Temperatūras maksimumu šonedēļ sasniedza ne tikai saules sakarsētais gaiss. Karsa politiķu prāti, karstas bija emocijas, un karsti viens otram sekoja notikumi Latvijā un pasaulē.
Temperatūras maksimumu šonedēļ sasniedza ne tikai saules sakarsētais gaiss. Karsa politiķu prāti, karstas bija emocijas, un karsti viens otram sekoja notikumi Latvijā un pasaulē. NATO un Krievijas spēki iegāja Kosovā, Eiropas pilsoņi vēlēja vienīgo demokrātisko ES institūciju – Eiropas Parlamentu (EP) –, bet mūsu valsts iedzīvotājiem nu ir jauna prezidente, kas pirmoreiz kā līdzvērtīgs partneris nostāsies līdzās pārējiem Baltijas valstu augstākajiem vadītājiem.
Cik liela bija Eiropas iedzīvotāju interese un līdzdzīvošana gaļas un «kolas» skandāliem, tik zema (kā vēl nekad iepriekš) izrādījās viņu aktivitāte EP vēlēšanās. Dažos vēlēšanu apgabalos par eirodeputātiem savas balsis atdeva mazāk nekā trešdaļa balsstiesīgo iedzīvotāju. Ziņu par vēlēšanām Eiropas laikrakstos bija krietni mazāk nekā par jaunu – nu jau olu – skandālu: Vācijas Federālā veselības ministrija paziņoja, ka no Beļģijas ievestajās olās atrasta vēl viena indīga viela (PCB, polihlora bifenils), kuras koncentrācija 65 reizes pārsniedz pieļaujamo normu. Olas «lidoja» atpakaļ uz Beļģiju, bet tur «vairojās» dažādu diētu popularitāte.
Premjers steidzināja teritoriālās reformas koncepcijas izstrādi, politiķi skaitīja nākamos reģionus, bet pašvaldības kautrīgi atgādināja, ka vēl joprojām nav skaidrs reformas mērķis.
Latvijas kreisie Tautas saskaņas partijas kongresā diskutēja par varas pārņemšanu nākamajā Saeimā, gan īsti nenorādot, kas tad būs tas varas pārņēmējs – atjaunotā kompartija, «līdztiesībnieki», «saskaņieši», «rubikonieši» vai varbūt kādi aizvēsturiski reptiļi.
Pēc vairāk nekā piecu gadu tiesvedības par Aglonas internātģimnāzijas statusu bāreņus uzvarēja katoļu baznīca. 250 skolēnu tagad mācīsies kopmītnē, brīvajos brīžos apcerot, cik dažkārt baznīcas institūcijām maz sakara ar kristīgo morāli.
Morāla rakstura problēmas šonedēļ piemeklēja Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kas savā amatpersonas deklarācijā bija «aizmirsis» norādīt sev piederošās «Ventspils naftas» akcijas. Tāpat A.Lembergs bija «aizmirsis», ka kopš 1994. gada ir SIA «Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera» padomes loceklis, kas ir pretrunā ar 1995. gadā pieņemto Korupcijas novēršanas likumu.
Ventspils mērs «slimo» ar periodiskiem atmiņas zudumiem, savukārt ar nedzirdētu pieticību – valsts akciju sabiedrības «Latvijas Dzelzceļš» ģenerāldirektors Andris Zorgevics, kuram izdevies par Ls 30 000 nopirkt māju Majoros, kuras vērtību nekustamā īpašuma speciālisti lēš par trīs līdz desmit reižu lielāku. Amatpersonas ienākumu deklarācijā par 1998. gadu A.Zorgevics uzrādījis Ls 32 000 naudas uzkrājumu. Ko no tā varam secināt? Ka pēc mājas pirkuma A.Zorgevicam vēl palicis 2000 latu. Par tiem varētu iegādāties, teiksim, Rīgas Domes sāpju bērnu «Lincoln».
A.Zorgevics savu jauniegādāto īpašumu dēvē par «vienu mazu pusotrstāva vasarnīcu». Protams, ja ņemam vērā A.Zorgevica deklarētos ienākumus – Ls 44 583 – gadā, kā arī to, ka viņa īpašumā ir divi dzīvokļi un zeme Rīgā, viņa sievai – vēl divi dzīvokļi Rīgas centrā, tad šāds izteikums kļūst saprotams. Tiesa, viens no deklarācijā minētajiem A.Zorgevica «dzīvokļiem» patiesībā ir trīsarpus stāvu māja Pārdaugavā, kuras celtniecība pievērsa sabiedrības uzmanību 1997. gadā. Kas vienam dzīvoklis, otram – pils. Kas vienam alga, otram – sīknauda.
Šonedēļ turpināja virmot kaislības ap eksāmenu lietu. No
15 398 izlaiduma klašu skolēniem, kas kārtoja centralizēto matemātikas eksamenu, 2581 blēdīšanās dēļ nesaņems matemātikas zināšanas apliecinošu sertifikātu. Negodīgums esot arī iemesls Izglītības satura un eksaminācijas centra lēmumam nevienam no 4819 angļu valodas eksāmena kārtotājiem nevērtēt gramatikas uzdevumu daļu. Negodīgumā tika vainoti skolēni, aizmirstot par informācijas pārdevēju, kura adrese varētu būt tāda pati kā Izglītības ministrijai.
Ceturtdien Rīgas dome konstatēja, ka divarpus mēnešu laikā nav izdevies pārdot nu jau bijušā Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka Andersona iegādāto džipu, un nolēma, ka mašīna ir jānodod atpakaļ policijas rīcībā, lai šo auto izmantotu patruļbraucienos pa Rīgas centru. Jādomā, ka tā kļūs par vienu no deviņdesmito gadu Latvijas simboliem. Iedzīvotāji uzlūkojot par vairāk nekā 50 000 latu iegādāto spēkratu, noteikti iedomāsies par rūpēm, kādas vara velta saviem «uzraugāmajiem». Savukārt tūristu ērtībām būtu nepieciešams izdot īpašu ceļvedi Latvijas valsts veidošanās vēsturē ar bijušo Andersona vāģi uz vāka. Par attiecīgu samaksu džipu varētu noteiktās stundās aplūkot kādā no Rīgas vēsturiskajām vietām. Varbūt tā būtu iespējams atpelnīt bezjēdzīgi tērētos līdzekļus
Karsta bija nedēļa. Ar daudzām kūpošām netīrumu kaudzēm un vienu gaišu cerību. Vairas Vīķes – Freibergas ieiešana Rīgas pilī noteikti iekrāsos valsts iekšējo dzīvi gaišākos toņos.
