Matemātiķim un dabaszinātniekam Georgam Magnusam Paukeram (1787 – 1855) šodien 225. dzimšanas diena. Ievērojamā zinātnieka atcerei veltīta izstāde rīt pulksten 13 tiks atklāta Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā. Tajā eksponēta mērniecības instrumentu kolekcija, kā arī G.M.Paukera oriģināldarbi un viņa darbu titullapas no habilitētā inženierzinātņu doktora Jāņa Klētnieka kolekcijas. G.M.Paukers dzimis mācītāja ģimenē, studējis Tērbatā un Pēterburgā, 1812. gadā kļuvis par matemātikas privātdocentu, bet 1813. gadā par matemātikas profesoru Tērbatā. Ilgus gadus strādājis par matemātikas profesoru Jelgavā (1813 – 1846). Astronomiski ģeodēziskās uzmērīšanas metodes pamatlicējs Baltijā.«Paukers pirmos darbus ar triangulācijas metodi veica, būdams vēl Tērbatas universitātes students,» pastāstīja J.Klētnieks. «Vēlāk pēc viņa ierosmes sākās arī Vidzemes ģeometriskā uzmērīšana, ko veica ievērojamais astronoms Tērbatas universitātes observatorijas vadītājs Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve.»«Paukers tajā laikā jau bija pārcēlies uz Jelgavu un 1813. gadā kļuvis par Jelgavas Akadēmiskās ģimnāzijas virsskolotāju, saglabājot savu profesora titulu,» turpina J.Klētnieks. «Strādājot Akadēmiskajā ģimnāzijā, kas ir «Academia Petrina» mantiniece, viņš publicē pirmo darbu (vācu valodā) par diferenciālajiem un integrālrēķiniem. To sāka mācīt arī atsevišķiem Akadēmiskās ģimnāzijas audzēkņiem, kuri gribēja turpināt studijas universitātē.»Par G.M.Paukera vispusīgajām interesēm liecina arī fakts, ka 1817. gadā viņš kļuvis par Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības pastāvīgo sekretāru. Savas darbības laikā veidojis plašu saraksti ar visiem tā laika ievērojamākajiem Krievijas un Vācijas zinātniekiem – matemātiķiem. Vēl viens viņa darbības virziens ir metroloģija, kas īpaši būtiski tālaika cariskajā Krievijā, kur līdz pat 19. gadsimta vidum nepastāvēja vienota mēru un svaru sistēma.23. novembrī pulksten 10 Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā sāksies profesoram veltīta starptautiska zinātniska konference.
