavas slimnīcas Ginekoloģijas nodaļas vadītāja O.Slobodjana.Katru gadu Latvijā aug saslimstība ar krūts vēzi – pērn no visām onkoloģiskajām slimībām tas bijis visizplatītākais – 1255 jauni gadījumi. No jauna diagnosticēto skaits audzis vairāk nekā uz pusi. Jelgavas pusē kāpums nav tik liels, bet arī nemazinās. Vidējais sievietes vecums brīdī, kad diagnosticēts krūts ļaundabīgs audzējs, ir ap 60 gadiem, taču tas nenozīmē, ka šī slimība neskar arī gados jaunākas sievietes, skaidro Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti. Latvijas dati liecina, ka saslimstība ar krūts vēzi straujāk sāk palielināties 35 – 40 gadu vecumā. «Sievietes joprojām baidās un domā, ka valsts apmaksātā izmeklēšana kaut kā īpaši atšķiras no parastajām analīzēm. Nē, tas nav nekas savādāks vai sāpīgāks. Mani satrauc arī tas, ka vēža formas kļuvušas invazīvākas, proti, audzēji izplatās daudz ātrāk un agresīvāk. Bijuši gadījumi, kad paciente divus gadus nav bijusi pie ārsta un viņai tiek konstatēts dzemdes kakla vēzis jau 2. vai pat 3. stadijā. Arī pagājušajā mēnesī tikai pie manis vien pieņemšanā četrām jaunām un vienai sievietei gados konstatēts dzemdes kakla vēzis, tāpēc ļoti svarīgi ir ārstu apmeklēt vismaz reizi gadā,» atgādina O.Slobodjana. Sevis pašas dēļ1990. gadā Jelgavā un abos novados krūts vēzis diagnosticēts vidēji 67 pacientēm uz simt tūkstošiem sieviešu, taču pērn tie bija jau teju 100 gadījumi. Tas nozīmē, ka vēzi atrod vienai no tūkstoš sievietēm. Saslimstības pieaugums saistāms gan ar plašākām agrīnās diagnostikas iespējām, gan ar augošo riska faktoru izplatību sabiedrībā (palielināta ķermeņa masa, hormonu aizstājējterapijas lietošana, saskare ar radiāciju dzīves laikā, vēlīna pirmā grūtniecība, dzīve bez bērniem, smēķēšana, alkohola lietošana), kā arī ar iedzīvotāju dzīves ilguma pagarināšanos. Latvijā krūts vēzis agrīnās stadijās (1. un 2.) tiek atklāts 62 procentiem no visām saslimušajām sievietēm. Tas nozīmē, ka viņām izredzes nodzīvot piecus un vairāk gadus ir 82 procentos gadījumu. Savukārt, ja slimība tiek atklāta novēloti (3. un 4. stadijā), izredzes nodzīvot piecus un vairāk gadus samazinās līdz 32 procentiem. «Ir ļoti būtiski krūts vēzi atklāt agrīni, jo tas palielina iespēju, ka slimība tiks pilnībā izārstēta. Aicinu sievietes nenobīties, bet savlaicīgi un regulāri veikt profilaktiskās pārbaudes. Atgādinu, ka ikvienai sievietei, sasniedzot 50 gadu vecumu, jāizmanto iespēja veikt valsts apmaksātu krūts vēža skrīningu, lai pārbaudītu savu krūšu veselību. Tikai izglītojot sabiedrību, veicinot izpratni par šo slimību un aicinot sievietes pārbaudīt veselību, iespējams samazināt tās radīto slogu gan katrai sievietei individuāli, gan valstij kopumā,» saka Slimību profilakses un kontroles centra direktore Inga Šmate. Valsts apmaksātie izmeklējumiSievietēm no 25 līdz 70 gadiem – dzemdes kakla vēža profilakse Sievietēm no 50 līdz 69 gadiem – krūts vēža profilakse Sievietēm un vīriešiem no 50 gadu vecuma – zarnu vēža profilakse
