Jelgavā un abos novados ir otrs zemākais bezdarba rādītājs valstī, bet darbu joprojām meklē teju pieci tūkstoši cilvēku, intervijā Dacei Diržinei stāsta Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Jelgavas filiāles vadītāja Andra Dietlava.
Bezdarba līmenis ir viens no ekonomiskās situācijas rādītājiem valstī. Latvijā tas arvien mazinās, un no kritiskā 2010. un 2011. gada, kad bezdarbs sniedzās pāri 13 procentiem, šogad situācija krietni uzlabojusies. Pozitīvas tendences vērojamas arī Jelgavā, kur bezdarba līmenis ir otrs zemākais valstī un beidzot jūtams pabalstu saņēmēju skaita samazinājums. Vēl šogad Jelgavā plānots atvērt vairākus jaunus uzņēmumus, kur atkal būs nepieciešamas darbarokas. – Kādi ir jaunākie bezdarba rādītāji Jelgavā?Katru nedēļu, saņemot operatīvo informāciju, priecājos, ka bezdarba līmenis pa kripatiņai samazinās. Līdz 1. oktobrim Jelgavā un abos novados reģistrētais bezdarba procents ir 8,1 jeb 4705 darba meklētāji. Salīdzinājumam – pagājušā gada septembrī Jelgavā un abos novados tas bija 8,9 procenti, bet vēl mēnesi pirms tam – 9,1. Tā ka tendences ir pozitīvas. Lielākais bezdarba procents bija 2009. gada nogalē, un 2010. gadā tas turpināja augt. Piemēram, 2010. gada martā bezdarbs bija 13,6 procenti! Uzņēmumi sāk atveseļoties, un tie darba devēji, kas kādreiz atlaida cilvēkus, tagad, ekonomiskajai situācijai stabilizējoties, atkal viņus aicina darbā. Viena daļa noteikti ir pametusi valsti, jo mēs katrs pazīstam kādu, kas devies darba meklējumos uz ārzemēm. – Cik no tiem ir ilgstošie bezdarbnieki?No visiem bezdarbniekiem ilgstošie, kas darbu meklē gadu un vairāk, joprojām saglabājas vairāk nekā 50 procentu. – Vai vakanču ir pietiekami daudz, lai ikviens atrastu darbu? Protams, mēs priecājamies par katru vakanci, ko darba devējs pieteicis, un bieži vien savus potenciālos darbiniekus viņi meklē ar NVA palīdzību. Darba devējus regulāri aicinām uz semināriem, stāstām, kā viņi var pieteikt vakances, kā mēs palīdzam atlasīt darbiniekus un izraudzīties labāko variantu, informāciju par darba piedāvājumu ievietojam mūsu vakanču portālā, ko var aplūkot plašāks darba meklētāju loks. Līdz ar to vairāk iespēju varam piedāvāt reģistrētajiem darba meklētājiem. Protams, no tā vien darba tirgus lielāks nepaliek. Bet ir situācijas, kad darba devējs izvēlas pats meklēt darbiniekus. Tas gan vairāk attiecas uz specifiskām profesijām un zināšanām, tad droši darba devējs izmantos paša spēkus vai personāla atlases firmu pakalpojumus. – Kāda vecuma darba meklētāju ir visvairāk?Daudzās Eiropas valstīs ir krietni augsts jauniešu bezdarbnieku īpatsvars, taču Latvijā tas nav tik izteikti. No visiem bezdarbniekiem mums apmēram desmit procentu ir jaunieši. Piemēram, ja ir aptuveni 4000 bezdarbnieku, tad 400 no tiem ir cilvēki līdz 25 gadu vecumam. Bieži vien tās ir jaunās māmiņas vai studenti, kā arī cilvēki ar pamata vai vidējo izglītību. Viņiem ir grūti atrast darbu. Iespējams, tieši gados jaunie cilvēki vairāk aizbraukuši.- Gados jaunie pārmet, ka Latvijā darba devēji nevēlas pieņemt jaunus cilvēkus bez pieredzes?Protams, ir darba devēji, kas norāda vēlamo pieredzi, bet arī jauno darba meklētāju ambīcijas ir augstas. Gan atalgojuma, gan darbu ziņā viņiem ir augstas prasības, tajā pašā laikā paši bieži vien neizvērtē, ka viņiem ir tikai vidējā izglītība bez profesionālās ievirzes. Ir divu veidu jaunieši – vieni ir aktīvi un izmanto katru piedāvāto iespēju, bet otri par visu rauc degunu.- Kādi ir NVA piedāvājumi jauniešiem? Šai mērķgrupai mums ir divu veidu piedāvājumi. Viens no tiem – brīvprātīgais darbs, kas dod iespēju doties uz kādu biedrību vai nodibinājumu un strādāt kā brīvprātīgajam – NVA par to maksā 40 latu mēnesī, turklāt jaunietim ir lieliska darba pieredze, ko pievienot savam CV. Biedrībās esam atraduši atsaucīgus cilvēkus, kas labprāt piesaista gados jaunos darba meklētājus. Jaunieši turpina būt bezdarbnieki, saglabā statusu, taču nesēž mājās, bet gūst pieredzi kādā no nevalstiskajām organizācijām. Varu droši apliecināt, ka tas «strādā», jo krietni liels procents jauniešu pēc šīs programmas un darba iemaņām iekārtojas darbā, jo darba devējs uz viņiem raugās ar daudz lielāku uzticību, novērtējot viņu centību. Bet ne visi vēlas strādāt par 40 latu stipendiju, cilvēkam jābūt aktīvam un ieinteresētam. Šogad mums 15 jauniešu tam piekrita un seši vēl turpina strādāt kā brīvprātīgie. Biedrības un nodibinājumi, kas uzņēma jauniešus brīvprātīgajam darbam, ir Jelgavas lauku partnerība «Lielupe», Zemgales Nevalstisko organizāciju atbalsta centrs, Bērnu un jauniešu mūzikas klubs, Jelgavas Jaunais teātris. Pamatā viņi piedāvā apgūt kultūras pasākumu organizatora, lietveža, sporta pasākumu rīkotāja, asistenta, projekta koordinatora un pat IT administratora iemaņas. Pašas biedrības nekādu finansējumu no tā negūst, vien radošus cilvēkus un palīdzīgas rokas. Brīvprātīgā darba programma paredzēta līdz sešiem mēnešiem. Otrs pasākums ir «Darba vieta jaunietim», kurā valsts subsidē jaunieša darba algu un noteikta summa tiek maksāta arī viņa darba vadītājam. Šeit parādās iezīme, ka daudzi jaunie nevēlas strādāt par minimālo algu, tajā pašā laikā nenovērtējot, ka viņam nav profesionālo zināšanu. Šajā pasākumā šogad nodarbināti 22 darba meklētāji vecumā līdz 25 gadiem, pamatā viņi strādā par mazumtirdzniecības veikala pārdevējiem, apdares darbu strādniekiem, viesmīļiem, pārdevēja palīgiem, konditoru, klientu apkalpošanas speciālistu, šuvēju, un pozitīvu piemēru, kad cilvēks pēc pieredzes iegūšanas atrod darbu, netrūkst.- Kas ir ilgstošie bezdarbnieki – tie, kas nevēlas strādāt un gatavi dzīvot tikai no pabalstiem?Kāda daļa ir arī tādu. Bet es domāju, ka Latvijā tie, kas grib strādāt, tagad darbu var atrast. Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums paredz, ka vispirms cilvēkam pašam aktīvi jāmeklē darbs, bet, ja viņš sarēķina, ka pabalstu sistēma ir izdevīgāka nekā darba meklēšana, viņš izvēlas nestrādāt. Taču jāatceras, ja cilvēks trīs gadus nebūs strādājis un daļēji zaudējis darba prasmes, viņš nevar pretendēt uz augsti kvalificētu un labi atalgotu darbu. Sākumā, visticamāk, nāksies samierināties ar minimālo samaksu. Taču, ja cilvēks nevēlas iekustēties un sākt ar minimālo, tad rodas virkne problēmu. Jelgavā lielākais darba meklētāju procents ir gados jaunas sievietes, bieži vien pēc bērna piedzimšanas.- Tagad bezdarbniekam, gluži kā skolēnam, ir arī sava dienasgrāmata.Jā, jau otro mēnesi NVA ieviesusi jaunu instrumentu – darba meklētāja dienasgrāmatu. Bezdarbnieks savā apmeklējuma laikā saņem individuālo darba meklēšanas plānu, kurā tiek uzskaitīts, kādas vēl papildu zināšanas cilvēkam nepieciešamas, lai atrastu darbu, piemēram, datorprasmes vai valsts valodas zināšanu uzlabošana, ko arī cenšamies darba meklētājiem noorganizēt. Taču neatkarīgi no plāna tik un tā obligāti darbs jāmeklē arī pašam. Kā NVA var pārliecināties, ka cilvēks to ievēro? Šim nolūkam izveidota bezdarbnieka dienasgrāmata. Esot mājās un meklējot darbu, dienasgrāmatā jāuzrāda, kādos avotos, kādu informāciju vai vakanci viņš meklējis, kur sūtījis savu CV, kāda bijusi atbilde. Tas ir obligāts pasākums, un mūsu karjeras konsultants tam cītīgi seko līdzi. – NVA darba meklētājiem piedāvā daudz dažādu bezmaksas kursu un semināru. Cik pievilcīgi bezdarbniekiem tie šķiet? Vislielākā interese ir par kursiem, kur var iegūt kvalifikāciju, piemēram, tūrisma informācijas speciālists vai metinātājs un citi – tie ir garie kursi, kuros cilvēks iegūst profesionālu kvalifikāciju. Taču tas nebūt nav vienkārši – katru dienu jādodas uz mācību iestādi, jāmācās latviešu valodā, vispirms jāapgūst teorija, tad ir praktiskās nodarbības. Tālāk apgūtais jāpierāda praksē uzņēmumā un jākārto valsts kvalifikācijas pārbaudījums. Uz šiem kursiem ir visgarākās rindas. Interesi pastiprina arī tas, ka mācību laikā katru mēnesi tiek maksāta 70 latu stipendija. Kursu ilgums – no četriem līdz sešiem mēnešiem. Ja cilvēks mācību laikā atradis darbu un var apvienot to ar mācībām, kursus ļaujam pabeigt. – Vai daudz ir tādu, kas darbu nevar atrast nepietiekamu latviešu valodas zināšanu dēļ?Protams, valsts valodas zināšanas ir nepieciešamas, un darba devēji to ņem vērā. Par to, ka valsts valodas nezināšana rada grūtības darba tirgū, liecina arī tas, ka mūžizglītības pasākumos, kas domāti strādājošajiem, joprojām ir tādi, kas saņemto mūžizglītības apmācību kuponu vēlas izmantot labākai latviešu valodas apguvei. Bieži vien strādājot cilvēks tikai pa īstam sāk novērtēt, cik nepieciešamas ir valsts valodas zināšanas. – Vai kādām iedzīvotāju grupām ir priekšroka, piemēram, uz NVA apmācībām, kur ir garas rindas? Nē, tādu nav. Ir tikai īpaši pasākumi noteiktām personu grupām, piemēram, cilvēkiem ar invaliditāti, pirmspensijas vecumā vai ilgstošajiem bezdarbniekiem. Aģentūra meklē darba devējus, kuri labprāt pieņemtu darbā cilvēku ar invaliditāti. Šogad mums viņiem izveidotas 33 darba vietas. Šajā programmā algu cilvēkiem ar invaliditāti noteiktā apmērā subsidē valsts. – Vai uz NVA nāk tautieši, kas atgriezušies no darba ārzemēs un vēlas atrast darbu Latvijā?Šad un tad ienāk, bet ne daudz. Nekādas īpašās programmas, lai viņus atsauktu atpakaļ vai noturētu mūsu darba tirgū, pagaidām nav. Cilvēki nāk un stāsta, ka ir atgriezušies un vēlas palikt un strādāt Latvijā. Man vairāk rada bažas tas, ja uz ārvalstīm devušies cilvēki pat ar maģistra grādu kādā zinātnē, bet tur strādā tā saucamo «melno darbu», ne savā profesijā. Cik interesanti pēc atgriešanās Latvijā viņi būs kļuvuši darba devējiem? Izglītība ir laba, bet nozarē cilvēks nav strādājis piecus sešus gadus. Tas var smagi «iegriezt» – vai darba devējs viņu izvēlēsies labi atalgotam darbam? Nezinu gan. Bet, ja ārzemēs cilvēks strādājis savā profesijā, piemēram, par metinātāju, tad tikpat labi šo darbu viņš var veikt arī Latvijā, jo iekārtas mums nav sliktākas, ja vien izlīdzinātos atalgojuma sistēma…- Kā vērtējat ieceri veidot mājas lapu ar darba piedāvājumiem Latvijā, lai mudinātu tautiešus braukt atpakaļ uz Latviju, dzīvot un strādāt šeit? Uzskatu, ka tautieši, kas vēlas atgriezties mājās, esot ārzemēs, internetā seko līdzi darba piedāvājumiem. Iespējams, šāda datu bāze būs noderīga un varēs viegli orientēties, kas vispār Latvijā notiek ar vakancēm, redzēt reālo darba piedāvājumu situāciju Latvijā. Jo pašreizējais NVA vakanču saraksts neatspoguļo patieso brīvo darba vietu skaitu. Mēs ļoti vēlētos, lai ikvienu vakanci darba devēji pieteiktu aģentūrā, bet mēs nevaram piespiest to darīt. – Kādas vakances joprojām Jelgavā nav aizpildītas?Vairāk tās ir saistītas ar ēdināšanas pakalpojumiem. Joprojām lielie veikalu tīkli meklē konditorus, pavārus, arī palīgstrādniekus, ik pa laikam tiek pieprasīti metinātāji. Arī vairāki desmiti mūsu klientu apguvuši metinātāja kvalifikāciju, un ļoti daudziem jau prakses laikā piedāvāts darbs. Jelgavā visvienkāršāk brīvās darba vietas ir apskatīt NVA vakanču portālā. Ja darba devējs pats tur reģistrējas, tad kopā ar vakanci viņš norāda arī darba algu.Jelgavai ir arī ilgāku laiku neaizpildītas darba vietas, piemēram, ugunsdzēsējs, kas ir specifiska profesija. Katru dienu ir vidēji 50 – 70 darba piedāvājumu. Tie mainās, un dienā klāt nāk aptuveni 20 jauni. Ja nedēļas laikā izdodas aizpildīt 50 vakanču, tas ir ļoti labi. Analizējot piedāvājumus, var redzēt, ka vairāk nepieciešams rokudarbs un darbs ar iekārtām. – Jelgava tiek sludināta kā rūpnieciska pilsēta. Vai šajā jomā ir pietiekams darbaspēka nodrošinājums?Mēs ik pa laikam uzrunājam pilsētas lielos darba devējus, taču tur darbinieki turas diezgan stabili, nepieciešamība pēc papildspēkiem ir tikai ražošanas paplašināšanās gadījumā. Ir ziņas, ka drīzumā jauni piedāvājumi varētu būt no «AKG Thermotechnik Lettland» ražotnes. Arī «Evopipes» meklēja aku metinātājus, taču tā ir specifiska profesija, tāpēc uzņēmējs tos meklēja arī pats saviem spēkiem. Plānots, ka drīzumā durvis vērs vismaz divi jauni sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, kur būs nepieciešami darbinieki.- Vai, samazinoties bezdarbam, arī NVA darbiniekiem nedraud bezdarbnieku rindas?Nē (smejas), kad bija lielā bezdarba situācija, diemžēl krīze skāra arī aģentūru, kur arī tika samazināts strādājošo skaits. Tādēļ nebija tik daudz laika darbam ar klientiem, kā tas būtu nepieciešams un kā ir patlaban. Tagad iespējams lielāks individuālais darbs ar darba meklētājiem. Tagad mūsu darbiniekiem ir laiks cilvēku aprunāties, izstāstīt, kā meklēt un atrast darbu, un tā tam arī jābūt.- Cik liela ir iedzīvotāju interese par algotajiem pagaidu sabiedriskajiem darbiem, ko bezdarbnieks var izmantot?Iepriekšējos gados pieprasījums pēc simtlatu programmas bija ļoti liels, arī bezdarba līmenis tad bija augstāks. Cilvēku vēlme pēc jaunās programmas, ko tagad sauc par algotiem pagaidu sabiedriskajiem darbiem, krietni mazinājusies, bet joprojām, salīdzinot ar citām Latvijas pilsētām, daudziem ir iespēja programmā strādāt. Šajā nodarbinātības pasākumā mums ir 337 darba vietas, iesaistīti vairāk nekā 820 cilvēki. Jelgava viņiem piedāvā 150 pagaidu darba vietas, Jelgavas novads – 170, Ozolnieku novads – 40. Visas vietas ir aizpildītas, un jau nākamie gribētāji gaida rindā. Arī šajā projektā par darbu tiek maksāta 100 latu alga, ko subsidē ES, turklāt atšķirībā no iepriekšējās programmas par nostrādāto laiku tiek maksātas arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai. Tie ir vienkārši, mazkvalificēti darbiņi, bet pašvaldībai ļoti noderīgi. Savukārt cilvēkiem arī 100 latu ir atspaids iztikšanai. – Cik lielā mērā Jelgavas zemo bezdarba rādītāju iespaido Rīgas tuvums?Zināmā mērā iespaido. Ja nav darba Jelgavā, daudzi to atrod salīdzinoši netālajā galvaspilsētā. Es pati septiņus gadus braucu strādāt uz Rīgu. Tas nav neiespējami, bet neteikšu, ka arī viegli. Ir jelgavnieki, kas darbu atrod arī Olainē, jo turienes darba devēji uzrunā gan Rīgas, gan Jelgavas darba meklētājus. – Palielinoties pensionēšanās vecumam, cilvēki satraucas, ka pēc 60 gadiem darbu atrast ir tikpat kā neiespējami.Paši bezdarbnieki tā domā, bet es tam īsti nepiekrītu. Ļoti bieži darba devēji izvēlas uzticamus darbiniekus ar lielāku atbildības izjūtu un lai viņu attieksme pret darbu būtu nopietna – tādi parasti ir pirmspensijas vecuma cilvēki. Piemēram, kad viesojāmies uzņēmumā «Latvijas piens», tur satikām cilvēkus, kas pirms tam strādājuši «Zemgales pienā», bet ne ar tik datorizētām iekārtām. Tomēr «Latvijas piens», veidojot savu komandu, labāk izvēlējās cilvēkus, kuri zināja šīs nozares specifiku, lai gan ar jaunajām tehnoloģijām bija uz jūs. Visu jauno strādājošie apguva darba laikā uzņēmumā, un viņi nebūt nebija tie jaunākie. Arī citi darba devēji ir norādījuši, ka labprāt vēlas darbiniekus ar pieredzi, viņiem tikai jābūt nedaudz elastīgiem un gataviem apgūt jaunās datorizētās tehnoloģijas. Protams, šajā vecumā viens no šķēršļiem darbam ir veselība. Tai jābūt labai, cilvēkam – stipram. – Esot bezdarbnieku rindās, obligāti jāatrodas Latvijā vai var strādāt arī ārzemēs? Reizi divos mēnešos bezdarbniekam jāvēršas NVA, lai reģistrētu apmeklējumu un atskaitītos, kā sokas ar darba meklēšanu. Ja cilvēks vēlas doties uz ārzemēm strādāt un NVA noteiktajā laikā ierasties nevarēs, lai reģistrētos, tas jādara zināms nodarbinātības aģentam, un ierašanās laiks tiks pārcelts. Šobrīd bezdarbniekam braukt strādāt uz ārzemēm nav lielākais šķērslis.- Vai NVA neplāno kādus jaunus atbalsta pakalpojumus bezdarbniekiem?Tādi plāni ir. Doma ir par Minesotas programmu, kur sadarbībā ar narkoloģisko dienestu tiks veidots komplekss atbalsta pasākumu kopums cilvēkiem ar atkarības problēmām. Drīzumā jauniešiem tiks piedāvāta iespēja iesaistīties jauniešu darbnīcās. Tās paredzētas, lai mudinātu jaunos cilvēkus izvēlēties sev atbilstošāko profesiju un vēl pirms mācībām dotu iespēju arodizglītības iestādēs iepazīties ar profesiju tuvāk – kā to apgūst, kāda ir vide, cik interesanta tā ir, – un saprast, vai patiešām tā ir īstā, kurā gribētu strādāt. – Vai, sākoties ziemas mēnešiem, bezdarba procents atkal neaugs?Sezonas darbi tad būs beigušies, un, iespējams, neliels kāpums varētu būt. Bet, ja būs jauni darba piedāvājumi, paplašināsies ražotnes vai atvērsies jaunas, kas solās tā arī būt, bezdarbam nevajadzētu kāpt. Bezdarbs Jelgavā2012. g. oktobrisbezdarba līmenis – 8,1%bezdarbnieku skaits – 26782010. g. oktobrisbezdarba līmenis – 10,8%bezdarbnieku skaits – 4099Avots: NVAJelgavnieki, kuru darbavieta ir Rīgā2011. g. 12 6822010. g. 12 3742009. g. 13 5212008. g. 19 3652007. g. 14 7992006. g. 13 9422005. g. 14 2172004. g. 13 5442003. g. 12 949Avots: Valsts ieņēmumu dienestsJelgavā nodarbināto skaits no tuvākajām pašvaldībām 2011. g.No Rīgas 1558No Olaines novada 158No Jelgavas novada 3423No Ozolnieku novada 1102No Dobeles novada 528No Tērvetes novada 116No Auces novada 105No Bauskas novada 276No Jūrmalas 140No Tukuma novada 188Avots: Valsts ieņēmumu dienests
