LLU Zemes ierīcības katedras mācībspēki un absolventi stāsta par ilgajā katedras pastāvēšanas vēsturē sasniegto un nākotnes iecerēm.
Līdz ar zemes ierīcības specialitātes 65. gadadienu svētkus svin Lauku inženieru fakultāte, par kuras pirmsākumu arī uzskata 1947. gadu, kad Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā (tagad universitātē) nodibināja Zemes ierīcības fakultāti. Lai gan mūsdienu izglītības izvērtējumi biedē un nospiež mācību iestādes, Zemes ierīcības katedras mācībspēki un personāls raugās nākotnē, tāpēc negrasās padoties un atslābt.Fotogrammetrija – nākotnes stūrakmensZemes ierīcības un ģeodēzijas katedras vadītāja Anda Jankava stāsta, ka zemes ierīcības uzdevumi visos laikos bijuši un ir tehniski, tiesiski un ekonomiski pasākumi zemes un ar to saistīto resursu sakārtošanai, lai nodrošinātu to racionālu izmantošanu. «Mūsdienās ļoti radikāli izmainījusies zemes ierīkotāju darba tehnoloģija – absolventam jāprot strādāt ar jaunajiem elektroniskajiem ģeodēziskajiem instrumentiem, jāpārzina vairākas datorprogrammas, jo praktiski visi darbi tiek veikti digitāli. Mūsdienu absolventi strādā Valsts zemes dienestā nekustamo īpašumu uzskaites un reģistrācijas jomā, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūrā, kur tiek izgatavotas dažāda mēroga kartes, Lauku atbalsta dienestā, dažādos valsts uzņēmumos (piemēram, «Latvenergo», «Lattelecom» u.c.), bankās, pašvaldībās, kā arī mērniecības un nekustamā īpašuma firmās,» stāsta A.Jankava. Viņa uzskata, ka 65 gadi ir cienījams vecums, turklāt šī ir vecākā specialitāte Lauku inženieru fakultātē. Katedras ģeodēzijas studiju kursu pasniedzēji izstrādājuši uzlabojumus, lai mērītu augstumus virs ūdenstilpēm. Pētnieciskais darbs cieši savijas ar studentu mācību darbu, jo studenti parasti aktīvi iesaistās tādos pētījumos, kuros redz arī reālu praktisku rezultātu. Tā kā katedra ar ERAF finansiālu palīdzību tikusi pie būtiska materiāli tehniskās bāzes papildinājuma – jauniem moderniem ģeodēziskajiem instrumentiem –, pasniedzēji un studenti var dot praktisku palīdzību valstij, piemēram, sakārtojot vietējo ģeodēzisko tīklu. Ar ERAF atbalstu iekārtota arī moderna fotogrammetrijas laboratorija, kur pēc objekta fotogrāfiskā attēla nosaka tā formu, izmērus un stāvokli. Šo metodi izmanto kartogrāfijā, celtniecībā, mašīnbūvē, arī arhitektūrā un medicīnā. Fotogrammetrija ir viens no specialitātes nākotnes stūrakmeņiem, stāsta Zemes ierīcības un ģeodēzijas katedras vadītāja.Pieskata Salaspils kodolreaktora būvesLauku inženieru fakultātes zemes ierīcības un ģeodēzijas absolventi un mācībspēki Maigonis Kronbergs un Armands Celms uzskata, ka tautsaimniecība sākas un beidzas ar zemes ierīcības profesiju. «Lai iekasētu nodokļus, jāzina, kur atrodas īpašums, cik tas ir liels un no kā sastāv. To nodrošina Valsts zemes dienests, kur strādā šīs specialitātes absolventi. Katedra dod zināšanas ne tikai zemes ierīkotājiem, bet arī būvniecības, ainavu arhitektūras un vides un ūdenssaimniecības, kā arī Meža fakultātes studentiem,» stāsta A.Celms. Katedras personāls jau kopš 1997. gada mēra deformācijas Salaspils kodolreaktora būvēm saistībā ar tuvumā ierīkotā ģipšakmens karjera ietekmi. Karjera izmantošana saistīta ar ievērojamu gruntsūdens līmeņa pazemināšanu, kas izraisa kodolreaktora būvju nevienmērīgu sēšanos. Lai kontrolētu sēšanās intensitāti, tiek veikti ikgadēji ģeodēziski mērījumi. Zemes ierīcības un ģeodēzijas katedrai ir nepieciešamie instrumenti un speciālisti smalkas precizitātes mērījumu izpildei. «Ne velti iegūts Latvijas Republikas Patentu valdes apstiprināts patents «Palīgierīce un paņēmiens precīzas nivelēšanas svītru latas nolasīšana lielā attālumā», kuru var izmantot, izpildot precīzus nivelējumus pāri platām ūdenstilpēm,» pieredzē dalās M.Kronbergs. No būvnieka par ģeodēzijas speciālistu«Patiesībā vēlējos studēt būvniecību, taču konkurss bija liels, un biju pirmais «aiz strīpas», tāpēc izvēlējos ar būvniecību saistītu specialitāti – zemes ierīcību, kur bija brīvas studiju vietas. Tā kā vairāk piesaista precizitāte, studiju laikā pievērsos ģeodēzijai un mērniecībai. Teorētiskās un praktiskās zināšanas, ko ieguvu augstskolā, ļoti noderēja, sākot profesionālo karjeru,» stāsta Andris Mazkalniņš, kas pirms divdesmit gadiem ieguvis inženiera grādu zemes ierīcībā. Pēc absolvēšanas, strādājot valsts iestādēs un uzkrājot darba pieredzi mērniecībā, radās doma par sava uzņēmuma izveidi. «Tā 1996. gada 21. februārī tika reģistrēts mans mērniecības uzņēmums «Ģeometrs», kura pirmais darbinieks un idejiskais atbalstītājs bija Voldemārs Grundāns. Sākām īrēt Lauku inženieru fakultātes telpas, ko izremontējām un iekārtojām biroju. Sākotnēji no Ģeodēzijas katedras īrējām arī instrumentus un biroja tehniku, bet pēc pusgada iegādājamies datoru un printeri. Pirmie darbi saistījās ar privātmāju zemju uzmērīšanu zemes privatizācijai, vēlāk sākām izpildīt inženierģeodēziskos un topogrāfiskos pasūtījumus, viens no lielākajiem darbiem toreiz bija topogrāfiskie mērījumi ielu un komunikāciju projekta izstrādei Ventspilī,» stāsta A.Mazkalniņš. Viņš neslēpj, ka komandējumi un darba objekti dažādās pilsētās stipri iedragājuši kolektīvu un darba plānošanu, tāpēc firma bija uz izjukšanas robežas. Organizatoriskās problēmas gan tika pārvarētas līdz ar pieredzes iegūšanu, un uzņēmums sāka izgatavot digitālos topogrāfiskos plānus arī Jelgavā, kur tolaik tas bija nepieciešams sakarā ar Lielupes un Driksas tiltu rekonstrukciju. Vēlāk uzņēmums pārcēlies uz plašākām telpām turpat Lauku inženieru fakultātē, iekārtojis jaunas darba vietas, iepircis jaunu ģeodēzijas inventāru, transportu un datortehniku. Firma veica gan gāzesvadu uzmērījumus, gan poligonometrijas uzdevumus – kad pirms praktiskiem darbiem objektu iezīmē dabā. A.Mazkalniņš neslēpj, ka, sākoties ekonomiskajai lejupslīdei, darbu apjoms saruka, taču tas periods ir veiksmīgi beidzies, jo tagad aug gan privātā sektora, gan valsts un pašvaldību iestāžu pasūtījumu skaits. «Kamēr vien pastāvēs īpašums un cilvēks vēlēsies būvēt, būs nepieciešamība pēc mērniecības darbiem, turklāt straujā informācijas tehnoloģiju attīstība atvieglo darbu,» stāsta A.Mazkalniņš.Mammas pēdāsVaiva Laimīte ir SIA «Latvijasmernieks.lv» Jelgavas biroja vadītāja. Viņa apstiprina, ka zemes ierīkotājs ir paaudžu profesija, jo izvēlējās studēt tāpēc, ka to bija ieguvusi viņas mamma. «Pēc studijām mamma strādāja Pļaviņu hidroelektrostacijā (HES) par ceha vadītāju, darbs likās interesants, tāpēc izvēle krita par labu zemes ierīcībai. Kaut arī studijas beidzu ļoti sen – vairāk nekā pirms 20 gadiem –, atceros, ka mācības nebija grūtas, tomēr visinteresantākās bija prakses, kur varēja gūt daudz jauna. Sākumā strādāju Pļaviņu HES par ģeodēzisti, kur ļoti daudz bija jāapgūst praktiski, tomēr teorētiskās zināšanas, ko ieguvu LLU, bija labs pamats turpmākajā izglītošanās darbā,» stāsta Vaiva. V.Laimītes darba pieredze ir liela, jo viņa strādājusi arī Valsts zemes dienesta Zemgales reģionālajā nodaļā par mērnieci, arī par mērniecības biroja vadītāja vietnieci un kartogrāfijas daļas vadītāju. Vēlāk, kad no dienesta mērniecības biroja izveidota valsts SIA «Latvijas valsts mērnieks», bija iespēja pievienoties mērnieku komandai. Tagad viņa pilda SIA «Latvijasmernieks.lv» Jelgavas biroja vadītāja pienākumus. Vaiva stāsta, ka darbs ir vispusīgs, jo ne tikai jāstrādā ar klientiem un pasūtītājiem, bet arī jāseko līdz organizatoriskajai pusei, jāplāno kolektīva darbs, jāraugās, vai tam ir nepieciešamais tehniskais aprīkojums un inventārs, jāseko līdz izmaiņām likumdošanā. «Mērnieks – tā ir profesija, kas nepieciešama visos laikos, tāpēc savu profesiju negrasos mainīt, ne velti pirms pāris gadiem ieguvu maģistra grādu šajā nozarē,» stāsta LLU Zemes ierīcības specialitātes 1990. gada absolvente V.Laimīte.Vadījis Karnakas tempļa uzmērīšanuJānis Klētnieks ir zemes ierīcības specialitātes 1953. gada absolvents. Plašākai sabiedrībai viņš pazīstams kā Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda doktors un Latvijas Zinātņu vēstures asociācijas Goda biedrs, kā arī ilggadējs Rīgas Tehniskās universitātes docents. Viņš stāsta, ka zemes ierīcību sācis studēt tikai sagadīšanās dēļ, neizturot konkursu «ķīmiķos» Latvijas Universitātē. «Viss kurss bijām tādi, kas tēmēja uz citu specialitāti, bet par mērniekiem mācījās, jo citās fakultātēs studiju vietas jau bija aizpildītas. Tolaik visus vairāk interesēja profesijas, kas saistītas ar lauksaimniecību, nevis «sociālisma mērniecība». Tā bija arī jauna profesija, daudziem nebija skaidrs, kāda ir darbības joma pēc absolvēšanas,» stāsta J.Klētnieks. Viņam ir daudzas publikācijas tehnisko zinātņu vēsturē, apskati par pirmatnējiem astronomiskajiem priekšstatiem latviešu folklorā, etnogrāfijā un arheoloģijā, viņš ir arī daudzu grāmatu autors un līdzautors, kurš Ēģiptē vadījis ievērojamā Karnakas tempļa fotogrammetrisko uzmērīšanu Luksorā un iepazinis pasaulē vecāko Džosera piramīdu Sahārā. «Lai gan tieši Zemes ierīcības fakultātē iegūtās zināšanas ekspedīcijā neizjutu, pētot un rakstot grāmatas, vienmēr esmu izjutis pasniedzēju Ludviga Ozola un Viktora Freija ieguldījumu. Viņi abi man pavēra ceļus vēsturē un zinātnē,» pieredzē dalās J.Klētnieks. Viņš uzskata, ka pieprasījums pēc zemes ierīkotājiem vienmēr būs, jo tā ir ļoti daudzpusīga profesija, turklāt nepieciešama arī būvniecībā un meliorācijā. «Zemes ierīkotāji dod produktivitāti, kuras rezultāts savukārt ir nacionālās un visas planētas vērtība,» viņš uzsver. Kāpēc izvēlējies zemes ierīcības specialitāti?Dace Platonova, Zemes ierīcības un ģeodēzijas katedras lektore Pēc vidusskolas absolvēšanas pat prātā nenāca, ka tagad varētu būt pasniedzēja izvēlētajā specialitātē. Pēc inženierzinātņu profesionālā bakalaura grāda zemes ierīcībā saņemšanas turpināju studijas maģistratūrā, līdz, kolēģu motivēta, iestājos un turpinu savus pētījumus LLU Reģionālās un agrārās ekonomikas nozares doktorantūras studiju programmā. Uzrunājot studentus auditorijas priekšā, ir neaprakstāmas izjūtas. Piekrītu apgalvojumam, ka students studentu saprot. Tuvākais mērķis ir pielikt treknu punktu studijām LLU, kas nebūt nenozīmē, ka viss beigsies, visticamāk, tieši tad sasniegšu savus mērķus, un viss tikai sāksies. Visa pamatā ir darbs, mīlestība un vēlme sevi pierādīt.Ieva Heinrihsone, zemes ierīcības specialitātes 5. kursa studente Zemes ierīcības specialitāti izvēlējos, jo darbs ir nemitīgā kustībā, nekas nav sistemātisks, un tas nevar apnikt. Konkrētu diplomprojekta tēmu vēl neesmu izvēlējusies, bet zinu, ka tā būs par Eiropas augstumu sistēmu, kuru Latvijā paredzēts ieviest 2013. gadā, pārejot no Baltijas augstumu sistēmas. Plānoju iegūt ģeodēzista sertifikātu, jo šī joma, manuprāt, ir visperspektīvākā. Jau gadu praktizējos būvniecības uzņēmumā «AB-rent», kas nodrošina darbu dažādos būvniecības objektos, – sākot ar ārējo tīklu nospraušanu un uzmērīšanu, būvasu un pāļu nospraušanu, kā arī daudzu citu būvniecības specifikai saistītu darbu veikšanu. Esmu apmierināta ar savu prakses vadītāju Edgaru Pinkovski, kas ir ieinteresēts jaunu speciālistu izglītošanā – uzticas un dod patstāvīgus darbus, jūtos kā praksē, bet darbā.Vēsture Zemes ierīcības specialitātes izveidošana 1947. gadā cieši saistījās ar padomju okupācijas režīma politiku, kas Latvijā paredzēja pastāvošo zemnieku saimniecību sistēmas varmācīgu un pilnīgu sagraušanu, veicot piespiedu kolektivizāciju. Šī procesa tehnisko risinājumu un izpildi bija paredzēts uzdot zemes ierīcības speciālistiem. Jau pagājuši 65 gadi, kopš Augstākās izglītības ministrija izdeva pavēli par Zemes ierīcības fakultātes atvēršanu Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, uzņemot 50 studentus pirmajā kursā. Otrajā pasaules karā Jelgava stipri cieta, tāpēc jaunās fakultātes mājvieta atradās Ausekļa ielā Rīgā. Pirmajos gados jaunatvērtajā fakultātē bija maz reflektantu. Lai nodrošinātu labāku fakultātes nokomplektēšanu un pienācīgu studentu apmācību, nākamajos gados uzņēma 25 studentus, bet, augot pieprasījumam, uzņēma divtik vairāk. Tad ilgus gadus uzņēma 25 pilna laika studijās un tikpat neklātienes apmācībā. Pirmos divus gadus Zemes ierīcības fakultātei un Mežsaimniecības fakultātei bija viens dekanāts. 1948. gadā pēc Hidromeliorācijas fakultātes izveides Zemes ierīcības fakultāti pārvietoja uz Veidenbauma ielu 4a Rīgā, kur abām fakultātēm izveidoja kopēju dekanātu, pirmais dekāns bija Jānis Biķis. 1957. gadā Latvijas Lauksaimniecības akadēmija pārceļas uz Jelgavu, kur Hidromeliorācijas un Zemes ierīcības fakultātes atrod mājvietu Svētes ielā 18. 25 gadus vēlāk fakultātes pārceļas uz jauno deviņstāvu mācību korpusu Akadēmijas ielā 19, tā celšanā iesaistījušies arī studenti. Laika gaitā vairākkārt mainījies fakultātes nosaukums – Zemes ierīcības, Hidromeliorācijas un zemes ierīcības, Ūdenssaimniecības un zemes ierīcības fakultāte u.c. Pašlaik zemes ierīcības speciālistus sagatavo Lauku inženieru fakultāte, kas izveidota 1993. gadā, apvienojot Ūdenssaimniecības un Zemes ierīcības, kā arī Lauku būvniecības fakultātes. Nākamo zemes ierīcības speciālistu mācību un zinātnisko darbu līdz 2000. gadam (līdz Zemes ierīcības katedras un Ģeodēzijas katedras apvienošanai) galvenokārt nodrošināja divas katedras: Zemes ierīcības un Ģeodēzijas. Katedras pasniedzēji aktīvi piedalījušies zemes reformas koncepcijas un likumprojektu izstrādē, kā arī zemes reformas īstenošanai nepieciešamo kadru kvalifikācijas celšanas kursu organizēšanā un vadīšanā. Zinātniskajā un mācības darbā katedrai ir cieši sakari ar Valsts zemes dienestu un tā struktūrvienībām, kā arī ar mērniecības firmām.
