Otro reizi Tušķos novēršot Brīvības cīņu piemineklim zagļu nodarīto postījumu, metālmākslinieks Māris Grīnbergs pēc Jelgavas novada Domes pasūtījuma izgatavo jaunu plāksni.
«Saņēmu naudu metāla iegādei un pirmdien to kopā ar manis gatavoto zīmējumu aizsūtīju metālapstrādes darbnīcai, kur plāksni izgatavos robots. Gatavu ceru saņemt 10. novembrī. Plāksni piestiprināt pie šūnakmens pieminekļa man ir pusdienas darbs,» stāsta M.Grīnbergs. Pirmo reizi zagļi piemineklim plāksni norāva pirms trim gadiem, arī tad to atjaunoja M.Grīnbergs. Viņš paskaidro, ka beidzamais atjaunojums ir no tērauda, kas atšķirībā no oriģinālā kapara ir zagļu mazāk iekārots materiāls. Zemessargs Ilgars Pušķevics, kurš Brīvības cīņu atcerei pie šā pieminekļa kopā ar Aizupes pamatskolas skolēniem un skolotājiem rīko atceres pasākumus, sūrojas, ka 1938. gadā iesvētītā pieminekļa plāksne beidzamajos trīs gados cietusi jau divas reizes. Neskarta tā nostāvējusi gan Otrā pasaules kara, gan arī padomju laiku. Jelgavas novada pašvaldībai plāksnes atjaunošana izmaksās 279 latus. 1938. gadā atklātais piemineklis godina Ziemeļlatvijas partizānu varonību Jelgavas atbrīvošanas kaujās, 1919. gada 22. novembrī nolaižot no sliedēm bermontiešu bruņuvilcienu. Vēsturnieks Jānis Lismanis 1999. gadā izdotajā grāmatā «Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas» apstrīd minētā datuma pareizību, piebilstot, ka Tušķi jau bija atbrīvoti 20. novembra vakarā. Vēsturnieks Andris Tomašūns izpētījis, ka atbrīvošanas cīņās kaujas pie Tušķiem nav bijis. Viņaprāt, 22. novembrī bermontiešu bruņotais vilciens braucis no Dobeles uz Jelgavu, bet atskrūvēto sliežu dēļ pie Tušķiem apstājies un ticis ieņemts. Vēlāk tas kalpojis Latvijas armijā.
