Izklausās nežēlīgi, tomēr vai katrs būs dzirdējis nostāstus, kā saimnieki pārmāca mazus kaķēnus, kad tie pieredzes trūkuma, spītības vai viltības dēļ dabiskās vajadzības nokārto nevis tām paredzētajā vietā, bet tur, kur sanāk vai sagribas. Tā esot efektīva metode, lai minka ielāgotu nošķirt tualeti no pārējās dzīvesvietas. Mazliet pārfrāzējot, tomēr līdzīgi žurnālistiem (un ne tikai) ikdienā iznāk rīkoties, kad amatpersonas un citi likumu priekšā sevi iedomājas par augstākiem esam nekā «parastie mirstīgie».Spilgts piemērs tādai pabūšanai kaķēna lomā ir Jelgavas novada Domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune laikā, kad viņš spītīgi uzstāja, ka slavenajā ceļojumā uz sniega motocikla viņam rokās bijis slotas kāts, nevis šaujamais. To, ka tā tomēr bijusi bise, viņš atzina tikai pēc uzņemtā video publiskošanas. Vēl viens – pavisam svaigs – piemērs ir Jelgavas mēra Andra Rāviņa izlikšanās par invalīdu. Steidzoties uz kārtējo «pazīmēšanās» pasākumu, kad jāatklāj jauns objekts, kungs bija par slinku savu «Volvo» likt plašā stāvlaukuma daudzajās tukšajās vietās otrā pusē, bet «iešmauca» invalīdu spēkratiem paredzētajā stāvvietā turpat pie ieejas durvīm. Kad jautāju, vai kas ar veselību atgadījies un kāpēc licis tur, mērs atbild, ka «noparkojies» tieši blakus, nevis invalīdu stāvvietā. Turpinot kaķēna un mēslu taisīšanas scenāriju, pēc tam pilsētas vadītājam nosūtīju foto, kas nepārprotami vēsta par viņa spļāvienu normatīviem un vēlētājiem sejā. Tomēr viņa atbilde, ka «tiešām domājis, ka ir blakus», liecina – šim kaķēnam ar purniņa braucīšanu mēslos nav līdzēts un diez vai viņš sapratis, ka visatļautība jāierobežo. Varbūt tāpēc, ka nav vairs kaķēns, bet jau pieaudzis runcis.
