Esmu pensionēts celtnieks. Celtniecībā nostrādājis 47 gadus, lielāko daļu dažādās Latvijas Celtniecības ministrijas apakšvienībās un pārvaldēs. Neesmu nīgrs, pašapmierināts un kašķīgs vecis, kurš nejūt laikmeta elpu un neredz pārmaiņas, tāpēc atļaujos izteikt dažas savas domas par celtniecības problēmām pilsētā, kas ar katru gadu kļūst arvien skaistāka un labiekārtotāka. Mani pārsteidza Jūsu uzruna «Zemgales Ziņu» lasītājiem. Ļoti spēcīga, drosmīga un aktuāla. Paldies par drosmi! Tomēr mani pārsteidza sakritība vai arī speciāls pasūtījums par tā saucamajām kļūdām Čakstes bulvārī un atbildes uz «Ziņu» jautājumu.Celtniecībā daudzām lietām un tehnoloģijām ir savas specifikācijas un daudzos gadījumos arī nemainīgas definīcijas. Pārdomājot un pameklējot speciālajā literatūrā, konstatēju, ka rekonstruēto Driksas krastmalu būtu ļoti grūti piesaistīt definīcijai «bulvāris». Latviešu literārās valodas vārdnīcā varam lasīt, ka bulvāris ir plata, kokiem apstādīta iela. Mani sajūsmina Andreja Baļčūna kunga optimisms par dažām kļūdām. Es gan domāju, ka jau pašā sākumā izvirzīta nepareiza koncepcija Driksas krastmalas rekonstrukcijai. Paskaidrošu. Vai ir skaisti ne visai lielu ūdens klajumu ietērpt pelēkā dzelzsbetonā? Pagaidām tikai no kreisā krasta, bet, turpinot izbūvēt Pasta salu par sabiedrisko aktivitāšu centru, pelēkais un ļoti dārgais dzelzsbetons no abām pusēm pārņems nelielo ūdens klajumu. Nevaru saprast, vai citās Latvijas pilsētās ainavu veidotāji un arhitekti ir sliktāki nekā Jelgavā, ja dzelzsbetonā nav noslēpts ne Rīgas kanāls, ne Ogres krastmala, ne Slocenes krasti Tukumā?Runājot par «novēršamajām kļūdām» – viena redzama Agra Samcova fotogrāfijā. To apskatot, rodas jautājums – kur celtniecības laikā bija tehniskais uzraugs un autoruzraudzības pārstāvis? Ļoti interesanti ir pandusi ar kaskādes sūkņiem, kas, pēc A.Baļčūna domām, pavasarī applūstot lejas promenādei, arī applūdīs. Jau šogad oktobrī salīdzinoši mierīgā Driksa trīs reizes applūdināja šo promenādi. Domāju, nebūs sevišķi komfortabli pa šauro, dziļo noeju līdz tai nokāpt un konstatēt, ka tālāk nevar tikt. Ļoti interesants ir tiešām skaistā un modernā gājēju tilta risinājums. Vienīgi man nav skaidra pie pirmā pilona izveidoto spirālkāpņu funkcionālā nozīme. Nesaprotu, vai tā domāta tilta lielā slīpuma kompensācijai no Akadēmijas ielas puses, lai gados vecāki ļaudis varētu nokļūt uz tilta, jo cilvēkiem ar kustību traucējumiem un jaunajām māmiņām būs grūti uzkāpt uz gājēju tilta, kas lēnām pārvērtīsies par BMX braucēju tiltu. Šo risinājumu varētu papildināt, dzelzsbetona konstrukciju pārveidojot par hercoga Jēkaba kuģa modeli ar šaujamlūkām, pavērstām Rīgas virzienā. Metāla spirālkāpnes būs bērnu sadauzīto ceļgalu iemesls. Nemaz neminēšu apkopes un ekspluatācijas izdevumus.Šķiet, projekta izstrādē, izvērtēšanā un ekspertīzē piedalījušies «labi cilvēki» no ZZS, kuriem zils zirgs sarkanā pļavā pēc Petrova-Vodkina gleznas motīviem ir ļoti skaists, tāpat kā «Zemgales Ziņu» jautājumi nejauši satiktajiem Jelgavas iedzīvotājiem.
